Latgales reģiona mājražotāji un amatnieki plāno sadarbosies lai savu produkciju realizētu Rīgā
Latgales reģiona mājražotāji, amatnieki diskusijās ar Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centru (LUC), reģiona pašvaldībām kā būtiskāko attīstību ierobežojošo apstākli min iespēju produkciju piedāvāt tirgos ar nozīmīgu pirktspējas līmeni. Kā viens no sasniedzamākajiem lielajiem tirgiem ir Rīga, kur tikai neliela daļa reģiona mājražotāju un amatnieku ir atraduši iespējas piedāvāt savu produkciju.
Lai apzināt iespējas Latgales mazajiem ražotājiem piedāvāt savu produkciju Rīgā, Rīgas centrāltirgus teritorijā, Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils biroju un Daugavpils novada domi šī gada 12.aprīlī pulcēja reģiona mājražotājus, amatniekus, to pārstāvošās organizācijas uz diskusiju par sadarbības iespējām ar AS Rīgas centrāltirgu. Pasākuma ietvaros AS Rīgas centrāltigus pārstāvji no tirdzniecības organizēšanas nodaļas klātesošos iepazīstināja ar esošo tirgus piedāvājumu, kā arī plānotajām izmaiņām, lai tirgus teritorijā paplašināt pircējiem tieši reģiona novadu mājražotāju un amatnieku produkcijas klāstu. Pie tam tirgus pārstāvji izteica arī interesantus sadarbības piemērus reģiona pašvaldībām, piemēram rīkojot novada svētku ieskandināšanu galvaspilsētā, vai pirms vasaras tūrisma sezonas iepazīstināt rīdziniekus ar interesantiem tūrisma galamērķiem reģionā.
“Kā labākais risinājums galvaspilsētas pircēju sasniegšanai ir iespēja tigoties Rīgas centrāltirgus teritorijā, kur nedēļas nogalēs apmeklētāju skaits ir vairāk nekā 50 tūkst. ik dienu, kā arī tas bieži ir ietverts ārvalstu ceļotāju maršrutos. Tomēr neskatoties uz šiem vilinošajiem skaitļiem un faktiem, Latgales reģiona produkcijas klāsts tirgū nav plaši pārstāvēts. Kā būtiskākie šķēršļi tiek minēti loģistikas izmaksas, tirdzniecības vietas īres izdevumi, organizatoriskie aspekti”, norāda LUC vadītājs Andris Kucins.
Diskusijas sadaļā tika meklēti praktiski risinājumi, lai šo pievilcīgo piedāvājumu īstenot un tieši kādu lomu var uzņemties pašvaldība, LUC, uzņēmējus apvienojošās nevalstiskās organizācijas, paši mājražotāji un amatnieki. Klātesošie uzņēmēji vērsa uzmanību arī uz norises laikiem, norādot, ka vasaras sezonā liela daļa ražotāju paralēli darbojas arī tūrisma pakalpojuma sektorā, līdz ar to lielāka interese Rīgas centrāltirgū piedāvāt produkciju pavasarī un rudenī.
“Katrā novadā ir savs mājražotāju un amatnieku loks, tomēr lai reāli organizēt gana plaši pārstāvētu reģiona ekspozīciju Rīgas centrāltirgū, ir jāaptver viss reģions, vienlaicīgi piestrādājot arī pie vienota noformējuma, stila. Līdz ar to organizatorisko jautājumu risināšanu efektīvi varētu veikt uzņēmējus apvienojoša organizācija ar pieredzi šajā jomā,” norāda ZS Kurmīši pārstāvis Ivars Geiba.
Klātesošie diskusijas dalībnieki vinbalsīgi pauda gatavību uz savstarpēju sadarbību. Lai aptvert iespējami plašāku Latgales reģiona mājražotāju, amatnieku viedokli par iespējām organizēt tirgošanos Rīgā, plānota tikšanās ar AS Rīgas centrāltirgus pārstāvjiem Rēzeknē šī gada 18.aprīlī, ko organizē Rēzeknes novada nodibinājums „LEARN”, kā arī tiek izvērtēta iespēja organizēt šādu tikšanos Balvos maija sākumā.
Ziņu sagatavoja LPR LUC
