No institūcijām uz dzīvi sabiedrībā: vispārējo pakalpojumu sniedzēji mācās par savu lomu DI procesā attiecībā uz personām ar GRT

Latgales plānošanas reģions projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā (DI Latgalē)” (Nr.9.2.2.1./15/I/005)” ietvaros organizēja mācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par viņu lomu DI procesā attiecībā uz personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Mācības notika 20.maijā ZOOM platformā un tajās piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieki.

Atbilstoši Pasaules Veselības Organizācijas datiem, katrs ceturtais planētas iedzīvotājs dzīves laikā saskaras ar garīgās veselības problēmām. Tomēr mēs, sabiedrība, lielākoties vēl esam stereotipu un novecojušās informācijas gūstā. Un viens no būtiskajiem jautājumiem joprojām paliek, kāpēc ir tik ļoti svarīga un nepieciešama pāreja no institucionālās aprūpes formas uz sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem?

Biedrības “Rīgas rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs, SIA “Ģimenes asistentu serviss” valdes loceklis, SIA “RB CAFE” (kafejnīca, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, tai skaitā ar garīga rakstura traucējumiem) idejas autors Māris Grāvis mācību dalībniekiem skaidroja šādi:

“Institucionālie pakalpojumi nav slikti, bet tie tika veidoti pēc cita principa un citām vajadzībām. Klasiski, institucionālās aprūpes attīstības būtība bija radīt pakalpojumus pēckara gados. Un pēckara gados bija ļoti daudz cilvēku, kam bija vajadzīga aprūpe, to skaitā kara invalīdi, bērni, kas zaudēja vecākus, seniori. No otras puses bija ļoti maz darbspējīgu cilvēku, un katrs darbspējīgs cilvēks bija nepieciešams ekonomikas atjaunošanai. Tā rezultātā tika veidoti institucionālās aprūpes pamati ar pieņēmumu, ka mums ir jānodrošina aprūpe pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam ar pēc iespējas mazāk resursiem. Tas nozīmē, ka mums jāveido lielas aprūpes institūcijas, kurās daudz cilvēku var uzraudzīt mazs personāla skaits.”

Laikam ejot un pēckara gados attīstoties ekonomikai, kļuva skaidrs, ka šis modelis nenodrošina tādus pakalpojumus, kas ļautu cilvēkam dzīvot cienīgu dzīvi. Un viens aprūpes speciālists fiziski nespēj pielāgoties 20 klientu individuālajam vajadzībām. Tāpēc tiek meklēti risinājumi un veidoti pakalpojumi, lai cilvēki ar invaliditāti, atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu, varētu izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.

Lai vārdi nepaliek tikai par vārdiem, piedāvājam arī jums noskatīties video, kas pierāda, ka cilvēki ar invaliditāti tikpat labi spēj strādāt un kvalitatīvi izpildīt savus pienākumus.

Savukārt biedrības “Rīgas rūpju bērns” izpilddirektores vietniece Kristīne Veispale mācību otrajā daļā dalījās ar praktiskiem padomiem un ieteikumiem ikdienas darbam un komunikācijai ar cilvēkiem ar GRT. Viņa pastāstīja arī par savu personīgo pieredzi un parādīja rīkus un līdzekļus, kā padarīt komunikāciju efektīvāku un sekmētu mērķu sasniegšanu.

Visi dalībnieki augsti novērtēja mācību pasākumu, atzīmējot gan informatīvu saturu, gan praktiski pielietojamus padomus. Daudzi atzina, ka varbūt brīžiem šķita emocionāli smaga tēma, tomēr daudz ko vērtīgu ieguva no šīm mācībām un izmantos turpmāk gan darbā ar klientiem, gan ikdienā kopumā, uzlabojot savas saskarsmes prasmes. Un tik liela atsaucība nozīmē, ka mēs esam gatavi mācīties un mainīties.

Informāciju sagatavoja: Projekta ”DI Latgalē” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīna Čimbaraite, t.: 654 40862, e-pasts: kristina.cimbaraite@lpr.gov.lv