Indriksone: valsts budžeta līdzekļi primāri jāiegulda iniciatīvās, kas dos ilgtermiņa efektu ekonomiskās drošības stiprināšanai
“Turpmāko septiņu gadu laikā ar Atveseļošanas fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta investīcijām tiks sniegts būtisks atbalsts mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai. Taču vienlaikus vēl mēģinām atgūties no straujā energoresursu cenu lēciena šoka un sāpīgi izjūtam Krievijas nežēlīgā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Tādēļ ir nepieciešams papildu valsts finansējums tām ekonomiskās drošības stiprināšanas aktivitātēm, kas netiks finansētas no ES līdzekļiem,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Ministru kabinets, apstiprinot ministriju iesniegtos priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, kā Latvijas tautsaimniecībai būtiskus pasākumus apstiprinājis arī vairākus Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus.
“Ekonomikas ministrijas 2023. gada prioritāte būs valsts ekonomiskā drošība. Spēcīgas valsts ekonomikas veidošanā nepieciešams ne tikai risināt aktuālos izaicinājumus, bet arī rūpēties par nākotnes iespējām. Tāpēc valsts budžeta līdzekļi primāri jāiegulda iniciatīvās, kas dos ilgtermiņa efektu ekonomiskās drošības stiprināšanai – pasākumos, kas ļaus mūsu uzņēmumiem kļūt spēcīgākiem, straujāk attīstīties un veidot labi apmaksātas darba vietas,” turpina ministre.
Inovācijas, zinātnes ieguldījumam ekonomikā un cilvēkkapitāla attīstībai 2023. gadā valdība atbalstījusi papildu finansējumu 2,87 milj. eiro apmērā. Inovāciju fonda iniciatīvas tālākai attīstīšanai jeb agrīnas stadijas pētniecības projektiem ar komercializācijas potenciālu paredzēti 2 milj. eiro, vienlaikus paredzot, ka arī 2024. gadā un 2025. gadā šim mērķim no valsts budžeta tiks atvēlēti 4 milj. eiro gadā. Inovāciju fonda iniciatīvas sāktas jau 2022. gada nogalē un šobrīd jau atbalstīti divi projekti, katrs 5,7 milj. euro apmērā ar īstenošanas periodu līdz 2024. gadam. Viens no atbalstītajiem projektiem tiek īstenots viedās specializācijas jomā “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija”, bet otrs viedās specializācijas jomā “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”. Ar 2023., 2024. un 2025. gadam paredzēto papildu piešķirto finansējumu paredzēts iedzīvināt projektu pieeju, kas sniegtu iespēju projektiem paredzēto finansējumu plānot ilgtermiņā, kā arī nodrošinātu iespēju izveidot projektu konsorcijus jeb platformas, pielietot elastību piemērotāko apakšprojektu izvēlē konsorcijam noteikto valstiska un misijas pieejā balstīta mērķa sasniegšanai.
Tāpat valdība atbalstījusi 200 tūkst. eiro piešķiršanu jaunuzņēmumu nozares ekosistēmas attīstībai, kā arī 675,3 tūkst. eiro piešķiršanu cilvēkkapitāla un nodarbinātības pārvaldības modeļa pilnveidošanai, sekmējot Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot augsti kvalificētu un profesionāli sagatavotu darbaspēku.
Uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finanšu pieejamības veicināšanai no valsts budžeta 2023.gadā papildu paredzēti 12,19 miljoni eiro. Kā būtiskākā aktivitāte minama Investīciju fonda darbības turpināšana. Investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmēju uz eksportu vērstu projektu attīstībai kopā ir piešķirti 70 milj. EUR – 2023. gadā – 10 milj. eiro, 2024. un 2025. gadā – 30 milj. eiro katrā gadā. Šogad piešķirtā finansējuma ietvaros papildus plānots atbalstīt 10-11 lielu investīciju projektus, radot papildus vismaz 600 labi apmaksātas darba vietas, palielināt uzņēmumu ieguldījumu apjomu pētniecībā un attīstībā ~ 10 milj. eiro gadā un sasniegt papildus eksporta apjoma pieaugumu ~ 70 milj. eiro apmērā gadā. Kopumā programmā piešķirtā finansējuma ietvaros, kas sasniegs vairāk kā 222 milj. eiro, plānots atbalstīt 32-33 lielu investīciju projektus, radot kopā 2000 jaunradītas labi apmaksātas darba vietas, palielināt uzņēmumu ieguldījumu apjomu pētniecībā un attīstībā ~ 30 milj. eiro gadā un sasniegt eksporta apjoma pieaugumu ~ 500 milj. eiro apmērā gadā. Vienlaikus šogad 2,19 milj. eiro paredzēti eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem.
Mājokļu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai valdība atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas “Balsts” turpināšanai 3 milj. eiro apmērā; kā arī Būvniecības informācijas sistēmas tālākai attīstībai un pakalpojumu modernizēšanai 2,33 milj. eiro.
Savukārt iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā, paredzot veikt centralizētu preču iepirkumu un decentralizētu preču glabāšanu un sadali pašvaldībās, valdība plāno piešķirt 6,22 milj. eiro; vienlaikus paredzot, ka turpmākajos gados valsts finansējums šim mērķim tiktu dubultots. Tāpat atbalstīta 259 tūkst. eiro paredzēšana stingras monitoringa sistēmas ieviešanai, lai izvērtētu un novērstu apdraudējumu kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, sekmējot turpmāku uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstību.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv
