Latgalē 6 dienas viesojās Maskavas tūrisma nozares speciālisti un masu mediju pārstāvji

Krievijas tūrisma tirgus ir izvēlēts par prioritāti Latgales tūrisma nozares attīstībai. Vairāku gadu garumā Latgales reģions veic mārketinga pasākumus Sanktpēterburgā un Maskavā, par to liecina arī arvien pieaugošais Krievijas un tieši Sanktpēterburgas un Maskavas tūristu skaits Latgalē.

Latgales plānošanas reģions no šī gada 9. līdz 14. maijam organizēja Latgales reģiona iepazīšanas braucienu Maskavas tūrisma nozares speciālistiem un masu mediju pārstāvjiem.

Brauciena mērķis bija iepazīstināt tā dalībniekus ar tūrisma iespējām Latgales reģionā. Brauciena laikā 30 Maskavas tūrisma nozares speciālisti un masu mediju pārstāvji apmeklēja un iepazinās ar Latgales reģiona dabas objektiem, viesu mājām un atpūtas kompleksiem, amatnieku darbnīcām, muzejiem, populārākajiem tūrisma objektiem Krāslavas, Dagdas, Ludzas, Kārsavas, Balvu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu un Daugavpils novados, kā arī lielākajās Latgales pilsētās Rēzeknē un Daugavpilī. Maskavas pārstāvji kopumā apmeklēja 23 tūrisma objektus (t.sk. atpūtas bāzes, muzeji, amatnieku centri, zirgu sētas), Latgales kulināro mantojumu nobaudīja 9 vietās (kafejnīcās, atpūtas bāzēs, muzejos), piedalījās ekskursijās Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē, Preiļos un Daugavpilī, un izjūta īsto Latgales pirts garu, piedaloties pirts rituālā ar dziednieciskajām procedūrām.

Jāatzīmē, ka no 30 Maskavas pārstāvjiem 27 cilvēki apmeklēja Latgali pirmo reizi. Apkopojot veiktās aptaujas rezultātus, jāsecina, ka pēc Maskavas pārstāvju viedokļa visperspektīvākie tūristu no Maskavas piesaistes tūrisma veidi viennozīmīgi ir gastronomiskais tūrisms (Latgales kulinārais mantojums) un lauku tūrisms (atpūta brīvdienu/lauku mājās). Tālāk seko aktīvais tūrisms (laivu maršruti, pārgājieni ar zirgiem), lietišķais tūrisms un velotūrisms.

Pēc Maskavas pārstāvju viedokļa, privātais tūrisms Latgalē ir vairāk perspektīvs nekā organizētais tūrisms, t.i. Maskavas iedzīvotāji visdrīzāk apmeklēs mūsu reģionu privāti, ceļojot ar savām mašīnām.

Uz jautājumu, kādi mārketinga līdzekļi Maskavā ir nozīmīgākie atpūtas iespēju popularizēšanai Latgalē, Maskavas pārstāvji kā pirmo atzīmēja turpināt piedalīties tūrisma izstādēs Maskavā. Latgales reģiona mārketinga līdzekļi Maskavā būtu arī reklāma metropolitēnā, tematiskajos žurnālos un avīzēs un reklāma Maskavas radio kanālos.

Kā priekšrocības tūristu piesaistei no Maskavas uz Latgali, Maskavas pārstāvji atzīmēja:

• Latgales iedzīvotāju viesmīlību, sirsnību un patiesu prieku;
• pieejamas cenas;
• ekoloģiski tīros produktus;
• samērā nelielo attālumu no Maskavas līdz Latgalei;
• tīru ekoloģiju, brīnišķīgu dabu un ezeru daudzumu;
• blīvi apbūvēto piepilsētu teritoriju neesamību;
• valodas barjeras neesamību;
• lielu izmitināšanas variantu izvēli;
• makšķerēšanas iespējas;
• pietiekoši labu ceļu infrastruktūru.

Savukārt, kā vājās puses Maskavas pārstāvji atzīmēja:

• robežas šķērsošanu un tās ilgumu,
• vīzas formēšanas nepieciešamību,
• vājo izklaides infrastruktūru,
• nelielo suvenīru izstrādājumu sortimentu,
• informācijas trūkumu krievu vai angļu valodā tūrisma objektos,
• sabiedriskā transporta nepietiekamo kustību.

Īpašas atsauksmes no Maskavas pārstāvju puses ieguva Aglonas bazilika, Aglonas maizes muzejs, zirgu sēta „Klajumi”, ķeramiķis Valdis Pauliņš, J.Mihailovas leļļu muzejs, muzejs „Andrupenes lauku sēta”, saldumu namiņš „Dzīles”, sēta „Zvejnieki” un senlietu kolekcija „Saipetnieki”. Viennozīmīgi visi uzsvēra, ka vēl ilgi paliks atmiņā Latgales kulinārais mantojums, pirts rituāli un Latgales folkloras bagātās tradīcījas.

Fotogrāfijas:

Maskavas tūrisma nozares speciālistu un masu mediju pārstāvju iepazīšanas brauciens Latgales reģionā tika organizēts Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. LLB-1-098 “Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-Utenas-Vitebskas pārrobežu reģionos” (BELLA DVINA 2) ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 1 789 387 EUR. No šīs summas 90% – 1 610 448,30 EUR (1 131 887,40 LVL) ir Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalsts. Par šī dokumenta saturu atbild Latgales plānošanas reģions, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

Preses relīzi sagatavoja:
Tatjana Kozačuka, projekta BELLA DVINA 2 vadītāja
+371 26395176, tatjana.kozacuka@latgale.lv