lsm.lv: Daugavpils cietokšņa nākotne – elitārs mikrorajons

Skepse, aizspriedumi, šaubas – vai vērts dažu Daugavpilī dzimušā amerikāņu gleznotāja un krāsu lauku gleznošanas aizsācēja Marka Rotko oriģināldarbu dēļ restaurēt 5000 kvadrātmetru lielu ēku toreiz par četriem miljoniem latu uz to mirkli visnotaļ pamestā cietokšņa teritorijā?

Desmit gadu laikā izdevies īstenot visu plānoto

Valentīna Smertjeva ir laba Daugavpils cietokšņa pazinēja, savulaik, vēl pirms cietokšņa atdzimšanas ar mākslinieka Marka Rotko vārdu un viņam veltītā mākslas centra izveides, viņa bija pieminekļu aizsardzības inspektore pilsētā. Šobrīd Smertjeva ir gide Marka Rotko mākslas centrā. Raugoties vēsturē un šodienā, viņa labi saskata Rotko vārda un šī mākslas centra devumu pilsētai un arī Daugavpils vēsturiskajam objektam – cietoksnim.

Šim rajonam divu kvadrātkilometru platībā ar aizsargvaļņiem un nocietinājuma ēkām pirmie pamati likti 1810.gadā, gatavojoties Napoleona iebrukumam.

Līdz 19.gadsimta vidum cietoksnis bija viens no Krievijas impērijas pirmās klases cietokšņiem, bet vēsturiski dažādos laikos cietoksnī ir atradušās dažādu varu armijas. Daugavpils cietoksnis kļuva par pēdējo uzbūvēto bastionu tipa cietoksni Eiropā. Tas arī tiek pieskaitīts nocietināto ideālo pilsētu kategorijai, un tas ir vienīgais bez ievērojamām pārmaiņām saglabājies 19.gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā.

“Kādreiz, pateicoties cietoksnim, izauga visa pārējā Daugavpils pilsēta, kurai šobrīd ir vairāk nekā 24 mikrorajoni. Šobrīd cietoksnis ir vesela pilsēta ar 10 ielām, un tas daudz ko izsaka,” stāsta Valentīna Smertjeva.

Daugavpils cietoksnis ar savu vēsturisko apbūvi nav statisks muzejs, bet mikrorajons, kur valda dzīve, te blakus senajām būvēm joprojām atrodas arī padomju laika mantojums – daudzstāvu mājas. Tā arī ir liecība par cietokšņa vēsturi, un tas nepaliek nepamanīts tūristiem, kuri, vēsturiskās auras iedvesmoti, ir pārliecināti, ka šim cietoksnim nepieciešama attīstība un investīcijas.

“Jau iebraucot cietoksnī, mēs redzam iespaidīgus, lielus vaļņus, nocietinājumus. Pārsteidza, ka te šobrīd dzīvo arī cilvēki. Te ir teritorija ar 150 hektāriem, protams, ka saglabāt to vajag,” atceras toreizējā pilsētas arhitekte un šobrīd Daugavpils Saules skolas direktore un domes deputāte Inguna Kokina. Tika meklēti varianti, kā Daugavpils cietoksni atdzīvināt un dot tam jaunu elpu. Viss sākās no vīzijas par nākotni un visnotaļ ambiciozas plānošanas.

“Ja mēs savā laikā, studējot arhitektūru, tikai zinājām, ka ir tāda vieta Daugavpilī, kurā neviens pat īsti nav bijis iekšā, tad 90.gados mēs sapratām, ka tas ir ļoti nopietns klasicisma ansamblis, lielākā aizsardzības būve ar milzīgu potenciālu,” turpina Kokina.

“Cita lieta bija šaubas, vai mēs spēsim to pacelt. Bet pamazām, soli pa solim tas iet uz priekšu. Cietokšņa attīstības vēsture ir diezgan sena. 2008.gadā tika izstrādāts cietokšņa detālplānojums, kas principā bija cietokšņa attīstības koncepcija. Tolaik daļu cietokšņa bija plānots atvēlēt valsts aizsardzības objektiem un policijai, bet daļu – saistīt ar kultūru un tūrismu. Šī daļa, kuras centrā ir Rotko mākslas centrs, patiesībā arī ir tūrisma attīstības daļa. Tāpēc loģiski, ka sākotnēji bija izveidots cietokšņa Tūrisma informācijas centrs, tad Rotko centrs, atjaunoti Nikolaja vārti, atjaunota cietokšņa vēsturiskā galvenā ieeja.”

Pirmā restaurētā ēka cietoksnī – ūdenstornis

Tūrisma zona esot veidojusies loģiski un skaisti, prātā paturot nepieciešamību pēc enkura objekta, ap kuru tālāk attīstās sakoptā un renovētā daļa kontrastā tai cietokšņa daļai, ko nav iespējams atjaunot.

“Man pašai ir liels pārsteigums, ka šo 10 gadu laikā kopš 2008.gada viss, ko mēs tajā laikā bijām ielikuši šajā programmā un ko maksimāli gribējām, ir izdevies,” atklāj Kokina.

Divus gadus pirms Rotko centra cietoksnī tika atklāta pirmā restaurētā ēka – ūdenstornis. Tajā izveidojās cietokšņa Tūrisma un informācijas centrs, un tas bija pirmsākums tālākai attīstībai, stāsta cietokšņa pārvaldnieks jeb komandants Jānis Ostrovskis.

“Svarīgi bija iesākt cietoksnī darbību. Mūsu centrs, kurš tika atklāts 2011.gadā, bija tas iesākums, bet cietoksnim vajadzēja nopietnu un diezgan spēcīgu magnētu. Un tad Rotko centrs tajā laikā bija tas magnēts, kas tik tiešām piesaistīja ļoti daudz tūristu,” stāsta Ostrovskis.

Kā viss jaunais un neizprotamais, Daugavpils cietokšņa atdzimšana, kas saistīta ar Daugavpilī dzimušā mākslinieka Marka Rotko vārdu, nebija bez grūtībām. Sabiedrībā valdīja skepse, un ne viens vien uzdeva jautājumu – vai ir vērts ieguldīt miljonus – toreiz tie bija 4 miljoni latu –, lai cietoksnī izveidotu šim pasaulslavenajam māksliniekam veltītu mākslas centru.

Taču tagad, pateicoties Rotko vārdam, Daugavpils cietoksnis ir atdzimis un uzplaucis. Smertjeva saka – tagad tas ir sava veida kultūras templis.

“Daudz kas ir mainījies šo piecu gadu laikā, pirmkārt, jau pašu pilsētnieku attieksmē. Ja kādreiz teica, kam tik lielu naudu vajag tērēt Rotko centra izveidē un ēkas rekonstrukcijā, tad tagad visi, pie kuriem brauc ciemiņi no ārzemēm vai attālākām Latvijas vietām, labprāt viņus atved uz Rotko centru.

Un vairs mēs nedzirdam tādas runas, ka Rotko centrs mums nav vajadzīgs. Pateicoties Rotko centram, Tūrisma informācijas centram, jau kaut kāds neliels cietokšņa stūrītis ir sakārtots. Ir stāvlaukumi autotransportam, jau no Rīgas puses braucot, var cietoksnī ienākt pa sakārtotiem vārtiem, daudz kas ir mainījies. Un pagājuši tikai pieci gadi,” padarīto uzskaita Smertjeva.

Piecus tūkstošus kvadrātmetrus lielās Artilērijas arsenāla ēkas restaurācijā tika ieguldīti triju Eiropas fondu līdzekļi. Tie bija 85 procenti no kopējām četru miljonu latu izmaksām. Trīs procentus ieguldīja valsts, 12 procentus – pašvaldība.

Marka Rotko mākslas centra kopējā kvadratūra – 5000 kvadrātmetri, izstāžu laukumi ekspozīcijām – 2000 kvadrātmetri. Tā ir lielākā izstāžu platība Latvijā.

Pa šiem pieciem gadiem Daugavpils cietokšņa attīstībā, tā sakārtošanā ieguldīti krietni līdzekļi – gandrīz 30 miljoni eiro.

Artjoms Mahļins, Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra eksperts projektu jautājumos stāsta plašāk: “Nenoliedzami, ka Marka Rotko mākslas centrs bija tas tūrisma magnēts, kas deva attīstības jauno sākumu šai vietai un atgrieza Daugavpili Latvijas kultūras kartē.

Līdz šim cietokšņa reģenerācijā, kā mēs to saucam, ir ieguldīti vairāk nekā 26 miljoni eiro.

15 miljoni saistīti ar Valsts policijas Latgales reģiona kompleksa ēku izbūvi, tas pilnībā ir valsts budžeta projekts, un pārējie 11 miljoni ir Daugavpils pilsētas pašvaldības piesaistītie līdzekļi caur Eiropas struktūrfondu projektiem. Mēs redzam, ka šo centru gadā apmeklē 150 tūkstoši iedzīvotāju, vairāk nekā to, kas šobrīd kopumā dzīvo Daugavpilī.”

Gandrīz puse ieguldītās naudas iztērēta drošībai

Ne tikai Rotko vārda un tūristu dēļ Daugavpils cietoksnis ir mainījies – te pa šiem gadiem mainījies arī iedzīvotāju kontingents.

Rezultāts ir, pārliecināts Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa priekšnieks Jānis Anspoks, vaicāts par to, kā pēc Rotko centra izveides mainījies klimats pašā cietokšņa mikrorajonā, ko šobrīd apdzīvo nepilni 2000 iedzīvotāju.

“Kādreiz, strādājot kā inspektoram kriminālpolicijā, man regulāri nācās šeit sastapties ar dažāda rakstura smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, šeit bija daudz tādu nelabvēlīgu ģimeņu ar bērniem un bez bērniem. Bija daudz sadzīviska rakstura konfliktu, tā bija vieta, ko mēs kā policija apmeklējām dažādu profilaktisko pasākumu laikā. Tagad mums ir citi rajoni, kas ir stipri aktuālāki par šo,” viņš stāsta.

Par vides un klimata maiņu cietoksnī runā arī Daugavpils domes deputāts un pirmais cietokšņa Tūrisma un informācijas centra vadītājs Jānis Dukšinskis: “Kaut kas cietoksnī kontingenta ziņā mainās, publika te ir diezgan raiba, kaut kas atbrauc, kāds aizbrauc.

Kādreiz te bija sociāls kontingents, bet tagad te dzīvo pedagogi, profesori, dažus dzīvokļus nopērk ārzemnieki, jo saprot, ka attīstība notiek, nākotnē tas būs elitārs rajons.”

Oskars ar ģimeni bija vieni no pirmajiem, kas vēl pirms cietokšņa atdzimšanas procesa iegādājās te dzīvokli un nav to nožēlojuši, jo cietoksnis, pēc viņu vārdiem, attīstās.

“Tie jau ir teju padsmit gadi, kopš mēs te dzīvojam, redzam, kā te viss mainās. Tajā laikā nebija ne renovētas ielas, ne laternu, bet Rotko centrs bija tikai kā tāls sapnis. Laika gaitā mēs jūtam šīs atšķirības ar cietokšņa izaugsmi, un tas mūs priecē,” viņš stāsta.

Daugavpils cietoksnim ir labs potenciāls un nākotne

Kādreiz vīzijas par cietokšņa attīstību varēja likties utopiskas, tagad rosība tikai sākas, pārliecināta Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja vietniece, pilsētas galvenā arhitekte Inta Ruskule.

Daugavpils cietoksnis var attīstīties dažādās jomās, protams, primārais ir tūrisma nozare, saka Ruskule: “40 procenti no cietokšņa ir dzīvojamais fonds, pārējie 60 procenti – sabiedriskais fonds, kur var attīstīties viesnīcas, kafejnīcas, muzeji, veikali tūrisma tirdzniecībai, arī amatniecības darbnīciņas.

Ražošana te gluži nav paredzēta, īpaši ar piesārņojumu, taču mājražošana gan te var būt. Kādu kūciņu var uzcept, jo baudīt mākslu var ilgi un dikti, taču paēst arī vajag.”

Jau šobrīd Daugavpils cietoksnī ir restorāns, kur paēst, viesnīca, kur apmesties. Pamazām parādās arī citi piedāvājumi tūristiem – piemēram, suvenīru veikaliņš, kurā plašo piedāvājuma klāstu izrāda pārdevēja Marina, vai turpat blakus atvēries seno tērpu salons, kur saimnieko no Anglijas dzimtenē atgriezusies Irēna Voitāne, kas ir stingri pārliecināta – Rotko vārds ir spēcīgs un dod impulsu visa cietokšņa attīstībai.

Daugavpils cietoksnis kā unikāls vēsturisks komplekss var iekļauties UNESCO sarakstā. Tas dotu savu artavu, taču nav pašmērķis, stāstot par Daugavpils cietokšņa nākotnes plāniem un ambīcijām, saka Valentīna Smertjeva, neizslēdzot, ka kādreiz šis cietoksnis var to piedzīvot.

Daugavpils cietoksnis attīstīsies, top jauni projekti

Tuvāko piecu gadu laikā Daugavpils cietokšņa attīstībā plānots ieguldīt vēl vismaz 10 miljonus eiro. Ideju, ko īstenot, ir daudz, jo šis cietoksnis arī valsts mērogā atzīts kā prioritārs ieguldījumu ziņā, stāsta Artjoms Mahļins.

“Drīzumā sāksies vērienīga projekta realizācija, kura saistīta ar celtni Nikolaja ielā 1. Tiks atjaunota ēka, kurā vēsturiski bija septītais bastions, kazemāts un pulvera pagrabs,” viņš ieskatās tuvākajos plānos.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.–2020.gadam ir apstiprināts projekts “Pārrobežu lojalitātes programma kultūras un tūrisma veicināšanai”.

Sadarbībā ar Polockas rajona izpildkomiteju, Vitebskas rajona izpildkomiteju (abi partneri no Baltkrievijas) un Panevēžas pilsētas administrāciju (Lietuva) tiks izstrādāta lojalitātes programma, kura palīdzēs apmeklēt kultūras un tūrisma iestādes pārrobežu reģionā ar izdevīgākiem nosacījumiem, tiks veikti dažādi mūsu reģiona tūrisma popularizēšanas pasākumi.

Daugavpils cietoksnī tiks restaurēti septītā bastiona kazemāti, kuros publiskai apskatei tiks izvietoti Marka Rotko mākslas centra keramikas krājuma fonda eksponāti.

“Interreg” Latvija–Lietuva programmas 2014.–2020.gadam ietvaros ir apstiprināts projekts “Pārrobežu pieaugums reģionālajā kultūras mantojuma tūrismā”. Daugavpils pilsētas dome un Kauņas pilsētas administrācija (Lietuva) kopīgi risinās tūristu skaita palielināšanas jautājumu reģionā, saglabājot un attīstot mantojuma objektus. Daugavpils cietoksnī tiks izlabots un labiekārtots septītā bastiona valnis, ierīkojot uz tā atpūtas vietas.

Šajā programmā ir apstiprināts vēl viens projekts “Graustu pārveidošana elegancē”, kuru iesniedza Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas pašvaldību asociācija “Eiroreģions “Ezeru zeme””, bet Daugavpils pilsēta ir viens no astoņiem partneriem. Šajā projektā tiks risinātas pašvaldībām piederošo vidi degradējošo teritoriju uzlabošanas problēmas. Daugavpils cietoksnī tiks iztīrīts un labiekārtots  ceturtā bastiona (teritorija aiz vaļņa garāžu rajonā) iekšējais pagalms, kurā tiks ierīkota vieta atpūtai un sportošanai.

Triju projektu tiešais ieguldījums Daugavpils un reģiona ekonomikai kopā būs 949 753 eiro (programmu un valsts budžeta finansējums).

Cietokšņa attīstības plāni

Cietoksnis ir attīstības stadijā, ar perspektīvu nākotni, to šī raidījuma tapšanas laikā uzsvēra visi uzrunātie dažādu institūciju pārstāvji un arī iedzīvotāji.

“Mēs šobrīd veidojam pilsētplānojumu Daugavpils pilsētai līdz 2031. gadam. Ja izvērtējam periodu līdz 2018.gadam un to, kas šajā laikā ir izdarīts, tad var teikt, ka izdarīts jau ir ļoti daudz. Tagad ir priekšlikums par Nikolaja ielu, kas varētu kļūt par tādu gājēju un tirgotāju ielu, un tas jau sāk realizēties un attīstīties.

Var teikt, ka kaut kādi 40 procenti no Daugavpils cietokšņa detālplānojuma jau ir īstenoti, atlikuši vien 60 procenti. Nu tad nākošajā plānošanas periodā, kas ir 12 gadi, lai vismaz 70 procenti varētu piepildīties,” nākotnes plānus iezīmē Inta Ruskule.

“Tieši šogad cietoksnī sākas divu lielu objektu restaurācijas darbi, arī lielas teritorijas restaurācijas darbi. Tas noteikti dos artavu cietokšņa attīstībai.

Bet morāli varu teikt, ka katram daugavpilietim ir tiesības lepoties, priecāties un lielīties, ka mums ir tāds Daugavpils cietoksnis, par kuru mums nav kauns.

Es labi atceros to 2013. gadu, kad tikai sāku strādāt Tūrisma informācijas centrā, un to attieksmi tieši no latviešiem, kas teica, ko jūs, daugavpilieši, darāt, ka tiek atjaunots Krievijas impērijas cietoksnis. Vai tā vajag? Bet tieši šo pašu cilvēku attieksme ir krasi mainījusies. Tātad mēs ejam pareizā virzienā!” uzsver Daugavpils cietokšņa komendants Jānis Ostrovskis.

Gandrīz 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, gadā ap 150 000 tūristu un jau prognozētās investīcijas attīstībai 10 miljonu eiro apmērā tuvāko piecu gadu laikā ir Daugavpils cietokšņa nākotnes vīzijas pamats, lai šo ievērojamāko Daugavpils kultūrvēsturisko pieminekli – Daugavpils jeb Dinaburgas cietoksni – pēdējo uzbūvēto bastionu tipa cietoksni Eiropā pietuvinātu jau iepriekš pieminētā elitāra mikrorajona statusam.

Bet tas vēl tomēr pilnībā nerisina šīs vēsturiskās vietas komplekso attīstību. Joprojām te ir un vēl arī būs nesakoptas vietas, kur pārsvarā tūristi iet bez gida pavadības.

Tomēr jau šobrīd var secināt – aizvien vairāk cietoksni Daugavpilī cilvēki izvēlas par savu mājvietu. Tas liecina par cietokšņa atdzimšanu.

Cietokšņa teritoriju pilsētnieki, tūristi un pilsētas viesi piepildīs arī piekt