Latgalē Lietišķā sadarbības padome izpētīja, ka viss ir aizlaists…
25.februārī Daugavpils pilsētas domē notika Krievijas – Latvijas Lietišķās sadarbības padomes tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem. Divu stundu ilgās sarunas secinājums – latgaliešiem nav jāuzskata savs reģions par depresīvu un jāizrāda aktivitāte, lai varētu ar zīmola „Rīgas marka” palīdzību piedāvāt savu produkciju Krievijas tirgū. Tas palīdzēs tikt laukā no krīzes. Ko Latvija var ražot eksportam uz Krieviju, kādā apjomā un kā to nogādāt kaimiņiem – pagaidām nav zināms, bet investīcijām LR šobrīd ir nesimpātiska.
Kā pastāstīja Krievijas – Latvijas Lietišķās sadarbības padomes Latvijas puses pārstāvis Vasilijs Meļņiks, galvenais organizācijas uzdevums – likvidēt biznesa attīstības kavēkļus. Padomē darbojas dažādas darba grupas, kas tiekas 6 reizes gadā.
Lietišķās sadarbības padomes pārstāvji atzīmēja, ka šobrīd nav mehānisma sadarbībai ar Krieviju. Nepieciešama ģenerālvienošanās, ko apstiprinās Starpvalstu komisija. Lietišķās sadarbības padomes strādā sadarbībā ar LR un KF Starpvalstu komisiju. Tās tuvākā sēde notiks 2.jūnijā Pleskavā. Pēc V.Meļņika teiktā, vienu sēdi var organizēt arī Daugavpilī. Pēc referenta domām, svarīgi biznesa jautājumi, kas nav atrisināti, ir līgumi par investīciju aizsardzību un divkāršu nodokļu neaplikšanu.
Lietišķās sadarbības padomes pārstāvji augsti novērtēja Krievijas-Latvijas uzņēmēja Igora Mališkova darbību, kas veicina ekonomisko attīstību ar citām valstīm. Viņu var uzskatīt par Latvijas un Latgales patriotu.
Viesi pienācīgi novērtēja projektu „Rīgas marka”, kura ietvaros plānots virzīt Latvijas preces Krievijas tirgū. Taču izrādījās, ka loģistikas jautājumi nav atrisināti. Šim mērķim, piemēram, ir tikai viena noliktava – Rēzeknē. Rēzeknes gaļas kombināts 2009.gada novembrī saņēma sertifikātu, kas ļauj eksportēt produkciju uz Krieviju. Apjoms – 3 tūkstoši tonnu. Pagājušajā nedēļā uz Pleskavu tika nosūtīta pirmā mašīna ar gaļas kombināta produkciju, šodien – otrā. Tas ir pilotprojekts „Rīgas markas” ietvaros. Uzņēmums var eksportēt gada laikā produkciju uz 5 miljoniem latu. Nākotnē Rēzeknes gaļas kombināta īpašnieki gatavi izskatīt kā ražošanas laukumu Daugavpils gaļas kombinātu, kurš šobrīd pārdzīvo sarežģītu laiku.
Dotajā brīdī tiek veidota Latvijas eksporta preču karte: ko ražo valstī, kur un kādas preces var eksportēt. Tālāk būs nepieciešams atrisināt jautājumus, kas saistīti ar loģistiku – kādas noliktavas un kur tās būvēt, ar kādu transportu preces nogādāt Krievijā. Tādējādi daudzie Latvijas ražošanas avotiņi satecēs kopējā upē, kura plūdīs uz Krieviju.
Eksports uz Krieviju dotajā brīdī ir vienīgā cerība ātrai Latvijas izkļūšanai no krīzes. Pēc V.Meļņika domām tas nenotiks ātrāk kā 2013.-2014.gadā. Izkļūšana no krīzes būs smaga, jo Latvijai ir liels valūtas aizņēmums, valstij ir arī „Parex banka”. Protams, Latvijai jāņem piemērs no attīstītās Somijas, lai mēģinātu kļūt par forpostu eksportam uz Eiropu. Kā investīciju projekts Latvija šobrīd ir nesimpātiska.
Dienu iepriekš Lietišķās sadarbības padome bija Rēzeknē. Šādām tikšanās reizēm reģionos jānotiek regulāri, – secināja viesi sarunas noslēgumā un … novēlēja klausītājiem nakamajās vēlēšanās balsot par cilvēkiem, kas strādā.
Žanna Romanovska, D-fakti.lv
