REMIGRĀCIJA: Rast mieru Kārsavā: pēc 20 gadiem Apvienotajā Karalistē Signe Pujāte-Balandiņa atgriežas Latvijā
Turpinot iepazīstināt ar Latgales remigrantu dzīvesstāstiem, Latgales plānošanas reģions šoreiz aicina iepazīt Signi Pujāti-Balandiņu – kurzemnieci, kura pēc gandrīz 20 Apvienotajā Karalistē pavadītiem gadiem atgriezusies Latvijā un par savām jaunajām mājām izvēlējusies Kārsavu Ludzas novadā. Viņas stāsts ir par mīlestību, piederības sajūtu, drosmi sākt no jauna un vēlmi saglabāt ģimenes saknes.
Dzīve mēdz aizvest cilvēkus tālu prom no dzimtajām vietām, taču sajūta par mājām nereti paliek nemainīga. Arī Signes dzīves ceļš bijis līkumots – no dzimtā Saldus uz Apvienoto Karalisti, vēlāk atpakaļ uz Latviju un atkal svešumā, līdz beidzot uz Latgali, kur šobrīd viņa kopā ar vīru veido savu ikdienu. Signe uz Apvienoto Karalisti devās 2006. gada oktobrī. Tur aizritēja ievērojama daļa viņas dzīves – darbs, jaunas iespējas un pieredze. Pēc aptuveni desmit gadiem viņa pirmo reizi mēģināja atgriezties Latvijā, izvēloties Liepāju, lai būtu tuvāk dēlam. Tomēr augstās dzīvošanas izmaksas apgrūtināja iespēju nostiprināties dzimtenē, un Signe pieņēma lēmumu doties atpakaļ uz Apvienoto Karalisti. Dēls tikmēr palika Latvijā, lai turpinātu mācības. Tieši pēc atgriešanās ārzemēs Signe iepazinās ar savu vīru, kura saknes meklējamas Kārsavā. Abu kopīgā vēlme atgriezties Latvijā pamazām pārtapa konkrētā lēmumā – pārcelties uz vīra vecvecāku mājām Ludzas novadā.
Mājās, kur ir vieta gan mieram, gan jaunam sākumam
Šobrīd Signe kopā ar vīru Latvijā dzīvo jau septiņus mēnešus. Viņi abi strādā, iekārto savu ikdienu un pamazām atjauno ģimenes īpašumu. Atšķirībā no dzīves ārzemēs, kur dzīve lielākoties ritējusi starp darbu un mājām, Kārsavā Signe īpaši novērtē plašumu, dabu un iespēju saimniekot savā zemē.
“Man vairāk neko nevajag. Man nav tikai četras sienas – es varu iziet ārā, man ir hektārs zemes, ir dārzs, kur var iet un darboties. Mēs esam ļoti apmierināti,” stāsta Signe Pujāte-Balandiņa.
Dzīve Latgalē Signei nozīmē ne tikai atgriešanos Latvijā, bet arī iespēju rast mieru un gandarījumu vienkāršās ikdienas lietās. Savs pagalms, dārzs, daba un brīvība darboties ir vērtības, kuras ne vienmēr iespējams izmērīt naudā.
Kad sirds pasaka priekšā – laiks doties mājās
Runājot par atgriešanās iemesliem, Signe neslēpj, ka Apvienotajā Karalistē bijušas gan labākas finansiālās iespējas, gan draugi un ierasta dzīve. Tomēr ar laiku arvien spēcīgāka kļuvusi vēlme būt Latvijā.
“Kāpēc mēs atgriezāmies? Tāpēc, ka sirds saka – te ir mājas. Jā, tur ir draugi, tur ir nauda, ir lielas iespējas, bet tā sajūta par mājām…” atzīst Signe.
Svarīgs iemesls lēmumam apmesties tieši Kārsavā bijusi arī vēlme saglabāt vīra dzimtas īpašumu. Vecvecāku māja ir ne tikai ēka, bet arī daļa no ģimenes vēstures, atmiņām un saknēm, kurām abi vēlējās dot turpinājumu. Tā pēc gandrīz divām desmitgadēm ārvalstīs Signe atgriezusies Latvijā – nevis savā dzimtajā Kurzemē, bet Latgalē, kas kļuvusi par viņas jaunajām mājām.
Katram savs ceļš uz atgriešanos
Signe atzīst, ka lēmums par atgriešanos nav vienkāršs un katrai ģimenei tas jāpieņem, izvērtējot savus apstākļus. Īpaši sarežģīta pārcelšanās var būt ģimenēm ar bērniem, kuri jau pieraduši pie citas valsts izglītības sistēmas, valodas un dzīvesveida.
“Ieteikt citiem ir ļoti grūti, jo katram ir sava situācija. Ar bērniem ir īpaši grūti – viņiem vienā valstī viss ir citādi nekā šeit. Protams, es vēlētos, lai cilvēki atgriežas un lai mūsu Latvijā kļūst vairāk,” pārdomās dalās Signe.
Tomēr viņas pašas pieredze apliecina, ka reizēm svarīgākais ir uzdrīkstēties pieņemt lēmumu un spert pirmo soli.
“Mans ieteikums visiem – ja ir vēlme, tad ir jādara! Nevajag gaidīt!” iedrošina Signe Pujāte-Balandiņa.
Atgriešanās ir vairāk nekā dzīvesvietas maiņa
Signes stāsts atgādina, ka remigrācija nav tikai pārcelšanās no vienas valsts uz citu. Tā ir atgriešanās pie savām saknēm, iespēja atjaunot ģimenes īpašumus, veidot jaunu ikdienu un atrast vietu, kur patiesi justies mājās. Ne vienmēr šī vieta ir tur, kur cilvēks piedzimis. Dažkārt mājas atrodam tur, kur mūs aizved mīlestība, kur ir iespēja sākt no jauna un kur sirds beidzot rod mieru.
Signes Pujātes-Balandiņas pieredze ir vēl viens iedvesmojošs Latgales remigrācijas stāsts, kas apliecina – arī pēc daudziem ārvalstīs pavadītiem gadiem ir iespējams atgriezties un veidot savu nākotni Latvijā. Latgales plānošanas reģions turpina iepazīstināt sabiedrību ar remigrantu pieredzes stāstiem, atklājot dažādus atgriešanās ceļus, izaicinājumus un iespējas, ko piedāvā dzīve Latgalē.