Latgale tuvāk pasaules tirgiem: Rēzeknē veidoti jauni kontakti eksportam un investīcijām

2026.gada 30. oktobrī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē tikās Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti ekonomikas jautājumos, Latgales uzņēmēji, pašvaldību un institūciju pārstāvji, lai aktualizētu investīciju piesaistes, eksporta tirgu paplašināšanas un starptautiskās ekonomiskās sadarbības stiprināšanas jautājumus Latgales reģionā.

Latvijā akreditēto ārvalstu vēstniecību diplomātu ekonomiskajos jautājumos ikgadējo reģionālo vizīti organizēja Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu (LPR), Latgales speciālo ekonomisko zonu (Latgales SEZ) un Latgales uzņēmējdarbības centru (LUC). Vizītes laikā ārvalstu diplomāti tika informēti par Latgales plānošanas reģiona, speciālo ekonomisko zonu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta instrumentiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai un sadarbībai ar investoriem. Tāpat tika sniegts ieskats reģiona konkurētspējīgākajās nozarēs, darbaspēka pieejamībā, transporta un loģistikas infrastruktūrā, kā arī sadarbības iespējās starp uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības sektoru.

Tikšanās galvenais ieguvums bija iespēja veidot tiešu dialogu. Ārvalstu partneri klātienē iepazina reģiona uzņēmumus un to piedāvājumu, savukārt uzņēmēji un institūciju pārstāvji varēja konkrēti izstāstīt, kādi sadarbības partneri, kontakti un atbalsts šobrīd nepieciešams.

Latgales priekšrocības — no eksportspējīgām nozarēm līdz modernām industriālajām teritorijām

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ekonomikas jautājumos Zigmārs Zilgalvis uzsvēra, ka vizītes mērķis ir ļaut ārvalstu partneriem klātienē iepazīt Latgales uzņēmējdarbības vidi un eksportspējīgos uzņēmumus, vienlaikus mazinot stereotipus par reģionu un drošības situāciju. Sarunās ar uzņēmējiem pārrunāti arī attīstības izaicinājumi – darbaspēka pieejamība, transporta izmaksu ietekme uz konkurētspēju un ģeopolitiskās situācijas ietekme uz tūrismu. Kā pozitīvu piemēru Zigmārs Zilgalvis izceļ uzņēmumu sadarbību ar vietējām izglītības iestādēm un augstskolām, sagatavojot darbiniekus konkrētām uzņēmumu vajadzībām.

“Latvijas ekonomikas izaugsmei būtisks ir eksports un pārdomāta investīciju piesaiste. Savukārt šādas tikšanās palīdz veidot tiešus kontaktus, kas var kļūt par pamatu turpmākai sadarbībai.” saka Zigmārs Zilgalvis, paužot cerību, ka uzņēmēju un diplomātu sarunas turpināsies arī pēc pasākuma.

Par reģiona uzņēmējdarbības vidi, priekšrocībām un attīstības iespējām pasākumā stāstīja Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, Latgales SEZ pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne. Prezentācijā tika iezīmēts Latgales nozaru un eksporta potenciāls, tostarp optikas un fotonikas, metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes un tekstilrūpniecības jomās.

Investoriem būtisks jautājums ir ne tikai uzņēmējdarbības vide, bet arī vieta, kur ražošanu attīstīt. Tāpēc prezentācijā tika aplūkota industriālo teritoriju attīstība, tostarp ALTOP,  Rēzeknes un Augšdaugavas industriālo parku projekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra. Šādu teritoriju sagatavošana var palīdzēt pašvaldībām piesaistīt ražošanas un loģistikas projektus, savukārt uzņēmumiem — atrast piemērotu vietu izaugsmei.

“Jau otro gadu sadarbībā ar Ārlietu ministriju veidojam platformu, kurā Latgales uzņēmēji var satikt ārvalstu partnerus un skaidri pastāstīt par savām iespējām un vajadzībām. Šāda klātienes iepazīšanās palīdz ne tikai uzņēmumiem veidot kontaktus ar potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem, bet arī pašvaldībām prezentēt industriālās teritorijas un attīstības ieceres. Savukārt SEZ priekšrocības ir papildu instruments, ko varam piedāvāt investoriem, kuri izvērtē iespējas reģionā,” uzsver Iveta Maļina‑Tabūne.

Pasākuma dalībniekiem tika skaidrotas arī Latgalē pieejamās speciālo ekonomisko zonu iespējas: par SEZ aktualitātēm reģionā informēja Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Ērika Teirumnieka un Latgales SEZ priekšsēdētājas vietnieks Vladislavs Stankevičs. Tika skaidrots, kā SEZ piedāvātie nodokļu atvieglojumi var palīdzēt uzņēmumiem attīstīt ražošanu, veikt ieguldījumus un stiprināt konkurētspēju, kā arī raksturoti SEZ uzņēmēju profili.

LIAA: atbalsts no investīciju ieceres līdz eksporta tirgum

Savukārt par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu potenciālajiem investoriem un investīciju iespējas reģionā prezentēja LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Deniss Čamovs. Prezentācijā Latgale tika raksturota kā reģions, kura uzņēmumi jau iesaistīti starptautiskajās piegādes ķēdēs — tie ražo optisko šķiedru, termālās attēlveidošanas iekārtas, identifikācijas tehnoloģijas, aviācijas un aizsardzības nozares kabeļus, kā arī precīzijas detaļas.

Kā reģiona priekšrocības tika izceltas piekļuve atjaunīgai enerģijai, salīdzinoši ātra uzņēmējdarbības uzsākšana un lēmumu pieņemšana, transporta savienojumi ar Baltijas valstīm un Eiropas tirgiem, kā arī Latgales darbaspēka prasmes precīzajā ražošanā. LIAA atbalsts attiecas arī uz reģiona eksportētājiem: aģentūra palīdz izpētīt mērķa tirgus, atrast potenciālos pircējus, piedalīties tirdzniecības misijās un izstādēs, kā arī sagatavot produktus jauniem tirgiem. Tika uzsvērta arī sadarbība ar vēstniecībām — tās var palīdzēt uzņēmumiem atrast vietējos kontaktus un veidot saikni ar potenciālajiem partneriem valstīs, kur nav LIAA pārstāvniecības.

NBS: austrumu robežas aizsardzība un Baltijas aizsardzības līnija

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Oskars Blaus informēja par bruņoto spēku atbalstu Valsts robežsardzei, stiprinot Latvijas austrumu robežu un reaģējot uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Prezentācijā tika raksturota modernāku tehnoloģiju un bezpilota lidaparātu plašāka izmantošana robežas uzraudzībā, kā arī NBS un Zemessardzes iesaiste robežapsardzībā. Atsevišķi tika aplūkota Baltijas aizsardzības līnija — starpnozaru projekts aizsardzības infrastruktūras veidošanai gar Latvijas austrumu robežu. Tā mērķis ir stiprināt valsts noturību, atturēšanas spējas un aizsardzības gatavību.

Ārvalstu investoru pieredze: cilvēki, loģistika un atvērtā sadarbība

Šogad īpaša vieta pasākuma programmā bija atvēlēta diskusijai ar ārvalstu investoriem, ko vadīja Didzis Stāvausis, Ārlietu ministrijas Ekonomiskās diplomātijas departamenta Ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs.

Tajā piedalījās SIA “AVOTI” izpilddirektors un Dānijas investors Jakob Køser Bressendorf, SIA “Axon’ Cable” ģenerāldirektors Yann Sinquin (Francija), kā arī Honest EU pārstāvis un SIA “Biofactum” valdes priekšsēdētājs, investors Jan Jirounek (Čehija).

Sarunas mērķis bija dalīties praktiskā pieredzē par investīciju lēmumiem, reģiona priekšrocībām, uzņēmumu izaugsmi un darbības izaicinājumiem. J.K.Bressendorf uzņēmuma darbību Latvijā, kas sākta 2020. gadā, vērtēja kā veiksmīgu. Ražošanas attīstībai Rēzeknē nozīmīga bijusi atrašanās vieta, izejmateriālu un klientu tuvums, kā arī savienojumi ar Eiropu. Uzņēmējs īpaši izcēla cilvēku nozīmi: “Ēkas un mašīnas var nopirkt, bet cilvēkus nopirkt nevar. Ir vajadzīga īstā mentalitāte.”

Savukārt J.Jirounek norādīja, ka atrašanās pie austrumu robežas uzņēmumu no darbības Latvijā nav atturējusi. Lēmumā būtiski bijuši arī transporta savienojumi un dzelzceļa infrastruktūra, kā arī Eiropas tirgu sasniedzamība. Viņš pozitīvi vērtēja atvērto attieksmi pret jaunajiem investoriem un saskatīja Latgalē izaugsmes iespējas Eiropas uzņēmumiem.

Latgales uzņēmumu prezentācijas atklāja eksporta iespējas un sadarbības vajadzības

Prezentāciju sesijā piedalījās dažādu nozaru uzņēmumi — no optisko šķiedru, fotonikas un precīzās metālapstrādes nozarēm līdz aizsardzības tehnoloģiju, tehnisko tekstilizstrādājumu, kokapstrādes un lauksaimniecības robotikas pārstāvjiem. Diplomāti iepazina to produktus, esošos eksporta tirgus un ieceres turpmākakajai izaugsmei.

• SIA “Light Guide Optics International” – augsto tehnoloģiju uzņēmums no Līvāniem – kas ražo optisko šķiedru, minimāli invazīvus lāzerinstrumentus medicīnai un optiskos komponentus dažādām rūpniecības iekārtām. To pielietojums sniedzas no medicīnas līdz pusvadītāju industrijai un autoražošanai. Uzņēmumā ne tikai izstrādā produktus no idejas līdz sērijveida ražošanai, bet arī paši rada to ražošanai nepieciešamās iekārtas, eksportējot uz vairāk kā 55 valstīm, kā arī ar savu tehnoloģisko produkciju pārstāvot 70% tirgus daļu visā ASV uroloģijas tirgū.
• RSEZ SIA “LEAX Rēzekne” specializējas augstas precizitātes metālapstrādē, mehāniskajā apstrādē un komponentu montāžā. Uzņēmuma produkcija tiek izmantota komerctransporta, autobūves, ieguves un būvniecības tehnikas, lauksaimniecības un vispārējās mašīnbūves nozarēs, ir viens no lielākajiem Rēzeknes SEZ eksportētājiem Uzņēmums ir strauji audzis Rēzeknē, un šobrīd eksports tiek nodrošināts uz tādām valstīm kā Zviedrija, Vācija, Itālija un ASV,- tā klientu nozarēm ietverot komerctransportu, rūpniecību un aizsardzību.

• SIA “Bee-Tactics”  – izstrādā, testē un pielāgo bezpilota lidaparātu sistēmas civilajām, aizsardzības un drošības vajadzībām. Uzņēmums ir uzsācis savu darbību nesen, attīstot Latgalē dronu tehnoloģijas.
• SIA “NOOK” kopš 1991. gada Rēzeknē ražo ripzāģu diskus ar cietmetāla zobiem, tostarp pēc pasūtījuma izgatavotus un klientu zīmolu produktus. Uzņēmums eksportē uz 16 valstīm, tostarp Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, vairākām Eiropas valstīm, ASV, Kanādu un Argentīnu.
• SIA “Magistr” ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas ražo dažādas konstrukcijas virves un tauvas zvejniecībai, kuģniecībai, jahtu aprīkojumam, rūpniecībai, lauksaimniecībai un sportam. Produkcijas klāstā ir arī risinājumi kravu celšanai un vilkšanai, kā arī militārajam pielietojumam. Uzņēmums eksportē uz aptuveni 29 valstīm.
• “KUPRAVA INDUSTRY” / “SaunaLAB”: ugstas kvalitātes koka karkasa saunu un moduļu ēku ražotājs, kas attīsta zīmolu “Sauna LAB”. Uzņēmums nodrošina pilnu ražošanas ciklu — no individuāla dizaina un projektēšanas līdz izgatavošanai un piegādei. Tā galvenie eksporta tirgi: Islande, Austrija, Zviedrija, Beļģija un Apvienotā Karaliste. Turpmākai izaugsmei uzņēmums meklē izplatītājus arī ārpus Eiropas.
• SIA “EndLine” izstrādā un ražo automatizētas iekārtas industriālajām maiznīcām — produktu ievietošanai kastēs, kastu padevei, kraušanai, izkraušanai un palešu komplektēšanai. Iekārtas darbojas astoņās Eiropas valstīs, tostarp Baltijā, Ziemeļvalstīs, Apvienotajā Karalistē un Rumānijā.
• SIA “AEA Robotics” izstrādā lauksaimniecības robotu “RockBot”, kas ar elektrisku, attālināti vadāmu sistēmu atrod un paceļ akmeņus no laukiem. Uzņēmums saskata “RockBot” tehnoloģiskās platformas divējāda lietojuma potenciālu un meklē partnerus, lai risinājumu pielāgotu un izmēģinātu arī aizsardzības un civilās aizsardzības jomā. Primāri interesējošie tirgi: Somija, Lietuva, Igaunija, Polija, Dānija, Kanāda un Ukraina.

Kopumā prezentāciju sesijas dalībnieki iepazīstināja ārvalstu diplomātus ar savu uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem, konkurētspējas priekšrocībām un eksporta pieredzi, kā arī aicināja domāt par konkrētiem sadarbības virzieniem — klientu, izplatītāju, ražošanas partneru un investoru piesaistei. Galvenais pluss šādam pasākumam ir klātbūtnes efekts un diplomātu sniegtie ieteikumi par orientēšanos ārvalstu tirgos, apmainīšanās ar kontaktiem un informācijas nodošana potenciālajiem savas mītnes zemes sadarbības partneriem.

No uzņēmumu vajadzībām līdz izglītībai, inovācijām un tūrisma iespējām reģionā

Vizītes turpinājumā ārvalstu diplomāti apmeklēja RTU Rēzeknes akadēmija, tajā skaitā jauno inovāciju un prototipēšanas platformu “theLAB Rēzekne”. Viesi iepazinās ar akadēmijas piedāvājumu, sadarbību starp izglītības iestādēm un industriju, darbaspēka sagatavošanu uzņēmumu vajadzībām un iespējām attīstīt jaunas tehnoloģijas, prototipus un inovāciju projektus.

Noslēgumā delegācija viesojās Visit Rēzekne– Rēzeknes Tūrisma informācijas centrā un Latgales kafijas grauzdētavā KUUP, kā arī apskatīja konceptveikalu “Kabata”, kur var iepazīt vietējo ražotāju un amatnieku darinājumus.

Vizītes rezultātā ārvalstu partneri ieguva konkrētāku priekšstatu par Latgales uzņēmumiem, darbaspēku, infrastruktūru un investīciju atbalsta iespējām. Uzņēmumiem un pašvaldībām tā bija iespēja nosaukt savas vajadzības un ieceres, lai turpmākās sarunas varētu virzīt uz praktisku sadarbību.

Pateicamies Ārlietu ministrijai par ilggadējo sadarbību, uzņēmējiem un ārvalstu partneriem par atklāto dialogu un ieinteresētību Latgales reģiona ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā, kā arī RTU Rēzeknes akadēmijai, Rēzeknes Tūrisma informācijas centram un Latgales kafijas grauzdētavai “KUUP” par viesmīlīgo uzņemšanu.

Papildus informācija:

Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvalde

e-pasts: lsez@lpr.gov.lv, tālr. +371 29957750