Latvijas Poļu savienība svin simtgadi; brīvdienās Daugavpilī notiks vairāki svinīgi pasākumi

Daugavpilī 2022. gada 3.–4. septembrī notiks svinīgi Latvijas Poļu savienības simtgadei veltīti pasākumi.

Poļu namā (Varšavas iela 30, Daugavpilī) 3. septembrī plkst. 15.00 tiks atklāta izstāde „Izturēt par spīti vēsturei”, kurā apkopota LPS darbība. Kultūras pilī (Smilšu iela 92) plkst. 16.00 notiks LPS simtgadei veltīts koncerts. Svētā Mise LPS nodomā tiks noturēta 4. septembrī plkst. 10.00 Jēzus Sirds baznīcā (Baložu iela 3). Svinīgajos pasākumos piedalīsies Polijas Republikas Ministru prezidenta Kancelejas valsts sekretārs, PR valdības pilnvarotais pārstāvis poļu kopienas un ārvalstīs dzīvojošo poļu jautājumos Jans Dzedzičaks.

Latvijas Poļu savienība informē, ka Latvijas un Polijas sakari sakās XVI gadsimtā, kad sakarā ar apdraudējumu no Maskavas cara puses pēdējais Livonijas Zobenbrāļu ordeņa mestrs un Rīgas arhibīskaps vērsās pēc aizstāvības pie Polijas karaļa Zigmunta Augusta, tad arī Latvijas vēsturē sākās poļu klātbūtne. Plaši pazīstamas ir tādas poļu dzimtas kā Plāteri, Zībergi, Manteifeļi vai Moli, kuru pagātne ir saistīta ar pašreizējo Latvijas teritoriju.

Šis gads Latvijas Poļu savienībai (LPS) ir īpašs – organizācija svin savu simtgadi. Oficiāli tā tika dibināta 1922. gada 6.augustā Daugavpilī. Latvijas Poļu savienības mērķis bija politiska poļu mazākumtautības pārstāvniecība tuvojošās Latvijas Saeimas vēlēšanās 1922. gada oktobrī. Saskaņā ar 1920. gada Tautas skaitīšanas datiem Latvijā bija 52 244 poļu, un vairāk nekā 40 tūkstoši no viņiem bija Latvijas pilsoņi. Pašlaik Latvijā dzīvo vairāk nekā 40 tūkstoši poļu.

Šogad svinam ne tikai savienības simtgadi, bet arī pirmā poļu tautības deputāta, advokāta, ar Daugavpili saistītā sabiedriskā darbinieka Jana Vežbicka ievēlēšanas simtgadi Latvijas Saeimā. Tieši viņš no 1922. līdz 1925. gadam pārstāvēja poļu kopienu Latvijas parlamentā, līdz otra poļu tautības deputāta, advokāta Jaroslava Vilpiševska ievēlēšanai. J. Vilpiševskis no 1923. līdz 1931 gadam bija arī Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs. Svarīgs ir arī pirmās LPS priekšsēdētajas Staņislavas Dovgjallo ieguldījums. Viņa vadīja organizāciju tikai gadu, taču ir dziļi iespiedusies Latgales poļu atmiņā kā aktīva sabiedriskā un izglītības jomas darbiniece, sufražiste. Savienības biedri pārstāvēja poļu intereses ne tikai Saeimā, bet arī vietējās pašvaldībās, piem., Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Krāslavā, Liepājā vai Rīgā.

Poļu savienība pastāvēja līdz 1931. gadam, bet tika likvidēta politisku iemeslu dēļ. Tomēr 1932. gadā tika dibināta Poļu nacionālā apvienība, kas turpināja politisko darbību Daugavas krastos (arī tās priekšgalā bija Jaroslavs Vilpiševskis). Latvijas Poļu savienības darbība tika atjaunota 1939. gadā un Vlodzimeža Ihnatoviča vadībā tā darbojās līdz pirmajai padomju okupācijai 1940. gadā, kad organizācija tika likvidēta, bet tās biedri represēti. Latvija pēc 1945. gada tika iekļauta Padomju savienības sastāvā, kur nevarēja notikt nekāda oficiāla poļu mazākumtautības darbība, bet poļu sabiedriskā dzīve apstājās. Tikai 1978. gadā Rīgā parādījās „Polonez” (lv. polonēze) – organizācija, kas apvienoja galvaspilsētā dzīvojošos poļus. Svarīga loma tajā bija Vandai Puķei, Boļeslavam Golubecam un Edmundam Fiskovičam. Astoņdesmito gadu beigās tika dibināta Latvijas poļu sabiedriski-kulturālā biedrība, kuras priekšgalā stājās Atmodas aktīviste, Latvijas Tautas frontes biedre, žurnāliste un filoloģe, „Sieviete Latvija” – Ita Kozakeviča, kuru arī šodien ļoti ciena ne tikai poļi, bet arī latvieši. Latvijas Poļu savienības darbība tika oficiāli atjaunota 1990. gada 14. janvārī, taču jaunajos apstākļos tā kļuva par sabiedrisku organizāciju. Brīvajā Latvijā tā darbojas jau vairāk nekā trīs dekādes, apvienojot poļus no Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Ludzas, Jēkabpils, Liepājas, Jūrmalas, Jelgavas un Tukuma. Diemžēl ne visas organizācijas nodaļas izdevās saglabāt.

Deviņdesmitajos gados LPS ir vadījuši Roberts Seliška, prof. Marija Šimaņska, Marija Kudrjavceva un Tadeušs Ketlers. No 2000. līdz 2012. gadam LPS priekšgalā atradās Vanda Krukovska, LPS Rēzeknes nodaļas atjaunotāja. Kopš 2012. gada LPS priekšsēdētājs ir Rišards Stankevičs, kurš vada arī LPS Daugavpils nodaļu „Promień”. LPS nodaļas ir ļoti aktīvas savā darbībā, piem. rīko Varšavas ielas svētkus, uztur Poļu namu un Poļu kultūras centru, vada ansambli „Kukułeczka” (Daugavpils nodaļa), organizē Poļu kultūras festivālu Pasienē (Ludzas nodaļa) un Poļu kultūras dienas (Jelgavas nodaļa), darbojas kori un ansambļi: „Jutrzenka” (Rēzeknē), „Rodacy“ (Jēkabpilī), „Bursztynki” (Liepājā). Organizācija atbalsta arī Latvijas poļu skolu darbību, kopj poļu karavīru piemiņas vietas. LPS biedri strādā Latvijas pašvaldībās.

Pagājušais gadsimts LPS biedriem un poļiem kopumā ir bijis grūtiem brīžiem pārpildīts, tomēr pārmaiņu laikmeta politiskie notikumi ir atjaunojuši iespēju sanākt kopā un turpināt aktīvu sabiedrisko, kulturālo un izglītojošo darbību.