Latgalē uzsākts projekts uzņēmējdarbības attīstībai

2021. gada 8. septemrī notika Latgales Plānošanas reģiona (LPR) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atbalstītā projekta ”Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales Plānošanas reģionā” preses konference.

Tiešsaistes pasākums tika organizēts, lai svinīgi uzsāktu jaunu etapu Latgales reģiona attīstībā un informētu par projektā plānotajām aktivitātēm.

Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors savā projekta atklāšanas svinīgajā uzrunā minēja:

“Daudzi ekonomiskie, sociālie un vides aizsardzības izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras Eiropa, netiek ietverti nacionālās robežās – to ietekme ir jūtama pāri robežām. EEZ un Norvēģijas Grantu Fondi uzskata reģionālās pārrobežas un transnacionālo sadarbību par galveno dzinuli šo problēmu kopīgu risinājumu meklēšanā.

Es esmu apmeklējis Latgali vairākas reizes un katru reizi jutos pārsteigts par cilvēku viesmīlību, vietējām tradīcijām, kultūras mantojumu un skaistām dabas ainavām.

Mums ir patiess prieks dzirdēt, ka veicinot reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību Latgalē, Agderes reģions Norvēģijā sadarbosies ar Latgales plānošanas reģionu. Es novēlu jums veiksmīgu sadarbības garu atklājot uzņēmējdarbības potenciālu Latgalē. Trīs gadi kopīga darba var nest vien labus rezultātus.”

Vairāk informācijas par projektu LPR mājaslapā: lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/eez-fi-programma

Sekot projekta aktivitātēm aicinām Facebook lapā: www.facebook.com/UAPLatgale

Preses konferencē ar uzrunu piedalījās arī Vides aizsardzības, reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, LPR Attīstības Padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, projekta partneru organizāciju pārstāvji.

Informāciju sagatavoja: Sarmīte Teivāne, Latgales Plānošanas reģiona projekta “Latgale biznesam/UAP Latgale” vadītāja, tel. +371 29118992

Strādājam kopā zaļai, konkurētspējīgai un iekļaujošai Eiropai!

EEZ granti ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ieguldījumu zaļā, konkurētspējīgā un iekļaujošā Eiropā. Ir divi galvenie mērķi: samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropā un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un 15 ES valstīm Centrālajā Eiropā, Dienvideiropā un Baltijā.

Trīs donorvalstis cieši sadarbojas ar ES, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ). Donorvalstis no 1994. līdz 2014. gadam ir piešķīrušas atbalstu 3,3 miljardu eiro apmērā. Laikposmā no 2014. līdz 2021. gadam EEZ grantu atbalsts sasniegs 1,55 miljardus eiro.

Šā perioda prioritātes: 1) Inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja; 2) Sociālā iekļaušana, jauniešu nodarbinātība un nabadzības mazināšana; 3) Apkārtējā vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un ekonomika ar zemu izmešu līmeni; 4) Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība un pamattiesības; 5) Tieslietas un iekšlietas

Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas kopīgi finansē EEZ grantus, kuru iemaksas balstās uz šo valstu IKP. Tiesības saņemt grantus atbilst kritērijiem, kas noteikti ES Kohēzijas fondam, kas paredzēts dalībvalstīm, kurās iekšējais kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90% no ES vidējā līmeņa.