Kas kam, a kosojejam pierts…

Tautā runoj, ka vyss ir nu Dīva; vīnīm atnam, ūtrīm dalīk. Lai jov tai byutu, jo Dīvs nav mozīs bārns, jys zyn kam atnymt, kam dalikt.
A voi myusu Latvejā atnymšona i dalikšona ir Dīva rūkuos? Tai kai naizaver.

Ka Dīvs atnymtu, to jys nabogūs naapkryudeitu, a ka Dīvs dalyktu, to, saprūtams, ka dalyktu tīm, kam datryukst.

Tys – runojūt par laiceigū montu, da i par naudu toža.

A, ka runuot par pruota dalykumu voi atnymšonu, to te goņ juosoka, ka itū dorbu dora Dīvs. Navāg tuoli īt, pīmāri te pat Latvejā. Vysīm varys i parteju veirīm i buobuom jo gods, jo nu pruoteņa palīk mozuok i mozuok. Kai soka, ar sovu boguoteibu juosadola ar nabogajīm. Ot, i nabogī ar kotru godi pīsanam i pīsanam pruotā. Verīs, jov, vaļstei nūdūkļus namoksoj tai poš, kai tū vysu laiku darejušs miļjonari – vaļsts naudys i monta izsaimnīkuotuoji. Verīs da verīs, jov i par boguotūs partejuom nabolsoj, jo boguotī tok toža bolsova viņ par sovejūs, vieļ pi bagateibys nadatykušūs, sarokstīm, a na par tīm, kam kuldys i uorzemu banku konti puorpylni.

Nuj, nuj … Kas kam nateik, voi kas kam dateik … Tys patīsi, laikam, poša Dīva rūkuos.

A myusu – prostūs ciļvieceņu vydā gon ir cytaižuok. Mes guodojam tū, lai kotram byutu pa delai; Ka boguots, to dzeivoj ar gūdu, nā – elnis gunī degsi, ka nabogs, to struodoj, lai saime nacīstu izsmīkļa, a ka asi dabovs kosus, to kurynoj pierti i perīs iz luovys, cikom tī kosu tuorpeni izceps.

Tai, laikam, i pi myusu vaļsts varys. Ir juokurynoj pierts pa vysu Latveji i itī kosojī, kurīm nīzuos i nīzuos – tautu kruopt i apzagt, juovad i juoper, juoper, cikom progoreibys tuorpeni izceps na viņ aiz uodys, a i pruota smedzinies.