Ministru prezidents Ivars Godmanis diskutē ar Latgales uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem

7. jūnijā Dagdā notika Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kurā piedalījās ar Ministru prezidents Ivars Godmanis. Uz diskusiju bija aicināti arī Latgales reģiona uzņēmēji.

Par situāciju valstī

Nav sajūtas, ka valsts būtu briesmīgā krīzē, tomēr krīzes pazīmes noliegt nevar, – tā situāciju valstī šobrīd raksturoja valdības vadītājs. Gada inflācijas rādītāji šobrīd sasniedz jau 17,9%. Tomēr gandrīz visās jomās realizācijas apjomi ir būtiski kritušies. Tas attiecas gan uz pārtikas precēm, alkoholu, gan mēbeļu un būvmateriālu tirdzniecību. Būvniecības apjomu pieaugums vērojams tikai valsts sektorā – šoseju, ielu un ceļu būvniecībā, rūpniecības un administratīvo ēku būvniecībā, savukārt dzīvojamo ēku būvniecības apjomi kritušies par 17%, tirdzniecības centru – par 33%.
Cenu pieaugums ir izraisījis iekšējā patēriņa kritumu un par esošajām cenām tādus realizācijas apjomus kā iepriekš, sasniegt vairs neizdodas. Neskatoties uz to joprojām būvniecības jomā iekšējā tirgū vērojams cenu pieaugums.

Ko plāno darīt valdība?

Premjers uzsvēra vairākus punktus, ko plāno realizēt valdība tuvākajā laikā, lai mazinātu krīzes pazīmes valstī.
Tuvākajā laikā plānots pieņemts Ministru kabineta noteikumus, kas ļaus glabāt degvielas rezerves arī ārpus valsts – Eiropas Savienībā. Tas ļautu samazināt degvielas cenu, jo degvielas ražotājiem nebūtu jāiepērk degvielas rezerves glabāšanai Latvijā.
Premjers uzsvēra, ka izmaiņas skars peļņas nodokli – plānots nodrošināt reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa jomā valdība iecerējusi atteikties no turpmākas nodokļa likmes paaugstināšanas. Līdzšinējā līmenī paliks arī pievienotās vērtības nodoklis, arī akcīzes nodoklis netiks palielināts. Autotirdzniecības jomā tiks mainīti iepriekš noteiktie nosacījumi liela tilpuma dzinēju automašīnu iegādē, atsakoties no patlaban spēkā esošajām prasībām. Jaunais nodoklis tiks piesaistīts automašīnas izmešu rādītājam.

Pašvaldībām jādomā, kā atbalstīt ģimenes

Premjers uzsvēra, ka ap 430 000 pensionāru Latvijā saņems piemaksas pie pensijām. Jau oktobrī gaidāma pensiju indeksācija, vadoties pēc jaunā iztikas minimuma. Arī nākošā gada janvārī gaidāma vēl viena pensiju indeksācija, kam sekos indeksācija aprīlī. Tādējādi valdība cer uzlabot pensionāru situāciju apstākļos, kad gaidāma strauja elektroenerģijas un gāzes cenu celšanās. Apmeklējot pašvaldības, premjers ievērojis, ka lielākoties sociālā palīdzība tiek sniegta gados vecajiem ļaudīm, mazāk – ģimenēm ar bērniem. – Par pensionāru situāciju parūpēsimies mēs (valsts), bet pašvaldības lūdzu – rūpējieties vairāk par ģimenēm ar bērniem, – Latgales pašvaldību vadītājus mudināja premjers.

Uz klaja lauka investori nenāks

Diskusijā ar Latgales uzņēmējiem I.Godmanis uzsvēra, ka sarunās ar Krievijas vicepremjeru viņa mērķis bija noskaidrot, vai Krievija vispār ir ieinteresēta Latvijas kravu plūsmas nonākšanai Krievijā. Nav nozīmes attīstīt tikai Latvijas puses pierobežu, ja tajā pašā laikā netiek attīstīta Krievijas puse. Diemžēl, kā uzsvēra premjers, tad sevišķa interese no Krievijas puses netika pausta. Arī kādreiz iecerētā noliktavu būvniecība pierobežā premjeram nelikās atbalstāma – Latvija ir pārāk maza valsts un visa loģistika notiek turpat ostās.
Par rindām uz robežas premjera nostāja bija skaidra – rindu nebūs tikai tad, kad nebūs muitas robežas ar Krieviju. Tā kā muitas robeža ir, tad jārēķinās, ka arī rindas un cilvēki, kas ieinteresēti tādu veidošanā, uz robežas būs.
Kā vienu no perspektīvākajiem austrumu tirgiem premjers minēja Baltkrieviju. Attīstot sadarbību ar šo valsti, ieguvēji noteikti būtu gan Daugavpils, gan Krāslavas rajoni. Kā sevišķi spēcīgu stimulu Latgales attīstībai I.Godmanis minēja Daugavpils lidostas būvi, kas nodrošinātu ātrus un ērtus starpvalstu sakarus. Tomēr jāatceras, ka uz klaja lauka investori nenāks, sacīja I.Godmanis. Pašvaldībām nepieciešams veidot, tā sauktos, industriālos parkus jeb teritorijas, kas pilnībā sagatavotas uzņēmējdarbības uzsākšanai – ar ceļu infrastruktūru, elektrības, ūdensvada, gāzes un citu komunikāciju pieslēgumiem. Tikai tad iespējams cerēt uz investoru interesi.
Taču vēl lielāka problēma ir profesionāls vidēja līmeņa darbaspēks, kura šodien Latvijā katastrofāli trūkst. Daudz kritikas premjers veltīja izglītības sistēmai gan vispārizglītojošajās, gan profesionālās ievirzes skolās. Profesionāli tehniskajās skolās būtu pārņemama ārvalstu pieredze, kur audzēknis vienu dienu mācās, bet četras dienas praktizējas uzņēmos, apgūstot modernāko tehniku un slīpējot savas iemaņas. Arī uzņēmēji piekrita šai domai, uzsverot, ka šobrīd Latvijā arodskolu tehniskās iespējas nav tādas, lai iegādātos modernākos darbgaldus un iekārtas, ar kādām nāksies strādāt jaunajam speciālistam. Rezultātā uzņēmumi saņem nesagatavotus kadrus, kurus nākas apmācīt vēlreiz, bet nu jau par privātiem līdzekļiem.

Piensaimnieku problēmas

96% lauku saimniecībās govju skaits ir mazāks par piecām, tajā pašā laikā atsevišķi piena pārstrādes uzņēmumi nāk klajā ar paziņojumiem, kas pienu no mazajiem ražotājiem neiepirks. I.Godmanis pauda neizpratni par šādu nostāju un atzina, ka valstij ir jānodrošina piena iepirkšana no mazajiem ražotājiem. Kā viena no iespējām – valsts atbalsts kooperatīviem, kas uzņemtos piena savākšanu no sīksaimniecībām. Šādu ieceri sanāksmes laikā kritizēja A/S „Preiļu siers”, uzsverot, ka uzņēmums joprojām vāc pienu no sīkražotājiem, tādējādi pildot teju vai sociālu funkciju. Tādēļ nav izprotama valsts nostāja, atbalstot kooperatīvus, nevis tos, kas šos pienākumus veic labprātīgi. Premjers savukārt skaidroja, ka atbalsts nebūt nav paredzēts tikai kooperatīviem, bet arī – kā šajā gadījumā – pārstrādātājiem.
Tomēr premjers skarbu kritiku veltīja arī pārstrādātājiem, uzverot, ka piena produktu cenas tika kāpinātas līdz Eiropas valstu līmenim, taču, kad Eiropā cena samazinājās par 30%, Latvijā nekas tāds nebija vērojams. Pie šāda cenu līmeņa šobrīd krītas patēriņš iekšējā tirgū, jo pircējs dārdzības dēļ pērk mazāk. Savukārt eksportēt produkciju arī ir problemātiski, jo Latvijā cena ir vidēji par 20% lielāka nekā pasaulēs tirgū. Tā ir fundamentāla ekonomiska kļūda no pārstrādātāju puses, kas šodien novedusi grūtībās pašus piena pārstrādes uzņēmumus, uzsvēra I.Godmanis.

Nodokļu sistēma – traucēklis attīstībai

SIA „Līvānu mājas un logi” atzina, ka esošā nodokļu sistēma ir reāls traucēklis ekonomiskajai attīstībai valstī. Valsts ir 7. vietā Eiropā pēc ierēdņu skaita, taču netiek pienācīgi domāts, kā naudu budžetā nopelnīt. Nodokļu politika būtu pārskatāma, atslogojot uzņēmējus. Tad arī valsts iegūtu vairāk.
Kaitnieki ekonomikas attīstībai ir arī dažādās pārbaudes institūcijas, kuru ir saradies ārkārtīgi daudz. Tam pilnībā piekrita arī premjers, paužot pārliecību, ka „sāk prasīties veikt revīziju par pārbaudītājiem”, jo nereti māc šaubas par pārbaužu lietderību. Ja, piemēram, degvielas uzpildes stacijas mēnesī pārbauda 3 reizes, tas vairs nav normāli. Savukārt uzņēmēji atzina, ka pārbaudītāji ierodas ražotnēs ar jau iepriekš sagatavotām uzrēķina summām, jo „plāns taču jāpilda”.

Zemniekus baida sausums un izmaksas

Arī zemnieku pārstāvji pauda premjeram savas bažas par nākotni, jo ieilgušais sausums daudzviet, īpaši ziemāju sējumos, būs nodarījis neatgriezeniskus postījumus. Tāpat bažas rada pieaugošās minerālmēslu cenas – pat par 300%, kā arī degvielas sadārdzinājums. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības subsīdijas Latvijā ir krietni mazākas nekā citās ES valstīs.
I.Godmanis atzina, ka cerēt uz graudu cenas pieaugumu neesot īpaši droši, jo graudu cenas visā pasaulē ir kritušās. „Diemžēl daudzās jomās domājam pēc inerces – ja vienu reizi samaksāja vairāk, tad tā maksās arī uz priekšu, bet tā nenotiek,” atzina premjers.
Savukārt ES atbalsta maksājumi savulaik tikuši rēķināti pēc noteiktas formulas, par pamatu ņemot datus par zemi un ražību 1995.-1999. gadā Latvijā. Rezultātā noteikta atbalsta summa tika izdalīta uz jauno apstrādājamo hektāru skaitu, iegūstot atbalsta summu, ko saņem Latvijas zemnieki. Šobrīd veidojas absurds – jo vairāk zemes hektārus Latvijā apstrādā, jo mazāku atbalstu saņem zemnieki. Tomēr Eiropu vainot šeit nevarot, jo izejas datus devuši paši Latvijas ierēdņi. Diemžēl šo situāciju ne zemkopības ministrs, ne kāds cita institūcija zemniekiem tā arī neesot saprotami izskaidrojusi.
Lai raksturotu situāciju Latgalē, LPR attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods prezentēja sagatavoto informāciju, kā arī skaidroja plānošanas reģionu darbību un problēmas. Savukārt Latgales plānošanas reģiona attīstības aģentūras vadītājs Māris Bozovičs sniedza ieskatu reģiona mēroga ieviestajos un plānotajos projektos.

Plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumi

Virkne jaunu ieceru Latgales attīstībai

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes locekļi atbalstīja plānošanas reģiona administrācijas sagatavotos projektu pieteikumus iesniegšanai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklātajā konkursā:

• Mūžizglītības programmu ieviešana cilvēkresursu attīstībai sociālajā jomā Latgales reģionā

Projekta ietvaros 701 sociālais darbiniekam (sociālo iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki, aprūpētāji) no Latgales pašvaldībām būs iespēja celt savu profesionālo kvalifikāciju apmācību laikā, tiks izveidots sociālo darbinieku sadarbības tīkls, izdota sociālā darba rokasgrāmata. 85% no projekta izmaksām sedz Norvēģijas partneri.

• Latgales plānošanas reģiona pieredzes apmaiņas brauciens uz Trondelāgu Norvēģijā labas prakses apmaiņas veicināšanai starp reģioniem

ANO dati liecina, ka Norvēģija ir valsts ar stabilu reģionālo izaugsmi, lai gan līdzīgi kā Latgale atrodas perifērā zonā. Tā kā šādas pieredzes apmaiņas programmas ietvaros ir iespējams saņemt atbalsta finansējumu, reģionam nenāktos tērēt pašu finansējumu pieredzes gūšanai. Projekts paredz 20 Latgales reģiona pārstāvju – gan politiķu, gan speciālistu pieredzes apmaiņu Trondelāgas reģionā Norvēģijā ar mērķi attīstīt kopīgus projektus. 85% no projekta izmaksām sedz Norvēģijas partneri.

• Mūžizglītības pakalpojuma pieejamības uzlabošana Latvijas reģionos

Tiks izveidotas 3 divpadsmitvietīgas mobilās datorklases katrā no Latvijas plānošanas reģioniem, kas iedzīvotājiem uz vietām lauku teritorijās nodrošinās mūžizglītības pieejamību. 85% no projekta izmaksām sedz Norvēģijas partneri. Notiks kursi ne tikai iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet tiks apmācīti arī mūžizglītības koordinatori reģionos, kas turpinās iesāktās aktivitātes.

• Uz ūdens balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā (Water Joy) – projekts tiks iesniegts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2007-2013. Latgales un Utenas reģiona izveide par vienotu tūrisma reģionu, īpaši vēršot uzmanību ūdens tūrismam. Projekta paredz aktivitātes konkrētās pašvaldībās, piemēram, Ilūkstē, Ludzā, Līvānos, Balvos, Viļakā un citviet. Tomēr ieguvums būs visam Latgales reģionam, jo tiks izdota ūdens tūrisma maršrutu karte, kā arī velomaršrutu kartes. Būs iespēja piedalīties tūrisma izstādēs Latvijā un Lietuvā.
• Latvijas – Lietuvas pierobežas kultūras dzīves bagātināšana un attīstība (Culture Manager) – projekts tiks iesniegts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2007-2013.

Projekta gaitā tiks organizēti ceļojoši kultūras pasākumi pa Latgali, kā arī tiks ieguldīti līdzekļi kultūras infrastruktūrā – nelielos remontos vai tehnikas un aprīkojuma iegādei Latgales kultūras namos.

• Latvijas – Lietuvas pārrobežu basketbola un strītbola turnīru organizēšana (Ball – Border – Basket) – projekts tiks iesniegts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2007-2013.

Projekta ietvaros tiks remontētas un aprīkotas sporta zāles Latgalē, ierīkoti un labiekārtoti strītbola laukumi, organizētas basketbola un strītbola spēles
Latvijā un Lietuvā, kā arī apmācības treneriem, tiesnešiem un sporta organizatoriem.

Jaunatnes iniciatīvu centru izveidei pieteiktas 7 Latgales pašvaldības

Atsaucoties Bērnu un ģimenes lietu ministrijas aicinājumam par pieteikumu iesniegšanu Latvijas – Šveices sadarbības programmas ietvaros par atbalstu jaunatnes iniciatīvu centru izveidei, Latgales plānošanas reģiona pašvaldības pieteikušas atbalstam 7 projektus.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija pašlaik izstrādā projektu pieteikumu virzīšanai Finanšu ministrijai apakšprioritātē Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos un mazattīstītos reģionos, kuru ietvaros Latvijā tiks veidoti 10 jaunatnes iniciatīvu un krīzes centri, kā arī nodrošinātas to vadītāju un darbinieku apmācības.
Pašvaldībās, kurās veido šādus centrus, iedzīvotāju skaitam jābūt robežās no 5000 – 50 000. Pēc projekta realizēšanas pašvaldībām pašām būs jānodrošina šādu centru pastāvēšana ilgtermiņa.
Ministrijai tālākai izskatīšanai nolemts virzīt septiņu pašvaldību priekšlikumus par iespējamo centru izveidi šādās pašvaldībās:

• Krāslavas novadā;
• Balvu pilsētā;
• Preiļu rajonā;
• Daugavpils rajona Naujenes pagastā;
• Daugavpils pilsētas Vecās Forštadtes mikrorajonā;
• Ludzas pilsētā;
• Ilūkstes novadā

Deleģēja pārstāvjus ministriju darba grupās

Pēc ministriju lūguma Latgales plānošanas reģions darbam Finanšu ministrijas Latvijas – Šveices sadarbības programmas vadības komitejā deleģējis Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Iļju Klimanovu. Kā aizvietotāju Latgales plānošanas reģiona Rīgas biroja vadītāju Ilgu Guļajevu.
Satiksmes ministrijā novērotāja statusā aktivitātes „Valsts 1. šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā darboties deleģēts LPR attīstības padomes priekšsēdētāj vietniekam Andrim Badūnam.

Lūgs atbalstu Austrumlatgales koncertzāles ieceres īstenošanai

Pēc Rēzeknes pilsētas domes iniciatīvas Latgales plānošanas reģiona attīstības padome piekritusi atbalstīt Austrumlatvijas daudzfunkcionāla centra izveides projektu, kuram būtu nacionāla un reģionāla nozīme. Attīstības padome aicinās Kultūras ministriju sniegt atbalstu šīs ieceres īstenošanai.
Daudzfunkcionālais centrs spētu nodrošināt ne tikai profesionālās skatuves mākslas (teātris, mūzika, deja u.c.) pasākumu īstenošanu, bet arī interešu izglītības programmas, konferences, izstādes un citu sabiedrisko nozīmīgu pasākumu norisi 100 km rādiusā ap Rēzekni. Rēzeknes dome ir uzsākusi tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi. Tiek gatavota arī Austrumlatvijas koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra projekta tehniskā dokumentācija. Ir izvelēts labākā meta projekts.
Līdz šim Latgales reģionā nav uzbūvēts neviens šāda tipa objekts.

Informāciju sagatavoja

Ginta Kraukle,
LPR preses sekretāre
t. 29492184, ginta.kraukle@latgale.lv