Rēzeknes novads plāno administratīvo reformu
Lai informētu par novada pagasta pārvalžu administratīvās struktūras darbības efektivitātes izvērtēšanu, 1. martā Rēzeknes novada pašvaldības lielajā zālē tika pulcināti pagastu pārvalžu vadītāji un grāmatveži. Atbilstoši “Rēzeknes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2033” noteiktajam, tiks veidoti un attīstīti četri novada nozīmes attīstības centri Dricānos, Kaunatā, Maltā un Nautrēnos.Novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs informēja klātesošos, ka reformas tiek veiktas, ņemot vērā Valsts kontroles aizrādījumus par Rēzeknes novada pašvaldības izdevumiem grāmatvedības uzturēšanā. Reorganizācijas rezultātā ir plānots pārskatīt esošo pagastu pārvalžu kā pašvaldības iestāžu skaitu, tajā pašā laikā saglabājot katra pagasta identitāti, tas ir, pagasta nosaukumu, robežas un patstāvību neatkarīgi no pagasta pārvaldes juridiskās formas, vienlaicīgi samazinot kopējo grāmatvedību skaitu. Apspriešanai tiks piedāvāts strukturālais veidojums no četrām pagastu apvienībām, kuru teritorijās būs vismaz pa vienai vidusskolai, kā to paredz arī pašvaldības attīstības programma. Tas ļaus efektīvāk plānot gan skolēnu pārvadājumus, gan risināt citus saimnieciskus un organizatoriskus jautājumus, tajā pašā laikā ekonomējot līdzekļus. Izvēloties minēto pagastu apvienību modeli, tika ņemti vērā tādi faktori kā valsts un pašvaldības ceļu tīkls, skolēnu pārvadājumu maršruti, sabiedriskā transporta pieejamība, vēsturiski izveidojošās saiknes starp pagastiem, tajā skaitā jau esošo izglītības iestāžu struktūrvienību atrašanās vietas.
Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška iepazīstināja klātesošos ar pagastu apvienību modeli, ar reorganizācijas mērķiem un uzdevumiem, analizēja esošo situāciju grāmatvedības uzturēšanas jomā, kā arī iespējamos risinājumus pēc reorganizācijas. Tāpat tika sniegtas atbildes uz klātesošo jautājumiem.
Monvīds Švarcs uzsvēra, ka pagastu pārvaldes struktūras izmaiņas nepasliktinās pašvaldības pakalpojumu kvalitāti un pieejamību novada iedzīvotājiem, nodrošinās katra novada pagasta saimnieciskās darbības patstāvību atbilstoši noteiktajai kompetencei: ”Katrā pagastā iedzīvotājs turpinās saņemt pakalpojumus tāpat kā līdz šim, būs bibliotēkas, kultūras nami. Reformas ir vērstas uz administratīvo izmaksu samazinājumu, bet ietaupītā nauda paliks pagastos.”
Lai izvērtētu novada pagastu pārvalžu administratīvās struktūras darbības efektivitāti un izstrādātu priekšlikumu pagasta pārvalžu struktūras modelim, ir izveidotas četras darba grupas, kuru sastāvā iekļauts katra pagasta pārvaldes vadītājs un galvenais grāmatvedis, bet kā novērotāji tiks pieaicināti iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvji. Darba grupu organizētās sapulces sāksies ar 5.martu, bet ziņojumi par darbu un priekšlikumi tiks iesniegti Rēzeknes novada domes Teritoriālajai pastāvīgajai komitejai līdz 12. aprīlim.
