LPRAP priekšēdētāja S. Maksimova uzruna MK sēdē par Austrumu pierobežas plānu

Labdien, cienījamā ministru prezidente Evika Siļiņa, paldies par uzticēto vārdu.

Labdien, cienījamās ministres, godājamie ministri, dāmas un kungi, kolēģi!

Latgales plānošanas reģions atbalsta “Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” apstiprināšanu.

Ar šo varētu arī noslēgt savu uzrunu, taču, ņemot vērā, ka man ir iespēja teikt emocionāli patriotisku uzrunu, lūdzu, atvēliet vēl mazliet Jūsu uzmanības.

Vēlamies pateikties Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai un VARAM komandai par ieguldīto lielo darbu plāna izstrādē.

Paldies ministru prezidentei un visiem ministriem par ieguldījumu un pastāvīgo, konstruktīvo sadarbību.

Šajā brīdī vēlos īpaši izteikt pateicību Finanšu ministram Arvilam Ašerādenam par radīto precedentu, nosakot 2025. gada budžetā valsts speciālo finansējumu Austrumu pierobežas pašvaldībām – aicinām arī citus sekot šim labajam piemēram.

Kopumā plānā līdz 2027. gadam ir ietverti vairāk nekā 50 pasākumi, kas paredz vairāk nekā 600 miljonu eiro ieguldījumu drošības stiprināšanai, ekonomiskajai attīstībai un cilvēkresursu izaugsmei Austrumu pierobežā.

Vai plāns uzreiz padarīs pierobežas iedzīvotājus laimīgus?

Mūsu laimes izjūta ir atkarīga no izvirzītajām cerībām.

Esam godīgi, šis plāns neatspoguļo visu pierobežas iedzīvotāju, arī visas manas iespējamās cerības.

BET!

Apstiprinot plānu, Valdība dod skaidru zīmi Austrumu pierobežas un Latvijas iedzīvotājiem, par gādību par valsts drošību, paužot savu attieksmi un rūpi par pierobežu un iedzīvotājiem.

Šajā triju gadu plāna ieviešanas posmā īpaši vēlos uzsvērt Iekšlietu ministrijas (IeM) aktivitātes un īpaši IeM ministra Riharda Kozlovska ieguldījumu:

  1. plānā redzam, ka tiks izbūvēti daudzi jauni katastrofu pārvaldības centri Austrumu pierobežas teritorijā,
  2. turpināta valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras būvniecība, žogs,
  3. Aizsardzības ministrija veidos militārās pretmobilitātes aizsardzības infrastruktūru,
  4. tiks nodrošināta vairāku militāro bāzu darbība pierobežā.

Šeit gan jāuzsver, ka Austrumu pierobežas iedzīvotāji nav atbildīgi par to, ka viņi dzīvo nevis pie Igaunijas un Lietuvas robežas, bet pie agresora valsts un tā atbalstītāju robežas.

Rail Baltica būvniecību mēs neuzskatām par Latvijas reģiona attīstības plāna sastāvdaļu, jo, rūpīgi izvērtējot, daudzas no plānā ietvertajām aktivitātēm varētu tikt pielietotas arī citviet Latvijā.

Mūsuprāt, vissvarīgākais pierobežā ir ekonomiskās drošības stiprināšana.

Ir maksimāli jāsamazina birokrātija, kas traucē likumīgas uzņēmējdarbības attīstībai.

Nepieciešams stiprināt lauksaimniecības ražojošo uzņēmumu kapacitāti.

Veicināt IKP pieaugumu pierobežas reģionā.

Vēlos augstu novērtēt valdības un ministru personīgo ieguldījumu uzņēmēju problēmu risināšanā, iedziļinoties katrā situācijā, kuru uzņēmēji ir lūguši izskatīt.

Šobrīd, kā nekad agrāk, ir būtiski atbalstīt esošos uzņēmējus un veicināt investoru piesaisti, balstoties uz labajiem piemēriem:

  • jāturpina Latgales un Rēzeknes SEZ instrumentu pilnveidošana un attīstība,
  • plānā ir paredzēta industriālo parku attīstība un ražošanas teritoriju paplašināšana. Investīcijas tiks novirzītas industriālā parka izveidei Daugavpilī, Rēzeknē, Augšdaugavas novadā un citos novada centros.

Nepieciešams veikt ieguldījumus enerģētiskās drošības stiprināšanā, attīstot vēja un saules paneļu parkus, enerģijas akumulatoru sistēmas, kā arī turpināt hidroelektrostaciju attīstības projektus, ņemot vērā pierobežas specifiku.

Uzskatu, ka valsts kapitālsabiedrībām būtu jāveic ekonomiska intervence pierobežas reģionā, iespējams, uz rentabilitātes rēķina, veidojot un attīstot savu uzņēmumu filiāles šajā teritorijā.

Šo aktivitāšu kopums radīs labi apmaksātās darbavietas pierobežā.

Plānā paredzētas iespējas piesaistīt jauniešus reģionam, nevis liedzot viņiem iespēju aizbraukt, bet gan attīstot Daugavpils Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un citas izglītības iestādes, veidojot mūsdienu uzņēmēju vajadzībām atbilstošas izglītības programmas.

Un, ja jaunieši tomēr izvēlēsies doties ārpus reģiona, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību, svarīgi radīt apstākļus, kas motivē viņus atgriezties un pilnībā realizēt savu potenciālu dzimtajā reģionā.

Plānā redzam arī mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecību, kas sekmēs jauno ģimeņu piesaisti reģionam.

Noslēgumā:

Mums kopīgi ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Pasaules Banku jāmeklē iespējas finansiālām intervencēm, kas veicinātu attīstību pierobežas reģionā.

Dramaturgs Oskars Vailds ir teicis: “Es atbildu par saviem vārdiem, bet neatbildu par to, ko Jūs dzirdat.”

Tas pats attiecas arī uz plānu – mēs varam atbildēt par to, kas tajā ir rakstīts, bet ne par to, kā tas tiek interpretēts.

Šajā plānā daudz kas jālasa starp rindām.

Laimes plāns? Vai dzīve pierobežā patiešām mainīsies līdz 2027. gadam, kad plānotās aktivitātes būs īstenotas? Vai tad visi pierobežas iedzīvotāji dzīvos kā pasakā – ilgi un laimīgi?

Atklāts jautājums!

Katrs garākais ceļš sākas ar pirmo soli, un mēs speram šo pirmo soli Latvijas drošības un ekonomikas attīstības virzienā, ieguldot pierobežā.

Neviens ceļš nav pārāk grūts vai pārāk tāls, ja līdzās ir cilvēks, kuru mīli. Šis ir viens no Santjago de Kampostelas ceļa iedvesmojošajiem saukļiem.

Cienījamā Latvijas Republikas valdība, mīlēsim savus iedzīvotājus un kopīgi veidosim drošības un ekonomikas attīstības ceļu mūsu valstī.

Paldies par sniegto iespēju!

Gods kalpot Latvijai!