Veikta Krāslavas pils parka izpēte
Krāslavas parks ir iemīļota iedzīvotāju, kāzinieku un tūristu pastaigu vieta, tajā notiek dažādi kultūras pasākumi, tomēr tā sakārtošanai vēl ir jāpieliek ne mazums pūļu.
Muižas centra komplekss veidots 18. gadsimta vidū – 19. gadsimtā Daugavas senkrasta nogāzē kā romantisks ainavu parks ar svešzemju koku un krūmu stādījumiem, kāpnēm, skatu perspektīvām, un mākslīgi veidotu grotu un dīķi. 18. gadsimta grāfu Plāteru Krāslavas muižas barokālais dārzs tāpat kā Rīgas Cara dārzs bija tā sauktais publiskais dārzs, t.i., pieejams visiem brīvajiem pilsētniekiem, kas tolaik bija nozīmīgs un ļoti progresīvs jaunums. Parkā tika iestādītas apmēram piecdesmit koku un krūmu sugas, piemēram, Veimuta priede, melnā priede, sarkanā kļava, Virdžīnijas ievas u.c. Siltumnīcās audzēja vīnogas, aprikozes, ananāsus un citus siltummīlošus augus.
Pēdējos 100 gados parks ir pārbūvēts un apbūvēts. Parkā uzbūvēta luterāņu baznīca, kultūras nams, kādreizējā augļu dārza vietā ierīkots stadions. Zudušas vairākas parka celtnes, siltumnīca, saimniecības ēka.
2011. gadā ERAF Pilsētbūvniecības projekta ietvaros ir veikta parka rekonstrukcijas 1. kārta SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” vadībā – ir iztīrīts parka dīķis, izzāģēta daļa pašizsējas un bīstamo koku, ierīkotas pastaigu takas pa gleznainajām parka terasēm un pils pagalmā, kā arī izbūvētas jaunas kāpnes to vēsturiskajā vietā. Ir uzstādīti soliņi, atkritumu urnas, veidoti jauni apstādījumi, pieslēgts apgaismojums. Latvijas – Lietuvas projekta ietvaros ir atjaunota grota un parka centrālie vārti. 2016. gadā ir veikta centrālo padomju laika kāpņu demontāža terašu sistēmas atjaunošanai, regulāri tiek izzāģēti bīstamie koki. 2017. gadā atjaunots centrālā žoga krāsojums. Tiek plānota parka aktīvās atpūtas zonas attīstība – izveidots tenisa laukums, izstrādāti tehniskie projekti stadiona rekonstrukcijai un veloparkam.
Lai varētu plānot tālāku parka attīstību, ir nepieciešams regulāri novērtēt situāciju, tāpēc 2017. gadā tika aktualizēta topogrāfija un, piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu 1000 EUR apmērā, tika izstrādāta aktualizēta Krāslavas pils parka izpēte.
Izpēti veica pieredzējusī parku vēsturiskās ainavas speciāliste Ilze Māra Janelis, un tās ietvaros veikta koku un krūmu inventarizācija, izstrādāts informatīvs apraksts par ievērojamākajiem parka kokaugiem un arī prioritāri zāģējamo koku plāns, jo diemžēl parkā joprojām ir liels daudzums kalstošo, bojāto un bīstamo koku, pārsvarā oši un gobas. Sniegti priekšlikumi īstermiņa un ilgtermiņa parka apsaimniekošanas pasākumiem. Saskaņā ar ieteikumiem jau 2017.gadā, Meža dienu ietvaros, papildināti 1.kārtas stādījumi parādes pagalmā pie pils ziemeļu fasādes, kā arī pie grotas.
Tālākie mērķi ir izstrādāt tehnisko projektu nākamajai parka attīstības kārtai, lai 2018. gadā par godu Latvijas valsts simtgadei un arī tālākos gados, varētu turpināt Krāslavas pils parka attīstību – pakāpeniski atjaunot stādījumus, terases, izveidot jaunas mazās arhitektūras formas, prioritāri – parka nogāzēs un to terasēs uz Aglonas un Rīgas ielu pusi, lejas laucē ap dīķi, vēsturiskajās skatu perspektīvās utml.
Ināra Dzalbe,
Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja,
Dzintras Skuteles foto
