Sociālo mediju lietošana uzņēmumos divu gadu laikā pieaugusi par 10,9 procentpunktiem
2019. gada sākumā 99 % uzņēmumu1 Latvijā lietoja internetu, un 64,2 % bija sava tīmekļa vietne. Sava mājaslapa bija 94,1 % lielo, 86,1 % vidējo un 59 % mazo uzņēmumu2, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos.
2009. gadā tikai 42,1 % uzņēmumu bija sava tīmekļa vietne. Visstraujāk desmit gadu laikā šis rādītājs pieaudzis vidējos (par 23,8 procentpunktiem) un mazajos uzņēmumos (par 21,5 procentpunktiem), savukārt lielajos pieaugums veido 9,7 procentpunktus (2009. gadā jau 84,4 % lielo uzņēmumu bija sava mājaslapa). Nozaru griezumā tendence desmit gados nav mainījusies. Visvairāk uzņēmumu, kam ir sava tīmekļa vietne, ir informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē (92 %) un izmitināšanas nozarē (84,2 %).
23,8 % uzņēmumu , kuriem ir sava tīmekļa vietne analizē mājaslapas lietotāju veiktās darbības ar mērķi sevi reklamēt un uzlabot klientu apmierinātību.
40,9 % uzņēmumu lieto sociālos medijus, no tiem 74,5 % lielo, 49,9 % vidējo un 38,2 % mazo uzņēmumu. 2017. gadā sociālos medijus lietoja 30 % uzņēmumu, savukārt 2013. gadā vien 15,4 %. Salīdzinājumā ar 2017. gadu visstraujāk sociālo mediju lietošana pieauga mazajos uzņēmumos (par 11,3 procentpunktiem), vidējos un lielos uzņēmumos attiecīgi par 8,6 un 8 procentpunktiem.
Arvien vairāk – 39,7 % uzņēmumu savā darbībā izmanto sociālos tīklus, kā Facebook, Draugiem, LinkedIn u.c. Multimediju satura koplietošanas vietnes, kā Instagram, YouTube, Flickr izmanto 16,4 %, blogus vai mikroblogošanas vietnes, piemēram, Twitter, WordPress – 10,3 % uzņēmumu. Vismazāk (3,7 %) lieto “vikivietnēs” balstītus zināšanu koplietošanas rīkus, kā MediaWiki, Confluence, SharePoint.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados uzņēmumi sociālos medijus visvairāk izmanto uzņēmuma tēla popularizēšanai vai produktu atpazīstamības veicināšanai (37,9 %), informācijas iegūšanai par klientu viedokļiem un atsauksmēm vai atbildes sniegšanai uz klientu jautājumiem (26,4 %), kā arī darbinieku meklēšanai (23,2 %). Retāk – klientu iesaistīšanai preču vai pakalpojumu attīstīšanā un pilnveidošanā (16,2 %), sadarbībai ar biznesa partneriem vai citām organizācijām (14,8 %) un viedokļu veicināšanai vai zināšanu apmaiņai uzņēmuma iekšienē (12,1 %).
Šogad pirmo reizi uzņēmumiem tika jautāts par IKT drošību3. Aptaujas rezultāti rāda, ka īpaši noteikumi par IKT drošības prasībām un pasākumiem ir izstrādāti 41,9 % uzņēmumu. Lielākā daļa no tiem (25,4 %) dokumentāciju par IKT drošības pasākumiem un prasībām ir atjaunojuši pēdējā gada laikā, 12,2 % –gada līdz divu laikā, bet 4,2 % – pirms vairāk nekā diviem gadiem.
Par IKT drošības pasākumu īstenošanu uzņēmumos pārsvarā atbild ārpakalpojumu sniedzēji (69 % uzņēmumu), bet 24,4 % uzņēmumu – paši uzņēmuma darbinieki, savukārt 5,4 % uzņēmumu – gan ārpakalpojumu sniedzēji, gan paši uzņēmuma darbinieki. Šādu ārpakalpojumu lielākoties piesaista mazie (75,6 %) un vidējie (72,9 %), retāk – lielie (44,6 %) uzņēmumi.
- gadā 9,4 % uzņēmumu saskarās ar IKT pakalpojumu vai sistēmu nepieejamību, 6,7 % – ar datu zudumiem vai bojājumiem, bet 1,6 % – ar konfidenciālu datu atklāšanu. Pret IKT drošības incidentiem ir apdrošināti 12,2 % uzņēmumu.
Visvairāk (86,9 % uzņēmumu) lietotā IKT drošības kontrole ir stingrā parole, vismazāk (11,1 % uzņēmumu) – biometriskās metodes, piemēram, pirkstu nospiedumi, balss vai sejas atpazīšana.
Uzņēmumos lietotās IKT drošības kontroles 2019. gadā
(procentos no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)
| IKT drošības kontroles | Pavisam | No tiem ar darbinieku skaitu: | ||
| 10–49 (mazie) | 50–249 (vidējie) | 250+ (lielie) | ||
| Stingrās paroles | 86,9 | 86,0 | 90,6 | 94,6 |
| Programmatūras (operētājsistēmas) regulāra atjaunināšana | 75,1 | 72,1 | 87,5 | 95,2 |
| Lietotāju identifikācija un autorizēšanās, izmantojot biometriskās metodes | 11,1 | 10,0 | 15,2 | 19,9 |
| Datu, dokumentu un/vai e-pastu šifrēšana | 27,3 | 24,9 | 35,8 | 54,8 |
| Datu kopiju veidošana citā datu nesējā (ieskaitot mākoņdatošanu4) | 60,6 | 57,2 | 73,8 | 91,4 |
| Tīkla pieejas kontrole (iekārtu un lietotāju piekļuves kontrole) | 56,2 | 52,3 | 71,1 | 89,0 |
| VPN (virtuālais privātais tīkls, kas nodrošina drošu datu apmaiņu, izmantojot publisko tīklu) | 25,9 | 21,1 | 43,0 | 77,8 |
| Žurnālfailu (log files) saglabāšana drošības incidentu analīzei | 22,2 | 17,7 | 37,9 | 74,4 |
| IKT drošības risku novērtējums | 30,0 | 25,3 | 47,6 | 76,9 |
| IKT drošības testēšana | 32,4 | 28,1 | 49,2 | 67,7 |
Metodoloģiskie skaidrojumi:
1Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.
2Mazie uzņēmumi ir ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249, lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk.
3IKT drošība ir līdzekļi, uzraudzība un procedūras, kas iestrādāti IKT sistēmās ar mērķi nodrošināt datu un sistēmu integritāti, autentiskumu, pieejamību un konfidencialitāti.
4Mākoņdatošana ir informācijas glabāšana, apstrādāšana un izmantošana uz attālinātiem serveriem, kuriem piekļūst ar interneta palīdzību.
