Demokrātijas Akadēmija Preiļos

14.04.2023 Preiļos, PREIĻU GALVENĀS BIBLIOTĒKAS, telpās notika Demokrātijas akadēmijas Latgales reģionālās grupas, 3. reģionālā nodarbība. Demokrātijas akadēmijas apmācības tuvojas noslēgumam un pakāpeniski apmācību dalībnieki uzsāk iegūto zināšanu un metožu pielietošanu savos novados, kopienās vai arī ģimenēs. 14.04.2023 Latgales reģiona nodarbības mērķis bija akcentēt sabiedrības un cilvēka individuālās pilsoniskās kompetences veidošanas nepieciešamību, kā arī iepazīties ar veidiem, kā šī kompetence tiek veidota nevalstisko organizāciju sektorā, noklausoties labās prakses piemērus par sabiedrības pilsoniskās kompetences veidojošajiem pasākumiem un aktivitātēm veidojot personīgo ideju banku.

Preiļu nodarbība bija loģisks turpinājums 30.03.2023 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā notikušajai nodarbībai par sabiedrības un individuālās pilsoniskās kompetences veidošanu, ar domu par to, ka Latgales reģiona dalībnieki Demokrātijas nedēļas (01.05.23-09.05.2023) ietvaros rīkos un organizēs pilsoniskās kompetences veidojošos pasākumus un aktivitātes- savā lielākā vai mazākā kopienā.

Demokrātijas nedēļa ir atvērta pilsoniska iniciatīva, kurā ikviens var un varēs iesaistīties, lai sarunājoties labāk izprastu kopīgās vērtības. Demokrātijas nedēļas notikumi blīvāki mēdz būt maijā. Tāpēc arī nosaukums – nedēļa.  Kā atzīst Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga:  “Demokrātijas nedēļa var kalpot par tādu kā pilsoniskās izglītības mācību stundu nedēļas garumā visām vecuma grupām.” Simboliskais nosaukums “Demokrātijas nedēļa” tika piešķirts, jo šī nedēļa sākas ar 1. maiju – Satversmes sapulces sasaukšanas un Darba svētku dienu, kam seko 4. maijs – Neatkarības atjaunošanas diena, un noslēdzas ar 9. maiju – Eiropas dienu.

Attiecīgi Preiļu nodarbībā, 14.03.2023 Latgales reģiona dalībniekiem tika sniegts izklāsts par to, kas ir Demokrātijas nedēļa, par šīs iniciatīvas izveides priekšvēsturi un attiecīgi tās īstenošanas būtību, aicinot katru plānot Demokrātijas nedēļas ietvaros tā saucamo “mācību stundu”. Katrs dalībnieks saņēma paraugus pasākuma plāna izveidei, veidoja savu individuālo vai grupas ideju banku, ar mērķi gūt iedvesmas un atspēriena punktus savas “mācību stundas organizēšanai”. Izglītošana par pilsoniskumu nozīmē palīdzēt cilvēkiem izprast šo kopības sajūtu, piederību un veicināt solidaritātes, apņemšanās un cieņas vērtības.

Ar šo mērķi tika uzaicināti Biedrības “Jaunvide” valdes priekšsēdētāja Dagnija Dudarjonoka (Preiļu novads) un Biedrības “Upītes jauniešu folkloras kopa” valdes priekšsēdētājs Andris Slišāns, (Balvu novads) un Dienvidlatgales NVO pārstāvji. Pieredzējuši nevalstiskā sektora pārstāvji, dalījās savā pieredzē par savām aktivitātēm, ko dara, organizē vai plāno organizēt ideju līmenī demokrātijas, patriotiskā vai sabiedrības līdzdalības virzienā mazākos lauku apvidos, pierobežā vai lielākās pilsētās. Ar šādu pieeju, Latgales reģiona dalībniekiem tika nodota pieredze par to, kā konkrētās iestādes organizē un veicina pilsoniskās kompetences veidošanu vai pilnveidi konkrētās kopienās (jauniešiem, lauku apvidus iedzīvotājiem, pierobežas iedzīvotājiem u.c.)

Priecēja tas, ka nodarbības lielākā daļa norisinājās latgaļu valodā, tādā veidā radot īpašu un sirsnīgu atmosfēru.  Kā uzsvēra Biedrības “Upītes jauniešu folkloras kopa” valdes priekšsēdētājs Andris Slišāns, (Balvu novads), citējot savas dzimtas pārstāvi Antonu Slišānu: “Katru gadu notiek brīnums- un mēs šo brīnumu radam…”, akcentējot to, Upīte ir pavisam neliels ciems pašā Krievijas pierobežā, Balvu (agrāk Viļakas) novada Šķilbēnu pagastā – tikai simts iedzīvotāji, bet visā Latvijā ciems pazīstams ar savu kultūrtelpu un Slišānu dzimtu. Bet pats galvenais – Upītes jaunieši pieder un iederas tieši Upītē, vidē, kur tautas tradicionālā kultūra neizzūd. Sasaistot Andra Slišāna teikto ar pilsoniskās kompetences veidošanu tieši pierobežā, var teikt, ka Latgalē šī biedrība ir visizcilākais piemērs un veiksmes stāsts, jo “Upīte” ir reģistrēta Latvijas kultūrtelpa, jo 2018.gada nogalē “Upītes kultūrtelpa” tika iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Vairāk informācijas meklējiet šeit: www.upite.lv/ .

Ar savu piemēru, Andris Slišāns sniedza Latgales Demokrātijas Akadēmijas dalībniekiem iedvesmu, piemērus un dzirksti par to, kā veidot savas kopienas pilsonisko vienotību un šo kopības sajūtu vienkārši darot!

Savukārt biedrības “Jaunvide” valdes priekšsēdētāja Dagnija Dudarjonoka iepazīstināja ar savu darbību un to, kā mazāk apdzīvotā lauku vidē apvienot kopienas iedzīvotājus. Biedrība “Jaunvide” ir 2019. gada 1. aprīlī reģistrēta jaunu cilvēku organizācija ar mērķi iesaistīt vietējos jauniešus un citus novada iedzīvotājus dažādu iniciatīvu un neformālās izglītības, kultūras, vides un veselīga dzīvesveida aktivitāšu īstenošanā. Biedrības galvenie uzdevumi: rīkot dažāda apmācības, nometnes, seminārus un diskusijas par jauniešiem aktuālām tēmām (sports, izklaide, izglītība, vide, multimediji, māksla, mūzika, literatūra, informācijas tehnoloģijas, uzņmējdarbība);  izstrādāt, koordinēt un realizēt projektus, kas sekmē jauniešu iesaistīšanos lauku novadu kultūrvides, izglītības un sociālās vides attīstībā;  sadarboties ar citām organizācijām un institūcijām mērķu sasniegšanai un projektu realizācijai;  sadarboties ar Latgales pašvaldībām informācijas apmaiņā, kopēju projektu izstrādē un realizēšanā;  izstrādāt un izdot grāmatas, bukletus, video materiālus par izglītības, kultūras, vides un veselīga dzīvesveida tēmām;  popularizēt brīvprātīgo darbu jauniešu vidū;  sekmēt jauniešos pilsonisko līdzdalību Latvijā un Eiropā.

Kā atzina biedrības priekšsēdētāja Dagnija Dudarjonoka aktīvi iesaistoties Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) projektu īstenošanā, un akcentējot to, ka “lauku apvidus iedzīvotāju līdzdalība mums ir svarīga vienmēr un mēs radam tādu vidi, lai cilvēki justu šo piederību un kopības sajūtu mūsu reģionam, un to panākt mēs varam tikai veidojot savstarpējas sarunas, organizējot aktivitātes “nāc ārā no mājām”, kas parāda to, ka ilgus gadus sēdošie cilvēki mājās, izejot no tām, paliek sabiedriskāki un sāk just savu piederību mūsu pagastam. ”

Savukārt Dienvidlatgales NVO pārstāvis dalījās pieredzē par to, kā un kādus pasākumus īsteno lielākās pilsētās- Daugavpilī, Līvānos, Preiļos u.c. tieši pilsoniskās kompetences attīstībā un veidošanā, nododot pieredzi par tādu pasākumu kā, videokonkursa jauniešiem “Kur mīt demokrātija?” organizēšanu, vai paneļdiskusijas “Cikos sākās/-sies Tava demokrātija?”, lai jauniešiem un pedagogiem paplašināt zināšanas par demokrātiju. “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs sadarbībā ar Augšdaugavas novada un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldēm 23. martā rīkoja vērienīgu pasākumu kopumu jauniešiem un pedagogiem: “Cikos sākās/ies Tava demokrātija?”, piedaloties visiem nominācijas “2022. gada Eiropas cilvēks Latvijā” TOP3 kandidātiem: “Twitter konvoja” aizsācējam Reinim Pozņakam, Rīgas pilsētas mēram Mārtiņam Staķim un EUROPE DIRECT Dienvidlatgale centra vadītājam Oskaram Zuģickim diskutēsim par lēmumu nozīmi cilvēka dzīvē, kas stiprinājuši eiropeiskās vērtības.

Nodarbības noslēdzošajā daļā pievērsāmies E-demokrātijas jēdzieniem, pārdomām par to, kā un kur mēs E-vidē sastopamies ar E-iedzīvotāja līdzdalību, izmantojot digitālo rīku mentimeter.com, kopīgi akcentējām mērķa grupas, kurām ir vissvarīgāk veidot pilsonisko kompetenci, savukārt, kurai mērķa grupai svarīgāk to pilnveidot vai pat mēģināt pilnveidot. Vai esam domājuši par pilsoniskās kompetences izveidi arī e-vidē? Tāds jautājums palika atvērts, ar domu, ka Demokrātijas nedēļas ietvaros dalībnieki arī spēs savas individuālās E-kompetences pilnveidot šaurākā, ģimenes lokā, vai plašākā draugu lokā……

Demokrātija ir konkrēta. Demokrātija ir konkrētas vietas. Demokrātija ir konkrēta rīcība. Demokrātija ir konkrēta attieksme. Kur mūsu apdzīvotajā vietā vai pilsētā mīt demokrātija? Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāres Lienes Valdmanes vadībā, aicināja jauniešus kopā izveidot Demokrātijas kartes. Viens tajā iezīmēt Daugavpils bruņurupuci, jo sugas izdzīvošanā bija svarīga cilvēku degsme un rīcība, cits – Domi, jo deputāti pārstāv iedzīvotāju intereses, vēl cits – parku, kurā jaunieši pulcējas un runā par svarīgo. Svarīgas ir ikviena domas! Ko Tu atzīmēsi Demokrātijas kartē?

Un šo metodi “demokrātijas kartēšana” Latgales reģiona Dalībnieki mācīsies noslēdzošajā reģionālajā nodarbībā 25.04.2023 Rēzeknē, GORā, ar to atzīmējot sev, savai kopienai, novadam vai reģionam būtiskākās vietas, kur mēs sastopamies ar demokrātiju.

Mācību programmu īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.