Skolēnu autobuss brauc arī pēc viena bērna

Lai pārliecinātos, vai bērni no attālām lauku vietām var droši nokļūt skolā, “Latgales Laiks” devās braucienā ar Višķu pagasta skolēnu autobusu. 4.septembra rītā plkst.7.30. Višķu pagasta Žuravkos darbu sāka šoferis Pēteris Kivriņš, kas 36 gadus ar pašvaldības autobusu pārvadā skolēnus. Maršruts “Žuravki-Špoģu vidusskola” ir 34 km garš, pieturās vai krustojumos autobusu uz Špoģu vidusskolu gaida vairāk kā 60 bērni.

Žuravkos iekāpj pirmie divi jaunieši. Tālāk autobuss dodas uz Antāniem, Paknēm, Balaškām, Vīgantiem, Ardavu (Pelēču pagasts), Peipiņiem un Špoģiem. Katrā apstāšanās vietā iekāpj 2-5 bērni, vairāk skolēnu to gaida Vīgantos. Ir arī 5 un 6 gadus vecie bērni, kurus pavada mammas.

Pie Špoģu vidusskolas piebraucam 8.20. Skolas pagalmā piestāj arī otrs Višķu pagasta skolēnu autobuss, kas uzņem skolēnus pat no 2 km tuvā Višķu tehnikuma ciemata. Lai gan skolēniem veselības labad derētu labos laika apstākļos šo īso ceļu mērot kājām. Aptuveni šai pašā laikā skolēnus atved arī Ambeļu, Dubnas un Maļinovas pagasta jaunie autobusi.

Višķu skolas autobusā brauc māsas – Marija mācās 5. klasē, Aksenja Anna apmeklē piecgadīgo un sešgadīgo grupiņu. Lielā māsa mazajai palīdz nokļūt skolā. Meitenes nezina, cik kilometru ir līdz skolai, tomēr apgalvo, ka labāk braukt ar skolas autobusu nekā iet kājām, lai gan viņas nekad to nav darījušas.

No Ambeļu autobusa izkāpj Zoja ar 7. klases skolnieci Evitu un pirmsskolas grupas audzēkni Solvitu. “Mēs dzīvojam 5 km no skolas, bet tikai vienu reizi Evita uz mājām ir gājusi kājām. Tad viņa teica, ka kājas sāpot. Es ļoti priecājos, ka kursē skolēnu autobuss, jo zinu, ka mani bērni droši nokļūs skolā un mājās,” teica Zoja.

Pēterim Kivriņam ir gadījies, pārbraucot mājās, uz aizmugurējā sēdekļa atrast aizmigušu skolēnu. Tad Pēteris atkal devies ceļā, lai bērnu nogādātu mājās. Šogad jau 1. septembrī kāds autobusā bija aizmirsis somu, šoferis to atdevis īpašniekam.

Pētera mērotajā maršrutā trīs reizes nedēļā rītos kursē arī autobuss “Daugavpils-Lukna”, tomēr vecāki bērnus labprātāk ved ar skolas autobusu, tā esot ātrāk un drošāk, saka Pēteris. Ceļi esot ļoti labi gan ziemā, gan citos gadalaikos, tāpēc ka Višķu pašvaldība pati tos uztur. Ir arī tādas vietas, kur dzīvo tikai viens skolēns, bet tik un tā skolas autobuss aizbrauc pēc viņa.
Dubnas skolēnu autobusa šoferis Eduards Piļāns stāsta, ka viņa autobuss četros reisos no rīta, pusdienlaikā un pēcpusdienā mēro vairāk kā 100 km. Ambeļu pagasta skolēnu autobusam ik dienas sanāk nobraukt gandrīz 200 km.

Šveices autobusi nāks par vēlu

Skolēnu pārvadājumi ir nepieciešamība, ko pašvaldībām uzdevusi valsts, atzīst vietējo pašvaldību vadītāji, kas nodrošina šo pakalpojumu. Viņi ir sašutuši, ka nav saņēmuši valdības solītos Šveices autobusus. Tos plāno piešķirt tikai nākamgad, bet vairums pašvaldību jau pašas bijušas spiestas iegādāties vajadzīgo transporta līdzekli. “Protams, pagastam būtu izdevīgāk, ja saglabātos Ambeļu skola, taču tā pirms 6 gadiem bija jāslēdz, strauji sarūkot bērnu skaitam. Mums atkrita ēdināšanas, skolas uzturēšanas u.c. problēmas, taču jānodrošina skolēnu pārvadājumi. Mēs šogad līzingā iegādājāmies jaunu autobusu uz 5 gadiem par 39 900 latu, un tas pārvadā 70 skolēnus,” teica Ambeļu pagasta padomes priekšsēdētājs Antons Jurgelāns.
Dubnā skolas nav bijis kopš pagasta izveidošanas, tāpēc ap 90 skolēnus uz Špoģu vidusskolu ved ar pagasta autobusu. Priekšsēdētājs Ēvalds Stašulāns uzskata, ka šis pakalpojums jāsaglabā un būtu jāatbalsta arī valstij, jo rudens un ziemas vakaros skolēni šādi droši nokļūst mājās, nevis iet kājām pa tumšajiem lielceļiem.

Maļinovas pašvaldība, kur skolas nav jau otro gadu, savus skolēnus ved tikai uz Špoģu vidusskolu, tāpēc ka ir tikai viens autobuss. Lai bērnus aizvestu arī uz Biķernieku un Lāču pamatskolu, papildu būtu vajadzīgi 2 autobusi, bet pašvaldības budžetā nav tādas naudas, pastāstīja Maļinovas pagasta padomes priekšsēdētājs Arkādijs Karņickis.

Skola uz riteņiem

Višķu pagastā vēl ir autobuss, kuram ir 26 gadi, bet tik vecam transportam Eiropā jau sen aizliegts pārvadāt cilvēkus. “Valdība nesaprot, ka pašvaldībai nākas piešķirt investīcijas autobusiem, degvielai. Mēs nopirkām mazāku autobusu, kas pārvadā pirmsskolas bērnus. Višķu pagastam skolēnu pārvadājumi izmaksā ap 15 000 latu gadā. Mums ir jāuztur divas skolas – Špoģu vidusskola un mūzikas un mākslas skola, ir arī Višķu profesionālā vidusskola,” teica pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kudiņš.

Špoģu vidusskolas direktors Jānis Belkovskis atzīst, ka viņa skola ir “uz riteņiem” – no 444 pirmās – devītās klases skolēniem un 55 piecgadīgo un sešgadīgo grupas bērniem tikai 50 ir vietējie, Špoģu ciema iedzīvotāji, kuri uz skolu nāk kājām. Pārējie skolā nokļūst ar skolēnu autobusiem vai viņus ar auto atved vecāki. Višķu pagasts viens pats trīs maršrutos pārvadā ap 200 skolēnu. Direktors uzskata par nepareizu valdības lēmumu, ka skolēnu autobusi nedrīkst pārvadāt pieaugušos. Pirmsskolas grupas bērniem noteikti jābūt pavadonim, lai mazie pamazām pierastu patstāvīgi nokļūt līdz skolai. Tomēr J.Belkovskis uzsvēra: “Mums nav neviena skolēna, pēc kura neaizbrauktu autobuss. Arī puisītis, kas dzīvo pagasta pierobežā 5 km no šosejas “Daugavpils-Rēzekne”, nokļūst skolā. 5-6 gadus vecos bērnus aizved mājās pusdienlaikā, vecākos – pēcpusdienā.”