Durvis vērusi Pliekšānu klēts Berķenelē

Jūlija sākumā apmeklētājiem durvis vērusi seno amatu darbnīca “Klēts”, kas izveidota Raiņa mājā Berķenelē Latgales plānošanas reģiona īstenotā Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Amatniecība bez robežām” ietvaros.

Pašas ēkas atjaunošana pabeigta jau pērn rudenī, bet nu senā ēka ir ieguvusi arī ļoti interesantu un radošu piepildījumu, ar ko piesaistīt apmeklētājus no malu malām. Jau pirmajā dienā varēja redzēt rosāmies dažādus amatniekus – audēju, šuvēju un kurpnieci, aplūkot jauno ekspozīciju un baudīt Pliekšānu ģimenes īpašumu burvīgo atmosfēru.

Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne pauda gandarījumu, ka Berķenele pamazām attīstās. Raiņa dzīvesvieta Berķenelē ir valsts nozīmes vēstures piemineklis, tāpēc Daugavpils novada pašvaldībai ir īpašs uzdevums to uzturēt, saglabāt un pastāvīgi piesaistīt šim objektam uzmanību. “Ja dzīvojamā māja mums ir labi sakārtota kopš deviņdesmitajiem gadiem un labi kalpo sabiedrības vajadzībām, tad šīs pusmuižas divas saimniecības ēkas – stallis un klēts – bija sliktākā stāvoklī. Es ļoti priecājos, ka Latgales plānošanas reģions Latgales pašvaldībām piedāvāja tādu lielisku iespēju strādāt un palīdzēja saglabāt šīs mantojuma vietas projektā “Amatniecība bez robežām”, kas tika īstenots Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Sadalot šo miljonu projektu pa visu Latgali, katra pašvaldība dabūja kaut ko savu, īpašu.

Prieks, ka par piešķirtajiem līdzekļiem varējām gan sagatavot klēts atjaunošanas projektu, gan veikt arhitektoniski māksliniecisko izpēti, gan atjaunot un papildināt šo vēsturisko infrastruktūru, lai tā labāk kalpotu šim mērķim – amatu darbnīcai “Klēts”,” teica Kultūras pārvaldes vadītāja. Īstenojot projektu, ēkai tika uzbūvēti bēniņi, kas iepriekš nebija. Tie sadalīti divās daļās –  viena lielākā daļa ir izstāžu zāle, bet mazākajā bēniņu daļā ir izveidota apsildāma telpa – darbnīca, kur gan vasarā, gan ziemā varēs darboties amatnieki, bet apmeklētāji varēs apgūt dažādas seno amatu prasmes.
Ēkas pirmajā stāvā ierīkota dažādu seno amatu ekspozīcija un daudzfunkcionāla telpa dažādu pasākumu rīkošanai. Projektu vadīja Latvijā pazīstams arhitekts Ēriks Cērpiņš.

Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa atzīst, ka emocijas plūst pāri malām, jo izdevies no idejas tikt līdz tās realizācijai, kas ir grūts un sarežģīts ceļš. “Tas ir tāds gandarījums, kā tad, kad visa lielā ģimene ir sapulcējusies pie galda, ir klusums, un nav vairs ne problēmu, ne jautājumu, jo viss ir padarīts. Ir izveidota vēl viena telpa, kas papildina Berķeneles māju. Tagad var teikt, ka tas tiešām ir komplekss, jo ir vēl viena ēka, kas darbojas. Un tajā darbojas senās amatu prasmes. Īpaši prieks par to, ka pa to laiku, kad visi pārdzīvoja un dusmojās par pandēmiju, mums izdevās sakārtot šīs lietas, tāpēc ir liels gandarījums,” teica Inese Bērziņa.

Tieši telpu iekārtošanai veltīts laiks kopš rudens, piesaistot Kultūrkapitāla fonda līdzekļus un Daugavpils mākslinieku Folkmaņu ģimeni, kuri uzbūrusi iekštelpās neparastu auru, ļaujot vecām lietām pārtapt par neparastiem un praktiskiem interjera elementiem, piemēram, vecās grāmatas pārtapušas par ķeblīšiem, vecas durvis – par galda virsmām vai plauktiem.

Te vietu atradušas arī Vienības nama vecās durvis, kuras pārveidotas par oriģinālu plauktu. Mākslinieks Ivo Folkmanis atzīst, ka darboties senajā klētī bijis ļoti interesanti un reizē arī liels izaicinājums, jo seno priekšmetu restaurācija aizņem daudz laika, nekas negāja ātri. “Pamatā tā ideja ir parādīt šeit tos priekšmetus, ierīces un objektus, kuri ir bijuši lietošanā vai nu šajā  saimniecībā vai arī kaut kur apkaimē. Ir atsevišķi priekšmeti, kas nāk no citām vietām, tostarp no mana tēva dzimtās Bārbeles,” saka mākslinieks.

Abi ar dzīvesbiedri Mairitu jau sen piedalās dažādos Raiņa mājas Berķenelē mākslas projektos, tāpēc jūtas šeit kā savās mājās. Viņi ir pateicīgi muzeja direktorei Inesei Bērziņai par iespēju radoši izpausties arī šajā projektā. “Šīs vietas ir pazīstamas, patīkamas un uzrunā, raisa idejas un domāšanu par to, kas šeit vēl varētu tikt pilnveidots un attīstīts, jo šeit, šajā klētī, līdz šim interjers bija diezgan bēdīgs, tagad, pateicoties projektiem, tas ir sakārtots. Protams, daudz ko vēl varētu šeit vēlēties, piemēram, betona grīda varētu būt labāka. Bet kopumā izdarīts ir daudz,” saka Ivo Folkmanis.

Senā klēts jau pati par sevi ir nozīmīga vēsturiska ēka Latgalē, bet nu tā ir arī apdzīvota. Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa atzīst, ka ir tapis unikāls objekts, kur var uzzināt tās vēsturi, apskatīt daudzus seno amatu izstrādājumus un arī mēģināt pašam apgūt kādu amatu.

“Mēs zinām, ka senči vienmēr tādas lietas darīja rudenī un ziemā. Vasarā mēs gatavojam labību, ganām govis, sējam, līdz rudenim mēs strādājam ārā, bet klēts ir tā vieta, kur viss glabājas, jo tur ir vēsāks. Tagad mēs tur piedāvāsim apgūt senās amatu prasmes, sauksim šurp amatniekus, nesteidzīgi no viņiem mācīsimies. Ir jau atrasta kurpju meistare, kura rādīs, kā agrāk šuva un remontēja apavus, kādas bija iespējas, pētīsim šo prasmi. Pēc tam nāks klāt aušana, šodien mēs jau ievilkām velkus lakatiem. No šodienas jau darbojas šūšanas darbnīca, tāpēc, dāmas un kungi, aicinu apmeklēt Berķeneli, paskatīties, atpūsties, iepazīties ar šūšanas darbnīcas meistari un sašūt sev kādu tērpu,” aicina mājas saimniece. Jaunajās telpās ienākuši arī mūsdienīgi rotaļīguma elementi, proti, informācijas meklēšana caur RQ kodiem.

Līdzās atjaunotajai klētij atrodas vēl viena sena ēka – stallis, kas gaida savu kārtu. Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne atzīst, ka idejas tā atjaunošanai esot, bet jāmeklē iespējas tās īstenot.

“Objekts ir trausls un grūti paceļams. Jo mums tas ir jāsaglabā, nevaram nolīdzināt šo īpašumu un uztaisīt kopiju. Mums ir jāatrod pieejas, kā saglabāt šo trauslo substanci, ienest kādu funkciju, jo mērķis ir, lai tā funkcionētu,” teic I. Mukāne. Viņa šajā ēkā nākotnē saskata rakstnieku rezidenci. Arhitekts Ēriks Cērpiņš, kurš darbojās klēts atjaunošanas projektā, viesis optimismu, ka ar mūsdienu arhitektūras plānošanas metodēm arī stalli var veiksmīgi restaurēt, taču tas jau būs jaunās Augšdaugavas novada pašvaldības uzdevums. “Es ļoti ceru, ka mēs atradīsim kādu iespēju. Berķeneles pusmuiža patiesībā Latgalē, iespējams, ir viena no retajām, kas ir saglabājusies tādā pilnā apbūvē. Mums ir apbūve ar stalli, klēti, pagrabu un kalpu māju. Es domāju, ka mums izdosies šo ansambli saglabāt nākotnē.”

Apmeklētāji ir laipni aicināti aplūkot jauno objektu – seno amatu darbnīcu “Klēts”, iepriekš piesakot savu vizīti pa tālruni 29272200.

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Daugavpils novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu  

Teksts, foto: Inese Minova