Par dzejnīkim Juoni i Ontonu
11.septembrī dzimšonys dīna Juoņam Plīkšānam, dzymušam Dunovys pogosta Tadenavā ci Tadainē, “Varslavānūs”. Jis ir studiejs Pīterburgā i bejs Satversmis Sapuļcis deputats nu Latgolys vieleišonu apgobola (1920 – 1922), 1. Saeimys deputats nu Latgolys vieleišonu apgobola (1922 – 1929) i izglītības ministrs (1926 – 1927).
Tok vaira par Juoni Plīkšānu, kas dzims Jākubpiļa apleicīnē, zyna Raini, kas mirs Majūrūs, Jiurmolā.
Muna jaunu dīnu zeme!
Seņ es tevis naredzēju
Sapynūs tik tu man rōdīs,
Kū tu guli?
Atsamūsti!
Tai Raiņs. Tok voi Latvejai i latvīšu literaturai jis byutu, kab vysu myužu byutu rakstiejs latgaliski i nabyutu rakstiejs latvīšu literarajā volūdā? Voi kaids zynuotu, ka nazkaids nikam nadereigs advokats roksta nazkū latgaliski.
Te ari vaicuojums – voi talanteigs autors paceļ literaturu i paplieš juos rūbežus, atteista volūdu i izasaceišonūs, voi ari literatura izlīk rūbežus autoram.
Latvīšu volūda i literatura bez Raiņa byutu cytaida. Voi Raiņs byutu cytaids bez latvīšu volūdys i literaturys?
Voi Raiņs, kas roksta latgaliski, ir tikpat lels autors kai Raiņs, kas roksta latvyski? I cik lels byutu Raiņs, kab jis sovā laikā byutu rakstiejs vuocyski, krīvyski, angliski?
Mozus autorus straume nas, leli autori poši saceļ straumi. Vaicuojums ir tikai par faktorim, kas nūsoka jūs lelumu – talants, spieja i izvēle runuot i raksteit kaidā volūdā, skaiteituoji i jūs asameiba, atbolsts, kritika.
Naseņ tyka palaists tautā dzejis disks “Inflatio Poesis”. Nu 15 autoru 8 roksta latvyski: Ingmāra Balode, Uldis Bērziņš, Leons Briedis, Māris Salējs, Sergejs Moreino, Eduards Aivars, Edvīns Raups, Ronalds Briedis, a 7 latgaliski: Ilze Sperga, Raibīs Suņs, Valentins Lukaševičs, Juoņs Ryučāns, Ingrida Tārauda, karonhisake i Oskars Seiksts.
Tod redzēs, voi latgalīšu autorus nazyna partū, ka Latvejis sabīdreiba i lelā vairumā pat inteligence nazyna latgalīšu rokstu volūdu, naskaita latgaliski raksteituo i nasainteresej par latgaliskū kulturu, voi ari ir kaidi uorpus asūši īmesli.
Kab klauseitūs latgaliski raksteitus i īrunuotus dzejūļus, kam muzyku rakstiejuši Kristaps Pētersons i Līga Celma i īskaņuojuse urbanuo folka grupa “Gosti”, navajag muocēt ni runuot, ni skaiteit, ni raksteit latgaliski. Tikai spēt īsaklauseit.
Disks ir dalykts kluot septembra žurnalam “Mūzikas Saule” i izceļuos pa vysu Latveju. Byus radzams, voi byus tikai bolsi voi ari atbolsi.
Pi Raiņa pīminekļa, iz kurīni nacik seņ vede LgSC organizeituo vokora styga “Latgaliskuo mekliejumi Reigā” i atroda Juoni Plīkšanu, 11.septembrī nūtyka Dzejis dīnu pasuokums i ituo goda dzejis i atdzejis gruomotu autoru apbolvuošona.
Pavysam itymā godā bolvai ir pīsaceitys 17 originaldzejis i 5 atdzejis gruomotys, tymā skaitā latgalīšu autora Ontona Slišāna kruojums “Salve Regina” i kūpkruojums “Kotram”. Pi pīminekļa tiks nūsaukti lobuokūs autoru vuordi, kū nūsacejuse žureja.
Tok vīnu bolvu O. Slišāns ir īgivs – tei ir portala “Delfi” skaiteituoju atzineiba.
Kūpā bolsuots 586 reizis, nu jūs 175 par Ontona Slišāna kruojumu “Salve Regina” i 42 reizis par Ontona Slišāna, Aleksandrys Vilnis, Annelis Slišānis, Ilmara Vananurma, Pītera Gleizdāna kruojumu “Kotram”.
Tok jau ir nazkaidi ļauds, kas bolsoj. Kam vajag i kas skaita.
Tai i saīt – kotram sova auditoreja. Sova jaunajim autorim, kas roksta par strutom, asni i meizolim, sova tautys dzejnīkim, kas roksta kuozu, krystobu i bieru dzeju, sova latgalīšu dzejnīkim, kas roksta par Latgolys dvēseli i pamastajom sātom, sova Kūrzemis autorim, kas roksta par jiuru i mežim.
Tai tuos auditorejis i dzeivoj sūpluok. tai nazkū roksta, nazkū skaita. Reši kod puorsakluoj.
Maņ pateik dažuodeiba. Pasaklauseit i pasabreinuot, kaidūs vysaidūs bolsūs runoj pasauļs. Kai jis mūrd, sisinej, ūrkš i bubinej, sviļpoj, tytynoj, cicinej, kicinej i būrkš.
Parkū lai Juoņs naraksteitu latvyski. Parkū lai Ontons naraksteitu latgaliski.
Ka tik ir skaiteituoji.
