Volūdys vaicuojums: burts “S”

Esit sveicynuoti! Itūreiz parunuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtu “s”. Itaidu vuordu ir vasals byrums, deļ tam ite vīnā rokstā apvīnuoti vasali treis sovulaik Latgolys Radejā izskaniejuši raidejumi. Īsaklausit itamūs vuordeņūs i padūmojit, varbyut varit tūs papyldynuot ar kaidu Jiusim zynomu i te nanūsauktu vuordu ar suokuma burtu “s”, kurs varātu ījimt vītu itymā puļceņā.

Pyrma gon nūsaukšu kaidus skaneigus myusu Latgolys vītu vuordus ar burtu “s” kai vuorda pyrmū burtu:
Subinaite, Saukāni, Sauna, Skrauči, Sprydzāni, Sleipači, Sylaņdži, Smaudži,Spriņdži, Staudži, Skrebeli, Smeļteri, Seili, Seiļukolns, Silinīki, Stiernīne, Sylagols, Styuriškys, Styuraini, Skuji, Stabļova, Seimani, Somi, Sveņči, Sloboda, Sondori, Soidi, Stašāni, Soluoji, Saksoni, Sakstagols, Sauliskolns, Sivers (azars), Sīnupe, Sylajuoni, Skaista, Styglova, Stoļerova, Strodi, Strūžāni, Sausinīki, Sylacīms.

A niu par cytim vuordim.
Saduzt ir sasasist, sapleist, a saime ir gimine, sovukuort saimisteiba ir saimniecība,
Sakaseits ir abrkasis, a salīciņs – salīkamais nazs,
Saļmys ir psalmes, tys ir aizlyugums, kurs teik dzīduots myrušūs pīmiņai.

Sasalikšona ir vairuoku daleibnīku organizeitys dzīris voi dzeivuošona giminē bez lauleibu,
Saškeļvineit ir sakustynuot, sajaukt, a saukšona iz roksta ir lauleibu treisreizeja paziņuošona bazneicā nu ambona,
Saučs, ari skraučs ir skrūders, a saudekle, ari šaudekle ir atspūle,
Savaidēt ir saslimt, a savecēt – novecuot,
Sābris, ari sābrs ir kaimiņš, ari pušeļnīks, ari bišu kūpīpašnīki,
Sāta ir māja, a sātmaļs – žūgs, seipuļnīks ir vīta duorzā, kur audzej seipūlus, a seits ir labi paieds,
Seivs, ari suoglys ir virca, a seņnīks ir gultys maiss,
Sepinēt ir murguot, koč kū sasavērt sapynā, a serkys ir sierkūceni,
Sevim ir atseviški, a siļdeits pīns ir bīzpīns,
Siņcis ir prīkštelpa storp syltū i soltū ustobys golu, ari tymsa veranda,
Sirdētīs ir dusmuotīs, a sīlainīks ir plūstnīks,
Syrnīki ir bīzpīna pluocineiši, a skaiteit ir laseit,
Skaļbi ir kalmes, a skaliņs – skolu grūzs lūpbareibys nesšonai,
Skauroda ir ponna, a skare – bazneicys tūrņs,
Skora ir vyllaine, a skareņa – golvys lakateņš,
Skombuot ir plēst, teirēt myzu, a skrebeleits ir eiss plykuodys kažuceņš,
Skreine ir pyura luode voi myltu teine, a skreipsts, ari grabtivs ir reiks, ar kuru darynoj kūka lizeikys, ari puorneicys,
Skreipšli ir teireļa mirtys, rakstneicai Kelīnai Klānai i breineiga gruomota, kura saucās „Slota no tīreļa mirtēm”. Mes, latgalīši, itū gruomotu varātu nūsaukt eisuok i kūdūleiguok, prūti, „Skreipšļu slūta”.

Skryubeņčs, skryustāgs ir skrūvsols, skrūvgalds, a skruodži ir goldu i krāslu kuoju savīnuojumi,
Skručs ir krāsns kruķis, a skrūze – krūze,
Skuts ir egļu mežs, a skusts – lels vylnys lokots ar buorkstim, sovukuort skusteņš ir golvys lakateņš. Kaidu reizi vīna bārnu duorza aukleite, grybādama mozū ciļvieceņu pakārcynuot, saceja, ka tei sīvīte, kuru bārns caur lūgu redzēja ateimūt, nav juo mama, tod mozais lauku puisāns turējuos preteimā i drūši apgolvuoja: muna gon mama, jo munai mamai beja taids skusteņš…

Vourds skrybyns ir sliminīka kruķis, a skrytuļs – ritenis. Kai jau drūši viņ esit gon lasejuši, gon dzierdiejuši, ka pasuokums ar latgalīšu dzīsmem i cytim spielejamim gobolim ir nūtics Daugavpiļa rajona Leiksnā i saucās „Myzykys Skrytuļs”, iz tīni vysi tyka laipnai aicynuoti. Tautā soka, ka iz kuozom pat akmini veļās, leidzeigai vajadzātu byut ari iz „Myzykys Skrytuli”. Par tū atlīk viņ nūvēlēt – iz sasatikšonu Leiksnā kod na viņ otkol!

2.raidejums
Turpynuosim runuot par vuordim, kuru suokuma burts ir “s” i kuri atsaškir nu lejslatvīšu vuordu na viņ gramatiski ar kaidu burtu voi izskani, bet ari piec izrunys tī ir pavysam cyti vuordi, koč i ar vīnu i tū pošu nūzeimi.

Īsaklausit manis nūsauktajūs vuordeņūs i padūmojit, varbyut varit tūs papyldynuot ar kaidu Jiusim zynomu i te nanūsauktu vuordu ar suokuma burtu “s”, kurs varātu ījimt vītu itymā puļceņā. I tai:

Vuordu skutele lītoj ar divom nūzeimem: par skuteli sauc skudru i taidus seikus seiceņus lūpu parazitus, ūtruo nūzeime gon sakreit ari ar lejslatvīšu vuordu – skutele.
Sleimasts, sleimastivs ir pletejamais voi gludynojamais dieļs, a slīde ir nūbrista voi īpļauta rūbeža kūpejā pļovā pyrma leluos pļaušonys, sovukuort slauktive ir slaucene,
Smāleit – ir par daudz sakurynuot kruosni, ari kod kurynoj ar prīdis molku, soka, ka smālej, jo kurynomais dag ar malnim dyumim,
Smierts ir nuove, a smiļters – bazneicys duorzs,
Smiļkstiņs – ir zivu guiunamais reiks, ar kuru uotri smolsta zivs i tys parosti nūteik ap Juonim.
Smuodeit ir pelt, a smuks ir skaists,
Smuords ir smarža, a smuordinis – upinis,
Smuts ir valns, a snuotine – sīvīšu bruņči nu lynu auduma, ari zamejī bruņči, ari vilnaine,
Sokumi ir māslu dakšys, a sokumeni – vidaļcys voi dakšenis, prūti, golda pīdarumi,
Soka ir lynu sauve, a solts ir auksts,
Sola – cīms, sādža pļovu voi meža vydā, a soluonīts – sādžys īdzeivuotuojs, ari sādžinīks, ari nabadzeigs zemnīks,
Soreiki ir sakkoki, a sors – sers – rejā kaļtejamuo labeiba,
Soss ir nagotovs uobeļs, meženis, a suoļneica ir sāls trauks,
Speiči, ari spīči ir ritiņa spieķi, a speiruotīs, ari spirinēt ir spārdīties, ari tikkū viļkt goru voi dzeivuot cīši pīticeigi,
Sovinīks ir īpašnīks, a sovums – īpašums,
Suonu kūms ir kūmu (krystvacuoku) sovstarpejais nūsaukums,
Spyga ir cyukys gūrna gobols ar asti, kuru vuoreja apsiejeibuos,
Spuorineica ir spāre, ari viersejuo suonu bolka kūka guļbyuvē spuoru uzlikšonai,
Spovedneica ir biktskrēsls, a spoveds – grēksūdze,
Sprauns ir mundrs, a sprēst ir vērpt,
Spruodzine ir sprāgoņa, a spūsts – īreice putnu giušonai,
Sprūdeņš ir mozs ar dieli aizvalkams lūdzeņš vīnys bolkys plotumā prīkšnomā,
Spryudeit ir atbrīvot, a spryudzīņs – sprunguleits bikšu jūstys stričeiša saviļkšonai,
Stateit ir stādīt, a staklis ir stellis, ari rogovys akmiņu vesšonai,
Stulpi ir stabi, a stabeni ir placī īsleipi īkolti divi kūki – rotu suonu dieļu pīstyprynuošanai,
Stadeņš ir egleite voi prīdeite daleji apcierstim zorim labeibys kaļteišonai,
Staņdžs ir trauks nu vīna kūka, ari pusūtra pūra (tys ir 104 l) tylpuma mārs,
Susātivs ir cylvāka āna, ari pakrieslis…

Lementara voi ābecis atvārumā par burteņu s ir taidi eistyn truopeigi teicīni nu tautys mutis. Pyrmais runoj par tū, ka „nivīns mes sova susātiva napuorlēksim” voi cytaiž sokūt – nu sovys uodys naizleissim, i vēļ tī saceits – struodoj da svīdru, paiessi da seita. Itys pādejais vuordeņš tyka mynāts īprīkšejā Volūdys vaicuojumā, bet atguodynuošu, ka da seita tys ir paēst tai kuorteigi, rikteigi, kab piec puora minotu navajadzātu otkol giutīs pi lizeikys, lai daleidzynuotu.

3.raidejums
I tai. Staravers ir vacticeibnīks, a statiņs ir zedenis,
Stykāns, ari stykūts ir pūra putnys – ķikusts,
Stybyns ir kūks bez zoru, ari daleji amputeita rūka voi kuoja, ari prīkšā aizlykts kūks, lai nabrauc,
Styukuot ir skubynuot, bakstēt, a stuoli ir stāvi (aužamās stelles),
Stompolka, stompouka ir meiceita guļbu bīzputra, a stoks – iedīņs nu guļbu i kaņepu voi tikai nu kaņepu,
Stociks ir bārnu stuovgaļdeņš, streičs ir galoda, a stričs – striķis, sovukuort stogs ir sīna kaudze,
Stuomači ir nalyugti kuozinīki, a stuodaigys ir zedeni, ari izsteidziejs cylvāks, par kuru soka stuodaiga,
Stramstavuot ir strūstēt, buort, a stropols ir cīts māslys, parosti par stropolim sauc zyrga māslus,
Struope ir sūds, a struceits – moza ols buceņa,
Strumpe ir taure nu eļkšņa myzys, a strupuļs – kuļamais blučs, ari bolkys gols, tai sauktais „cepļa strupuļs” ir ukuota kuota atbolstds, īlīkūt i izjamūt pūdu nu cepļa,
Stucinēt ir klauvēt, a studziņs – ir soltuo gaļa voi galerts, stulpi ir stobi, a stuņdinīks – puļkstiņs,
Stupkuošona ir gonu rūtaļa (vēļ tū sauc ari par zvierbuļu giušonu) nu Leldīņu, da Vosoryssvātku,
Stuļpeņu žūgs ir pāļu, vēļ luoču žūgs, stuļpe ir apakšdalma kauls, ari zečis augšejuo daļa,
Stūga ir uodeņa spryguļa vuoleitis pīstyprynuošonai pi kuota,
Sukota ir tuberkulozis slimeiba, a sūmastivs ir stričs voi uodys slūksne aizjiuga (soku) sasīšonai,
Supluok ir blakus, a supretka ir jaunu puišu i meitu „sadoncuošona”, parosti svātdīņu vokorūs bez alkoholiskūs dzierīņu lītuošonys,
Susprāds ir vakareišona vierpūt, ari vierpšonys tolka,
Suseklis ir jautrs daņcs doncuotuoju nūkauseišonai, ari motu suka,
Sutnis ir nu auzu taiseits gavieņa iedīņs,
Suzine (vacs vuords) ir apziņa, a svarineica oka ar vindu,
Svēre ir lela nu bolku gataveita svyra, ari okys vinda, sovukuort nu ituo lītvuorda darynuotais darbeibys vuords izsveirēt nūzeimej – izceļt lelu smogumu, ari izsvīst dzāruoju,
Svečeli ir svečaini calmi īkuram,
Sveita ir vylnys drēbis mieteļs bez ūderis, a sukne ir kleita,
Sviļpaunīks – muola peileite (bārnu rūtaļlīta), ari stabule, ari puiškyni, kuri par daudz sviļpoj, koč i jī poši gon nikod tai nadūmoj, jo…nu kai var byut – sviļpuots par daudz,
Svičs ir kūka topa ols bucys suonūs (storp spuņdi i topys golu) gaisa īplyusšonai.

Svaine ir bruoļa sīva, a svaiņs muosys veirs, Svuočys ir lauluotuo puora muotis, a svuoti, prūtama līta – tāvi, sovukuort, svuots ir ari savediejs, ari precinīks. Bet tautā runoj, ka tom svuočom, ite dūmuotys savediejis, ari pyrmuo vāza teikūt, jo jaunajam puoram tei kūpā dzeivuošona nasaškir voi nasapas. Tai ka – kai jau tys vysur – vāza ar divi goli.

A niu par augu vuordim. Sirdszuoleitis muote reizem sirdej aplēja… Sirdszuoleitis ir purva atālene, Syurine ir kodīgā gundega, ari rāvas gundega, iudiņa syurine ir parastā ūdens gundega, skaļbi, ari škaļbi ir kalmes, ka skreipšli ir pūra mirtys, a smuordinis upinis, jau īprīkš minieju, bet tai kai atkuortuošona ir zynuošonu muote, tod vēļreiz tū jiusim vīnkuorši atguodynoju. Sovukuort, smadži, ari suneiši, ir sunīši, smiļtinis ir myužzaļuo miltene, soldonuo zuole ir pļovys auzene, ari vuorpota, soldūkšni – parastā irbene, spirine, ari boltais, ari sausais, ari maja, ari Jezupa, ari Jākuba kūceņš i majavcenis ir spi – re -jis, staigalis ir māteris, a svēre ir zvērine.

Cīši veseleiga i svareiga uorstnīceibys zuoleite ir smerdeleite voi mozais mārsils. Itys nūsaukums gon nav vysai glaimojūšs deļ taida šmuka zīdeņa. Jo maņ kaids breivu vali dūtu, tod es juos lobuok par smuordeleitem sauktu, jo tys smuords jau jom ir breineigs. A kaida lauku sīveņa par jom saceja: nu kū jius buobenis, draudzineitis piec vysaidu zuoleišu skraidit, es salosu smerdeleišu i maņ pret vysom vainem paleidz. Iz taidys optimistiskys nūts ari beigsim.

Vysu lobu!