Krāslavas kaņepes ēku siltumizolācijā

Krāslavas novada pašvaldība, Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Enerģijas alternatīvas – ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas kā iespēja reģionālajai attīstība”/”PEA ietvaros, turpina pilotaktivitātes – Sociālā dienesta ēkas siltināšana ar vietējiem materiāliem, īstenošanu. Krāslaviešiem šis ir neparasts izaicinājums – jaunas, nekur iepriekš neizmantotas tehnoloģijas pielietošana ēku siltumizolācijā, izmantojot vietējās kaņepes.

Kaņepes ir pazīstamas kā sens kultūraugs, kuru plaši izmantoja un izmanto tekstilrūpniecībā, papīra ražošanā, auto industrijā, pārtikas rūpniecībā un kosmetoloģijā. Rūpnieciski izgatavojami siltumizolācijas materiāli no kaņepju šķiedras ir pieskaitāmi pie produktiem ar augstu pievienoto vērtību. Spaļi ir viena no kaņepju pārstrādes procesā iegūstamajām sastāvdaļām, kuras izmantošana būvmateriālu izgatavošanā ir virziens ar nepārtrauktu attīstību un jaunu pielietojuma iespēju meklējumiem.
Pēc Krāslavas novada pašvaldības pasūtījuma jauno siltumizolācijas materiāla izgatavošanas tehnoloģiju izstrādāja Farels Solutions SIA. Sākotnēji tika veikta novadā audzēto kaņepju ražošanas procesā veidojošos produktu izpēte, lai novērtētu to piemērotību dažāda veida siltumizolācijas materiālu izgatavošanai, kā arī jaunā materiāla un tehnoloģijas aprobācija. Vērā tika ņemti vairāki faktori – ēkas veids, Latvijas klimatiskie apstākļi, būvniecības tradīcijas, tirgus specifika u.c. Kā piemērotākais siltumizolācijas materiāls Krāslavas novada Sociālā dienesta ēkas siltināšanai tika atzīts kaņepju spaļu un ekovates jeb celulozes šķiedras maisījums.
Jaunā tehnoloģija paredz, ka apkārt ēkas ārsienām tiek izgatavota norobežojoša konstrukcija – karkass, kurā „sausā” veidā, t.i., nepievadot ūdeni, tiek iestrādāts kaņepju spaļu/ekovates maisījums. Eksperimentāli salīdzinot materiāla galvenos raksturlielumus ar plašāk izmantoto un zināmo kaņepju siltumizolācijas materiālu – spaļu/kaļķu maisījumu, tika atzīts, ka jauniegūtais materiāls ir labāks. Viens no tā svarīgākajiem siltumtehniskajiem parametriem – siltumvadītspējas koeficients, ir 0,051 W/(m.K). Kaut arī, vērtējot citus tehniskos rādījumus, tas nav līdzvērtīgi konkurētspējīgs ar tādiem siltumizolācijas materiāliem, kā minerālvate, putu polistirols, celulozes šķiedra, kaņepju spaļu/ekovates maisījums viennozīmīgi pārspēj iepriekš minētos materiālus no ekoloģiskuma aspekta.

Sociālā dienesta ēkas siltināšanas darbus veic Arco Construction SIA. Darbu kopējās izmaksas ir 57 512,39 LVL. Beidzoties būvdarbiem un noslēdzoties apkures sezonai, tiks salīdzināti un aprēķināti reālie energoefektivitātes parametri.
Atliek vien cerēt, ka Krāslavas kaņepes atradīs un iegūs ekoloģiska būvprodukta statusu ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, tādējādi palielinot atjaunojamo energoresursu pielietojamības īpatsvaru reģionā un veicinot novada ekonomisko attīstību.
Laila Vilmane,
Projekta PEA koordinatore Krāslavas novadā