Biežāk uzdotie jautājumi

  1. Kādi ir pieejamie pabalsti atgriežoties Latvijā?

Bezdarbnieka pabalsts. 

Kas jāzin, pārtraucot darbu citā ES dalībvalstī un atgriežoties Latvijā?  Bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa pēdējās nodarbinātības valstī, jo pabalstu valsts, kurā persona ir atgriezusies, proti, Latvija, piešķirs tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja persona nodarbinātības laikā citā dalībvalstī, būs pastāvīgi dzīvojusi Latvijā.

Kas jādara?

  • Pirms atgriešanās

Jābūt reģistrētam kā bezdarbniekam 4 nedēļas pirms izbraukšanas, tas nozīmē, jābūt noteiktām tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu pēdējā nodarbinātības valstī. Jāpieprasa izsniegt U2 dokumentu “Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšanai”. Jādodas uz Latviju darba meklēšanas nolūkos.

  • Atgriežoties Latvijā

7 dienu laikā no dienas, kad izbrauc no citas dalībvalsts, jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā Latvijā. Jāuzrāda U2 dokuments.Jāpilda Latvijas tiesību aktos noteiktie bezdarbnieka pienākumi.Meklējot darbu Latvijā, saņemsiet citas dalībvalsts piešķirto bezdarbnieka pabalstu 3 vai 6 mēnešus, bet ne ilgāk, kā ir noteiktas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Praktiska informācija „Iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu pēc atgriešanās Latvijā”. Vairāk informācijas par bezdarbnieka pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA)  mājas lapā.

Ģimenes pabalsti.  Ģimenes pabalstu piešķiršanas kārtību gadījumos, kad vienas ģimenes locekļi dzīvo un/vai strādā divās vai vairākās ES/EEZ valstīs vai Šveicē, nosaka Regula Nr.883/2004 un Regula Nr. 987/2009. No VSAA sniegtajiem pakalpojumiem ģimenes pabalsti Regulas izpratnē ir:

  • ģimenes valsts pabalsts un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta,
  • bērna kopšanas pabalsts,
  • vecāku pabalsts,
  • bērna invalīda kopšanas pabalsts.

Par ģimenes pabalstu izmaksu primāri atbildīga ir vecāka nodarbinātības valsts. Tiesības saņemt pabalstus no nodarbinātības valsts par saviem ģimenes locekļiem arī tad, ja tie dzīvo citā dalībvalstī. Ja abi vecāki ir nodarbināti, bet katrs savā dalībvalstī – par pabalsta izmaksu primāri atbildīgā valsts ir tā, kurā dzīvo bērns.

Situācija – visa ģimene atgriežas Latvijā

Kas jādara?

  • Jāpaziņo mītnes valsts kompetentajai iestādei, ka pārceļaties uz dzīvi Latvijā  –  šī valsts pārtrauc pabalstu izmaksu
  • Latvijā jāiesniedz  iesniegumi pabalstu piešķiršanai VSAA – Latvija piešķir ģimenes pabalstus

Kas pienākas?

Visi pabalsti, uz kuriem ir tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu:

  •      Bērna piedzimšanas pabalsts
  •      Bērna kopšanas pabalsts
  •      Ģimenes valsts pabalsts un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta
  •      Vecāku pabalsts (Latvijā strādājošam vecākam)
  •      Maternitātes pabalsts (Latvijā strādājošam vecākam)
  •      Paternitātes pabalsts (Latvijā strādājošam vecākam)

Situācija – viens no vecākiem un bērns atgriežas Latvijā, bet otrs vecāks paliek dzīvot un strādāt citā dalībvalstī

Kas jādara?

Jāpaziņo nodarbinātības valsts kompetentajai iestādei, ka viens no vecākiem un bērns pārceļas uz dzīvi Latvijā. Latvijā jāiesniedz  iesniegumi pabalstu piešķiršanai VSAA.

Kas pienākas?

  • Ja Latvijā dzīvojošais vecāks ir nodarbināts – pabalstus maksā Latvija un otra dalībvalsts piemaksā starpību.
  • Ja nav nodarbināts  – tad Latvija maksā starpības apmēru, ja pabalstu summa otra vecāka nodarbinātības valstī ir mazāka nekā Latvijā.

Praktiska informācija „Ģimenes pabalsti Latvijā pēc atgriešanās”

Informāciju par visiem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts sociālajiem pabalstiem, aicinām skatīt VSAA mājas lapā. Lai pieprasītu ģimenes pabalstus Latvijā, jāiesniedz precīzi aizpildīts iesniegums jebkurā no VSAA teritoriālajām nodaļām vai jāsūta tas pa pastu. Iesnieguma veidlapu var  lejuplādēt VSAA mājas lapā www.vsaa.lv.

Kam uzdot neskaidros jautājumus?

Rakstiet konsultācijas@vsaa.lv vai izmantojiet tiešaistes formu „Jautājiet mums”– VSAA speciālisti rakstiski Jums atbildēs trīs darba dienu laikā.


2. Kādus pakalpojumus piedāvā pašvaldības ģimenēm ar bērniem?Картинки по запросу vieta ģimenei

Ļoti pārskatāma informācija pieejama vietagimenei.lv/.

Šajā vietnē iespējams arī salīdzināt dažādu pašvaldību piedāvājumus.


3. Kāda ir hipotekāro kredītu pieejamība mājokļa iegādei Latvijā, ja vairāki gadi pavadīti ārpus Latvijas un nav arī aktīvs konts kādā no Latvijas bankām?

Svarīgākais priekšnosacījums aizdevuma saņemšanai ir stabili, pierādāmi un prognozējami ienākumi no kuriem aizdevumu paredzēts atmaksāt. Īpaši svarīgi ir apzināties, kāds būs mājsaimniecības budžets, ja uzreiz pēc mājokļa iegādes ir paredzēts atgriezties Latvijā un turpināt darba gaitas šeit. Ienākumiem jābūt dokumentāli apliecināmiem (konta izraksts, darba līgums, attiecīgās valsts nodokļu kontroles iestādes izsniegts dokuments, utt.). Sākotnēji kredīta saņemšanas iespēju novērtēšanai bankās pamatā pietiek, ja tiek elektroniski iesniegtas iepriekšminēto dokumentu kopijas. Jāpiemin, ka arī kredītvēsturi Bankas ņem vērā, izvērtējot aizdevuma izsniegšanas iespējas. Tāpat ir svarīga arī līdzšinējā sadarbība ar banku (konts norēķiniem un pirmās iemaksas uzkrāšanai, norēķinu kartes, u.tml.)

Tomēr arī tad, ja mājsaimniecības budžets un ienākumu ilgtspēja ļauj droši uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības, jāņem vērā, ka aizdevums valūtā, kas atšķiras no ienākumu valūtas var nozīmēt arī papildus valūtas kursa svārstību risku (piemēram, ja ikmēneša maksājumi saskaņā ar līgumu jāveic ir EUR valūtā, bet ienākumi ir GBP vai NOK, ikmēneša maksājuma nodrošināšanai aizņēmējam katru mēnesi būs jāveic valūtas konvertācija pēc attiecīgā valūtas kursa, kāds būs pieejams). Aizņēmējam ir jāapzinās, ka viņš uzņemas šo risku, kā minums uz to laiku kamēr dzīvo/strādā ārvalstīs.

Lai pasargātu patērētājus no iepriekšminētā riska, saskaņā ar pašreizējo ”Noteikumu par patērētāju kreditēšanu” 2.5.punkta redakciju, hipotekārie kredīti, kas tiktu izsniegti Euro valūtā patērētājiem, kuri ienākumus gūst ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), ir uzskatāmi par ”aizdevumiem ārvalstu valūtā” un uzliek aizdevējam ievērojamu papildus administratīvo slogu (Noteikumu 86.p). Tāpēc iespējas saņemt hipotekāro kredītu LV komercbankās patērētājiem, kas dzīvo/strādā ārpus EEZ ir salīdzinoši ierobežotas. Šādas situācijas, katrā gadījumā tiek vērtētas individuāli un prakse Bankās var nedaudz atšķirties, tāpēc par to ir jāvēršas un jāinteresējas jau tajās kredītiestādēs ar kurām tiek plānota sadarbība mājokļa iegādes finansēšanā.”

Aktuālākie remigrantu jautājumi:

1)      Kādi ir nosacījumi kredīta saņemšanai – vai ir jābūt deklarētam Latvijā uz kredīta pieprasīšanas brīdi?

2)      Vai naudas uzkrājumam kontā ir jābūt eiro valūtā?

3)      Kādi ir ķīlas nosacījumi?

4)      Cik ilgā laikā izskata lēmumu par kredīta piešķiršanu?

5)      Kādi dokumenti ir jāiesniedz?

6)      Vai ir pieejamas elektroniskās konsultācijas?

7)      Vai kredītu piešķir, ja cilvēks vēl ir ārzemēs, bet plāno atgriezties?

8)      Vai konta izraksts ir nepieciešams par pēdējiem 6 mēnešiem vai ilgāku laika posmu?

9)      Vai pietiek ar darba līgumu, lai pierādītu nākotnes ienākumus?

Ir iespējas saņemt hipotekāro kredītu Latvijas bankās, piemēram, bankā Citadele un SEB bankā u.c. Tomēr, lai iegūtu konkrētu informāciju par bankas piedāvājumu, nepieciešams sazināties ar kredītu konsultatiem, kas iespējams arī neklātienē:

Banka Citadele piedāvā konsultācijas Skype www.citadele.lv/lv/privatpersonam/krediti-un-lizings/hipotekarais-kredits/vai/

Kredīta  konsultācijas SEB bankā  – pa tālruņiem +371 26668777 vai +371 67779988


4. Kā notiek remigrantu bērnu uzņemšana mācību iestādēs?

Kārtību, kādā izglītības iestādē jāuzņem skolēns, kurš ir atgriezies no ārzemēm,  nosaka Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumu  Nr.591 “Kritēriji un kārtība un kritēriji, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, un obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi” 30. un 31.punkts. Proti, ja citas valsts izglītojamais, kurš iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā, ir ieradies no mācībām citā valstī, tad:

  • izglītības iestādes vadītājs izveido komisiju trīs pedagogu sastāvā, lai novērtētu skolēna valodas prasmi un sasniegumus mācību priekšmetu apguvē;
  • pedagogu komisija kopā ar skolēnu un skolēna vecākiem novērtē secināto;
  • izglītības iestādes vadītājs uzņem skolēnu vecumam atbilstīgā klasē un
  • nosaka mācību procesā nodrošināmos atbalsta pasākumus pamatizglītības programmas apguvei (no viena līdz trīs mācību gadu laikā) mācību priekšmetu “Latviešu valoda” vai “Literatūra”, “Sociālās zinības”, “Latvijas vēsture”, kā arī to mācību priekšmetu, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā, apguvei.

Savukārt, ja izglītojamais iepriekš ir mācījies Latvijā,  netiek novērtētas skolēna zināšanas, veidojot komisiju, bet tiek noteikts atbalsts mācību priekšmetu “Latviešu valoda” vai “Literatūra”, “Sociālās zinības”, “Latvijas vēsture” apguvei viena mācību gada laikā.   Izglītojamais  izglītības iestādē tiek uzņemts skolēna vecumam atbilstīgā klasē.


5. Kur var apgūt latviešu valodu internetā?

Ļoti daudz materiālu, lai mācītu un mācītos  latviešu valodu:Похожее изображение

maciunmacies.valoda.lv/

www.sazinastilts.lv/

Latviešu valodas programma un prasmes līmeņi:

maciunmacies.valoda.lv/metodiskie-materiali/pieaugusajie

Pirmais A līmenis:

maciunmacies.valoda.lv/images/Maci/Diaspora_MacibuMateriali/INT%20LVA%20VISS.pdf

Pašmācībai:  maciunmacies.valoda.lv/images/speles/LVA_Saksim_runat_latviski/index.html

A līmenis:

maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-nodarbibas#tab2

Bērniem  maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-materiali/skolai

Latviešu valodas apguves materiāli bērniem

maciunmacies.valoda.lv/images/Maci/Diaspora_MacibuMateriali/LatvijaDraugaAcim_6-9gadi.pdf

Bērniem tiešsaistes latviešu valodas apguves iespējas

Pusaudžiem: maciunmacies.valoda.lv/images/Maci/Diaspora_MacibuMateriali/AtversimVartus_MacibuGramata.pdf

 Pašnovērtējums (A-C līmenis)

www.sazinastilts.lv/language-learning/language-portfolio/


5. Kā rīkoties, ja vēlos atgriezties ar savu auto?

Informācija no CSDD

  1. Labās puses stūres likums vēl nav apstiprināts, plānots no 1.novembra.
  2. Ja auto tiek ievests Latvijā no Eiropas savienības, par atmuitošanu nav jāmaksā.

Auto reģistrācija:

www.csdd.lv/transportlidzeklis/nodokli/izvelne/

Jāmaksā par:

  • Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis
  • Dabas resursu nodoklis 55 EUR

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis:

  • Likme vieglajiem auto -> Jāskatās pēc CO2 izmešu daudzuma, kas norādīts auto tehniskajā apliecībā (Summa jums jāprecizē pašiem)

CSDD izmaksas kopā – 48,83 EUR (Kopējā summa iekļauta – automašīnas nr saņemšana, agregātu numura salīdzinšāšanas procedūra, reģistrācijas apliecība, reģistrācijas darbība)

Tehniskās apskates izmaksas:

  • Benzīns (26,88 EUR + 2,40 EUR par maksājuma veikšanu) vai
  • Dīzeļdegviela (31,33 + 2,40 EUR par maksājuma veikšanu)

      + OCTA (jābūt pieejamai pēc reģistrācijas veikšanas, bet pirms tehniskās apskates).

Izmaksas atkarīgas no apdrošinātāja piedāvājuma, kas atkarīgs no automašīnas ražošanas gada, autovadītāja pieredzes un ceļa satiksmes negadījumu vēstures u.c. kritērijiem. Cenu svārstības par 1 apdrošināšanas gadu no 100 – 350 eur.

www.csdd.lv/


6. Kādas ir darba meklēšanas iespējas Latvijā?

Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) sniedz atbalstu darba meklēšanas jautājumos un piedāvā pakalpojumus kā darba meklētājiem, tā arī darba devējiem. Informācija par reģistrēšanos, pakalpojumiem, darba tirgus situāciju, vakancēm pieejama NVA mājaslapā:

www.nva.gov.lv/

 Ko var darīt pirms atgriešanās?

 Var izmantot elektroniskos pakalpojumus NVA mājaslapā:

  • NVA rīcībā ir CV un vakanču portāls. Portālā savus CV var ievietot arī tās personas, kas atrodas citās valstīs. Portālā tiek reģistrētās vakances un to personu dzīvesgaitas apraksti (CV), kuras vēlas pretendēt uz vakancēm Latvijā. Portāla adrese:

cvvp.nva.gov.lv/#/pub/

  • NVA ir arī Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (turpmāk – EURES) dalībnieks. Viens no EURES uzdevumiem ir arī sniegt darba meklētājiem konsultācijas un informāciju par nodarbinātības iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā. Informācija par darba un dzīves apstākļiem Latvijā pieejama arī angļu valodā:

www.nva.gov.lv/eures/index.php?cid=6&mid=24

EURES konsultanti pieejami NVA:

www.nva.gov.lv/eures/index.php?cid=1&mid=26&new_lang=lv

  • NVA portālā ir iespēja iepazīties ar darba tirgus īstermiņa prognozēm, kas raksturo darba tirgus situāciju Latvijā:

cvvp.nva.gov.lv/#/pub/pakalpojumi/prognozes/

  • NVA mājaslapā ir iespēja iegūt informāciju par karjeras konsultācijām un saziņu ar karjeras konsultantiem, kā arī saņemt e-konsultācijas: www.nva.gov.lv/karjera/
  • Var iepazīties ar bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem, tai skaitā iesniegt e-iesniegumu statusa iegūšanai pirms ierašanās NVA:

www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=488#bdstatuss

  • Ja ir plānota atgriešanās pēc nodarbinātības Eiropas Savienības valstī, ieteicams iepazīties ar informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām:

www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/pakalpojumi-eiropas-savieniba/bezdarbnieka-pabalsts-es

Kādi pakalpojumi pieejami darba meklētājiem pēc atgriešanās?

 Reģistrēšanās NVA un pakalpojumi:

  • Lai saņemtu NVA mērķētāku atbalstu, nepieciešams reģistrēties bezdarbnieka statusa iegūšanai (elektroniski vai klātienē). Informācija par bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem, tai skaitā e-iesnieguma iesniegšana statusa iegūšanai:

www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=488#bdstatuss

  • Sava profila izveide CV un vakanču portālā, CV ievietošana, regulāra aktualizēšana, sekošana līdzi vakancēm:

cvvp.nva.gov.lv/#/pub/

  • NVA ir pieejami pakalpojumi – karjeras konsultācijas, apmācību pasākumi, reģionālās mobilitātes atbalsts, nodarbinātības atbalsta pasākumi, mazā biznesa uzsākšana u.c.:

www.nva.gov.lv/index.php?cid=433

 Remigrantiem vai viņu ģimenes locekļiem īpaši aktuāli varētu būt šādi NVA piedāvātie pasākumi:

  • Karjeras konsultācijas (ar iepriekšēju pierakstu pie karjeras konsultanta), lai iegūtu informāciju par darba tirgus pieprasījumu un nepieciešamajām pamatprasmēm Latvijas darba tirgū, kā arī saņemtu psiholoģisku un profesionālu atbalstu turpmākiem darba meklējumiem Latvijā:

www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=314&txt=1954

Jautājumus saistībā ar karjeras aspektiem var iesūtīt arī elektroniski: www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=314&mode=mail&txt=1954

  • Pasākums “Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”, kura ietvaros tiek sniegts atbalsts biznesa plāna sagatavošanai un tiek izsniegts grants uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai:

www.nva.gov.lv/index.php?cid=3&mid=313&txt=2906

  • Latviešu valodas kursi:

www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=311&txt=2903

  • Pasākums skolu jauniešiem no 15 līdz 20 gadu vecumam vasaras brīvlaikā, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs: www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=610

 NVA zvanu centra pakalpojumi:

  • Zvanot klientu konsultantiem pa tālruni 80 200 206 ir iespējams uzdot sev interesējošus jautājumus pirms došanās uz NVA (par nepieciešamajiem dokumentiem, pakalpojumiem u.c.).
  • Specifisku vai ne uzreiz atbildamu jautājumu gadījumā zvanu centra darbinieki piefiksē jautājumu, kuru novirza NVA speciālistiem un pēc tam nosūta atbildi jautājuma uzdevējam.

7. Kāds ir pensiju nodrošinājums Latvijā dzīvojošiem?

Personai Latvijā ir tiesības uz šāda veida pensijām

Vecuma pensija:

  • gadā pensionēšanās vecums ir 63 gadi un 3 mēneši un ar katra nākamā gada l.janvāri vecums tiek paaugstināts par 3 mēnešiem, līdz 2025.gadā sasniegs 65 gadus. Ir vairākas iespējas pieprasīt pensiju agrāk kā noteiktais vecums, ja ir izpildījušies attiecīgi nosacījumi;
  • minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadi, bet no 2025.gada vismaz 20 gadi;

Vecuma pensijas apmēru ietekmē:

  • pensionēšanās vecums;
  • darba stāžs līdz 1996.gadam un individuālā apdrošināšanas iemaksu alga 1996.- 1999.gadā;
  • individuālā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996.gada līdz pensijas piešķiršanas mēnesim.

Informācija atrodama VSAA mājaslapā.

Izdienas pensija:

  • transporta darbiniekiem (aviācijas, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta);
  • radošajiem darbiniekiem (cirka, baleta u.c.)
    • profesijā līdz 1999.gada 1.janvārim jābūt nostrādātam noteiktam laikam;
    • atsevišķām kategorijām jābūt sasniegtam noteiktam vecumam;
    • darbs vairs nav profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Izdienas pensijas apmēru aprēķina līdzīgi kā vecuma pensijai.

Informācija atrodama VSAA mājaslapā.

Apgādnieka zaudējuma pensija:

Tiesības uz pensiju ir mirušās apdrošinātās personas darba nespējīgiem ģimenes locekļiem:

  • bērniem līdz 18 gadu vecumam (arī brāļiem, māsām, mazbērniem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku). Vecuma ierobežojums neattiecas uz bērniem, ja viņi atzīti par invalīdiem līdz 18 vec.;
  • bērniem no 18 līdz 24 g. vec., ja mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē.

Apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā mirušās apdrošinātās personas iespējamo vecuma pensiju.

Informācija atrodama VSAA mājaslapā.

Invaliditātes pensija:

  • ir noteikta invaliditāte;
  • nav sasniegts pensijas vecums;
  • apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 3 gadiem;
  • nesaņem citas valsts vecuma pensiju (izņemot ES/EEZ dalībvalsts, Šveices vai līgumvalsts pensiju).

Invaliditātes pensijas apmēru ietekmē:

  • noteiktā invaliditātes grupa;
  • I un II invaliditātes grupas gadījumā apdrošināšanas iemaksu alga Latvijā 5 gadu periodā pirms invaliditātes iestāšanās.

Informācija atrodama VSAA mājaslapā.

Lai pieprasītu un saņemtu Latvijas pensiju:

  • ne ātrāk kā 1 mēnesi pirms tiesību rašanās dienas VSAA nodaļā jāiesniedz pensijas pieprasījums (no tiesību rašanās dienas var pieprasīt 6 mēnešu laikā);
  • jāiesniedz apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim apliecinoši dokumenti.

Dokumentus var iesniegt VSAA apdrošināšanas stāža reģistrēšanai arī pirms pensijas pieprasīšanas.

Apdrošināšanas stāžu no 1996.gada 1.janvāra veido VSAA informācijas sistēmā uzkrātie apdrošināšanas iemaksu periodi, kad persona bijusi sociāli apdrošināta attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam;

  • var būt nepieciešami dokumenti, kas pierāda tiesības uz pensiju (vecuma pensijai ar atvieglotiem noteikumiem vai izdienas pensijai);
  • var būt jāpierāda, ka dzīvesvietas valsts ir Latvijā;
  • jānorāda darba un tam pielīdzinātie periodi, ja tādi ir bijuši citās valstīs;
  • jānorāda savs konts Latvijas kredītiestādē, kur pārskaitīt pensiju, vai arī var pieprasīt par papildu samaksu pensiju piegādāt dzīvesvietā.

Papildu ievērībai:

  • ja personai nav uzkrāts nepieciešamais minimālais Latvijas apdrošināšanas stāžs, tad tiesību noteikšanai Latvijas pensijai var ņemt vērā citā ES/EEZ dalībvalstī, Šveicē vai līgumvalstī (Ukrainā, Kanādā, Baltkrievijā, Krievijā, Austrālijā) uzkrāto un apstiprināto apdrošināšanas stāžu, tomēr Latvijas pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu;
  • ja personai ir bijuši darba vai tam pielīdzinātie periodi kādā no ES/EEZ dalībvalstīm, Šveicē vai līgumvalstī (Ukrainā, Kanādā, Baltkrievijā, Krievijā, Austrālijā), sasniedzot šajā valstī noteikto pensijas vecumu, viņai ir tiesības pieprasīt attiecīgās valsts pensiju;
  • personai pārceļoties uz dzīvi Latvijā no kādas ES/EEZ dalībvalsts, Šveices vai līgumvalsts (Ukrainas, Kanādas, Baltkrievijas, Krievijas, Austrālijas) un, ja viņai ir piešķirta kāda no iepriekš minēto valstu pensijām, ir tiesības turpināt šo pensiju saņemt.

Kam uzdot neskaidros jautājumus?

Rakstiet konsultacijas@vsaa.lv vai izmantojiet tiešaistes formu „Jautājiet mums”– VSAA speciālisti rakstiski Jums atbildēs trīs darba dienu laikā.

Informāciju var iegūt arī klātienē ikvienā no VSAA nodaļām.


8. Vai iegūtais diploms ārzemēs derēs Latvijā?

Kas ir ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu atzīšana?

Atbildīgās iestādes veikta ārzemēs iegūtu izglītību apliecinošu dokumentu vērtības formāla atzīšana attiecībā uz tiesībām piedalīties izglītībā un/vai īstenot profesionālu darbību (Lisabonas konvencija, 1997).
Atkarībā no atzīšanas mērķa izglītību apliecinošo dokumentu atzīšanu iedala:

Kādos gadījumos nepieciešama ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana?

Jums ir ārvalstīs iegūts izglītības dokuments un Jūs vēlaties

  • turpināt iegūt izglītību Latvijā;
  • strādāt nereglamentētā profesijā.

Izglītības dokumenti jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), ja to pieprasa izglītības iestāde vai darba devējs.

Kādi dokumenti jāiesniedz?

Jums jāuzrāda izglītības dokumenta oriģināls un atzīmju izraksts. Ja nepieciešams, AIC darbinieki var pieprasīt arī dokumentu legalizāciju un tulkojumu. Ja dokuments ir izsniegts valstī, kura nav ENIC/NARIC tīklā, tad tā legalizācija Dokumentu legalizācijas likuma noteiktajā kārtībā ir obligāta.

Kāda ir akadēmiskās atzīšanas procedūra?

AIC veic izglītības dokumenta ekspertīzi, kurā noskaidro izglītības iestādes statusu mītnes valstī un apgūtās programmas līmeni. AIC izsniedz izziņu par to, kādam Latvijā izsniegtam izglītības dokumentam ārvalstu izglītības dokuments var (ja var) tikt pielīdzināts. Dokumentu maksimālais izskatīšanas termiņš ir četri mēneši.
AIC izziņu ir jāiesniedz Latvijas izglītības iestādei vai darba devējam.

Kas pieņem lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu?

Pamatojoties uz AIC izziņu, lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu pieņem:

  • Izglītības un zinātnes ministrija – izglītības turpināšanai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē;
  • Augstskola – izglītības turpināšanai augstākās izglītības pakāpē;
  • Darba devējs – darbam nereglamentētā profesijā.

Cik maksā akadēmiskā atzīšana?

Skatīt AIC cenrādi.

Kurš Latvijas likums to reglamentē?

Izglītības likuma 11.1 pants Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā.

Kādos gadījumos ir nepieciešama ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā?

Jums ir tiesības pilntiesīgi un patstāvīgi strādāt mītnes valstī tādā profesijā, kas Latvijā ir reglamentēta, un jūs vēlaties strādāt šai profesijā arī Latvijā.

Kas ir reglamentēta profesija?

Profesija – izglītībai un darbībai, kurā ir valstī noteiktas prasības.

Latvijā reglamentēto profesiju saraksts ir pieejams Akadēmiskās informācijas centra

reglamentēto profesiju datu bāzē

Kādi dokumenti jāiesniedz?

Pretendents iesniedz informācijas institūcijai[1]:

  • iesniegumu (1.pielikums MK 2016. gada noteikumi Nr.827);
  • pases kopiju;
  • izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus;
  • izziņu no mītnes valsts kompetentām iestādēm par tiesībām strādāt profesijā mītnes valstī;
  • izziņu no mītnes valsts kompetentām iestādēm par darba pieredzi;
  • ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, arhitektiem – izziņu no mītnes valsts kompetentām iestādēm par labu reputāciju un disciplinārpārkāpumu neesamību (šada izziņa nedrīkst būt vecāka par trīs mēnešiem).

Dokumentiem ir nepieciešams tulkojums latviešu valodā. Dokumentiem ,kas izdoti ārpus Eiropas Savienības (izņemot Baltkrievija, Kirgīzija, Krievija, Moldova, Ukraina, Uzbekistāna), jābūt legalizētiem Latvijā.

Dokumentus Akadēmiskās informācijas centrā lūdzam iesniegt apmeklētāju pieņemšanas laikā. Ja Jums nepieciešama profesionālās kvalifikācijas atzīšanas eksperta konsultācija, lūdzam to iepriekš saskaņot, sazinoties elektroniski prof@aic.lv .

Kāda ir profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra?

  1. Informācijas insitūcija pieņem dokumentus, sagatavo savu vērtējumu un nosūta izziņu institūcijai[2], kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību konkrētajā profesijā.
  2. Institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, daļēju atzīšanu vai neatzīšanu.
  3. Lēmumu jāpieņem 3 mēnešu laikā (ES valstu ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, arhitektiem) vai 4 mēnešu laikā (pārējiem) kopš visu dokumentu iesniegšanas informācijas institūcijā.
Ja persona profesionālo kvalifikāciju farmaceita, māsas vai fizioterapeita profesijā ir ieguvusi ES dalībvalstī, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai var izmantot arī elektronisko iesniegumu, ko nodrošina Eiropas Profesionālās kartes tiešsaistes platforma.

Cik maksā profesionālā atzīšana?

Samaksa par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir 200 EUR.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.298.

Kāda ir procedūra īslaicīgo pakalpojumu sniedzējiem?

Ja Eiropas Savienības pilsonis ar ES iegūtu profesionālo kvalifikāciju vēlas sniegt īslaicīgus pakapojumus (ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā) un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī, tad iepriekš aprakstītā procedūra nav jāveic, bet ir jāiesniedz deklarācija institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību. Deklarācijas saturu nosaka MK 2009.gada noteikumi NR.818 – zaudējuši spēku ar MK 2017. gada 28. marta noteikumiem Nr. 168 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā”.

Ārpus ES esošiem pakalpojumu sniedzējiem jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšana arī tad, ja persona Latvijā plāno sniegt tikai īslaicīgus pakalpojumus.

Kurš Latvijas likums to reglamentē?

Likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

MK apstiprinātais profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Inese Stūre.

www.aic.lv


9. VID par ienākuma nodokļa piemērošanu reemigrantu uzkrājumiem:

9.1. Vai veicot uzkrājumu pārskaitījumu uz Latvijas komercbankas kontu reemigranta uzkrājumiem tiks piemēroti nodokļi? Ja jā, tad kādi nodokļi un kādā apmērā tiks piemēroti?

Uzkrāto līdzekļu pārskaitījums no personas ārvalstu bankas konta uz tās pašas personas Latvijas komercbankas kontu nav uzskatāms par fiziskās personas ienākumu un tādējādi nodoklis nav jāmaksā.

9.2. Vai reemigrantam, atgriežoties Latvijā pensijas vecumā, tiks piemērots nodoklis viņa  ārvalstu pensijai?

Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalstu pensijas. Personai, kurai piešķirta vecuma pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un kura sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, piemēro pensionāra neapliekamo minimumu (2018.gadā – 3000 euro gadā vai 250 euro mēnesī). Papildus minētajam, ja pensija tiek saņemta no ārvalstīm, ir jāņem vērā arī Latvijas un konkrētās ārvalsts noslēgtajās nodokļu konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ietvertos nosacījumus, kas katrā konkrētajā gadījumā var atšķirties.

9.3. Vai personai ir pienākums veikt papildus nodokļu maksājumus Latvijā? Persona neplāno izmantot Latvijas nodokļu atvieglojumus. 

Nozīmīgs faktors attiecībā uz nodokļu maksāšanas pienākumu Latvijā no ārvalstīs gūtā ienākuma ir rezidences statuss. Atkarībā no rezidences statusa var mainīties nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs. Savukārt nerezidenti tikai no Latvijā gūtajiem apliekamajiem ienākumiem. Latvijas rezidentu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli  Latvijas Republikā, izņemot algota darba ienākumus, kas gūti, strādājot kādā citā Eiropas Savienības/EEZ valstī vai valstī ar kuru Latvijai noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai konvencijā gūtajam ienākumam noteikta citāda aplikšanas kārtība. Rezidentiem, kas guvuši ienākumus ārvalstīs ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un deklarēt ārvalstīs gūtos ienākumus. Nedeklarēt var tikai algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” tiesību normas nosaka kritērijus, kuriem izpildoties, fiziskā persona ir uzskatāma par rezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai

2) šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.

Fiziskā persona, netiek atzīta par rezidentu pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

Rezidences statuss netiek mainīts automātiski. Ar informāciju par rezidences statusu un tā maiņu var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnes sadaļā “Privātpersonām – Latvijas rezidenti ārvalstīs” (www.vid.gov.lv/lv/latvijas-rezidenti-%C4%81rvalst%C4%ABs)

Papildus informējam, ja jums ir radušies jautājumi vai neskaidrības saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto viedokli, tad lūdzam zvanīt pa tālruni 67123252 Maijai Liseckai.


10. Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par mājokļu kredītu saņemšanas iespējām ārzemēs dzīvojošiem:

Kādi ir nosacījumi mājokļa kredīta saņemšanai? Kādi ir ķīlas nosacījumi?

Būtiskākais priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai ir stabili, pierādāmi un prognozējami ienākumi no kuriem aizdevumu paredzēts atmaksāt. Ienākumiem ir jābūt dokumentāli apliecināmiem un pietiekamiem kredīta maksājuma kā arī citu obligāto maksājumu veikšanai.  Par ienākumiem atbilstošu kredīta maksājumu tiek uzskatīs, ja tas nepārsniedz 30%-40% no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Tomēr, uzņemoties kredītsaistības, optimālais maksājums būtu jāvērtē individuāli, ņemot vērā: gan konkrētās mājsaimniecības budžetu, gan paradumus, gan arī citus ar mājsaimniecību saistītos tēriņus (t.sk. pārtikai, apģērbam, komunālajiem pakalpojumiem, taml.).   

Otrs svarīgs nosacījums ir Latvijas Zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums – privātmāja vai dzīvoklis, kuru paredzēts iegādāties (būvniecības gadījumā tā var būt zeme uz kuras paredzēta privātmājas būvniecība). Atkarībā no īpašuma tehniskā stāvokļa un atrašanās vietas, tiek noteikts nepieciešamais līdzfinansējums (jeb pirmā iemaksa). Pirmās iemaksas apmērs var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem. Parasti gan īpašumiem pēc kuriem ir augsts pieprasījums (īpašumi ar labu tehnisko stāvokli un labu atrašanās vietu) arī pirmās iemaksas prasības ir elastīgākas.  Piemēram: iegādājoties divu vai trīs istabu dzīvokli kādā no Jaunajiem projektiem pirmā iemaksa ir sākot no 15%, savukārt, ja paredzēts iegādāties mājokli, kuram atbilstošai ekspluatācijai vēl ir nepieciešami uzlabojumi, vai arī tas atrodas vietā, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir zems, pirmās iemaksas apmērs būs vismaz 20% vai pat 30% apmērā.

Papildus, izvērtējot aizdevuma izsniegšanas nosacījumus, Banka ņem vērā arī kredītvēsturi un līdzšinējā sadarbību. Savlaicīgi maksāti kredīti, konts norēķiniem un pirmās iemaksas uzkrāšanai, norēķinu kartes, u.tml. ir faktori, kas labvēlīgi ietekmē nosacījumus kredīta saņemšanai (tai skaitā arī procentu likmi par aizdevuma izmantošanu).

Vai kredītu var saņemt, ja cilvēks dzīvo un strādā ārzemēs? Vai ir jābūt deklarētam Latvijā uz kredīta pieprasīšanas brīdi?

Bankas Latvijā, mājokļu aizdevumus pamatā izsniedz EUR valūtā, kas vienlaicīgi ir arī nacionālā valūta un ienākumu valūta vairumam iedzīvotāju.  Savukārt, ja aizdevums ir paņemts valūtā, kas atšķiras no ienākumu valūtas, tas aizņēmējam var nozīmēt arī papildus valūtas kursa svārstību riskus.  Piemēram, ja ikmēneša maksājumi saskaņā ar līgumu jāveic ir eiro valūtā (jo aizdevums ir EUR), bet ienākumi ir angļu mārciņās (GBP) vai norvēģu kronās (NOK), ikmēneša maksājuma nodrošināšanai aizņēmējam katru mēnesi būs jāveic valūtas konvertācija pēc attiecīgā valūtas kursa, kāds būs pieejams. Tāpēc aizņēmējam ir jāapzinās, ka viņš uzņemas šo risku, kā minums uz to laiku kamēr dzīvo un strādā ārvalstīs.
Lai pasargātu patērētājus no iepriekšminētā riska, saskaņā ar pašreizējo ‘’Noteikumu par patērētāju kreditēšanu’’ 2.5.punkta redakciju, hipotekārie kredīti, kas tiktu izsniegti eiro valūtā patērētājiem, kuri ienākumus gūst ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), ir uzskatāmi par ‘’aizdevumiem ārvalstu valūtā’’ un uzliek Aizdevējam ievērojamu papildus administratīvo slogu. Saskaņā ar jau minēto noteikumu 86.punktu Aizdevējam ir pienākums šādiem kredītiem nodrošināt regulāru valūtas kursa svārstību monitoringu un gadījumā, ja valūtas kursa starpība sasniedz noteiktu līmeni, informēt par to klientus kā arī piedāvāt tiem iespēju mainīt aizdevuma uz valūtu, kas atbilst viņa ienākumiem vai dzīvesvietai.

Augstāk minētie noteikumi gan pieļauj, iespēju, bez papildus administratīviem pasākumiem, izsniegt aizdevumu eiro valūtā, gadījumos, ja Aizņēmēja dzīvesvieta ir EEZ (t.sk. Latvija) un Aizņēmējs apzinās valūtas kursa svārstības risku.

Piemēram: Cilvēka dzīvesvieta ir Latvijā, bet viņa darba vieta ir Norvēģijā. Tas nozīmē, ka cilvēks ilgstoši uzturēsies ārzemēs un viņa ienākumi būs ārzemju valūtā (NOK). Bet tā kā faktiskā dzīvesvieta ir Latvija un dzīvesvietas valūta ir EUR, noteikumi pieļauj izsniegt aizdevumu eiro valūtā, neveicot papildus valūtas kursa svārstību monitoringu no Aizdevēja puses. Šinī gadījumā, gan Aizņēmējam pašam jāsaprot, ka viņš uzņemas valūtas kursa svārstību risku, jo maksājumam nepieciešamo naudas summu regulāri nāksies konvertēt.

Savukārt, ja cilvēks, pastāvīgi dzīvo un strādā Lielbritānijā, viņa dzīves vietas un ienākumu valūta ir GBP, bet aizdevums izsniegts Latvijā eiro valūtā, šāds aizdevums (saskaņā ar noteikumiem) ir uzskatāms par ‘’aizdevumu ārvalstu valūtā’’. Tāpēc Aizdevējam ir pienākums veikt regulāru valūtas kursa svārstību monitoringu un gadījumā, ja kursa svārstības sasniedz noteiktu līmeni, piedāvāt aizdevuma nomainīt uz valūtu, kas atbilst aizņēmēja dzīvesvietas valūtai (šajā gadījumā GBP). Ņemot vērā, ka Banka neizsniedz aizdevumus GBP valūtā un nevar nodrošināt papildus pasākumus valūtas kursu svārstības administrēšanai, Banka var atteikties apstiprināt aizdevumu situācijā, kad dzīves vieta ir ārpus EEZ un ienākumi ir GBP.

Gan pieeja, gan prakse aizdevuma izsniegšanai cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, Bankās var būt atšķirīga, tāpēc jebkurā gadījumā, lai noskaidrotu konkrētās Bankas piedāvātos risinājumus, vispirms ir jāsazinās ar Banku un jāpārrunā aizdevuma saņemšanas iespējas.

Vai Banka kredītu piešķir, ja cilvēks vēl ir ārzemēs, bet plāno atgriezties?

Šādos gadījumos ir jāņem vērā gan viss iepriekš minētais, gan tas, ka par aizdevumu ir jāveic regulārie ikmēneša maksājumi. Tāpēc ir svarīgi saprast, no kādiem līdzekļiem tas tiks nodrošināts. Ja uzreiz pēc kredīta noformēšanas ir paredzēts atgriezties Latvijā, Banka noteikti vēlēsies pārliecināties (visdrīzāk būs arī nepieciešams dokumentāls apliecinājums) par to, ka mainot dzīves vietu tiek mainīta arī darba vieta, saglabājot stabilu un pietiekamu ienākumu līmeni, kas bez pārtraukuma ļauj nodrošināt maksājumus saskaņā ar aizdevuma līgumu. No Bankas puses šādi gadījumi tiek vērtēti individuāli. Noslēgts darba līgums ar ‘’jauno’’ darba vietu, būs pozitīvs faktors, ja runa ir par aizdevuma piešķiršanu, bet tomēr pieredze rāda, ka svarīgākais ir pieprasījums pēc konkrētās profesijas vai amata darba tirgū.

Vai naudas uzkrājumam kontā ir jābūt eiro valūtā?

Svarīgi, lai uzkrājumu veidošana ir sistemātiska un caurspīdīga. Uzkrājumu veidošanas paradums ir gan labs signāls sabalansētam mājsaimniecības budžetam, gan labs pierādījums stabilai maksātspējai, gan varēs kalpot kā pirmā iemaksa mājokļa iegādes kredīta saņemšanai. Savukārt, ja uzkrājums tiek veidots Bankas kontā, tas arī kalpos kā pozitīvs faktors un labs līdzšinējās sadarbības apliecinājums ar Banku, kad runa būs par aizdevuma noformēšanu. Uzkrājuma valūtas izvēle ir paša cilvēka ziņā. Viss atkarīgs no tā kā pašam ir ērtāk un kādam nolūkam uzkrājumi tiek veidoti.

 Cik ilgā laikā izskata lēmumu par kredīta piešķiršanu?

Laiks lēmuma pieņemšanai ir diezgan atkarīgs no konkrētās situācijas. Parasti lēmumu par kredīta piešķiršanu tiek pieņemts 1-2 darba dienu laikā, pēc Aizdevuma pieteikuma un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas. Mēdz būt arī situācijas, kad dokumentu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams vairāk laika, taču jau pirmajās konsultācijās iespējamais risinājums tiek izstāstīts.

Kādi dokumenti ir jāiesniedz?

  • Aizdevuma pieteikums (to var aizpildīt elektroniski, izmantojot i-bankas pieteikumu);
  • Konta izraksts par pēdējiem 6 mēnešiem, attiecīgās valsts nodokļu kontroles iestādes izsniegts ienākumus apliecinošs dokuments (atsevišķos gadījumos Banka var palūgt pievienot arī darba līguma kopiju;
  • Nekustamā īpašuma novērtējums (var pasūtīt pie neatkarīgiem NĪ vērtētājiem, kuru kontakti ir pieejami Bankas mājas lapā);

Celtniecības gadījumā papildus būs nepieciešami celtniecības tāme un būvprojekts. Sākotnēji kredīta saņemšanas iespēju novērtēšanai Bankās pamatā pietiek, ja tiek elektroniski iesniegtas iepriekšminēto dokumentu kopijas.

Vai ir pieejamas elektroniskās konsultācijas?

Bankas piedāvā klientiem gan klātienes konsultācijas, gan arī attālinātas (telefoniski vai ar Skype palīdzību). Šie kontakti konsultācijām ir pieejami Bankas mājaslapā. Pēc konsultācijas un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, klientam ir iespēja saņemt arī bankas lēmumu pat fiziski neatnākot uz banku līdz pat līgumu parakstīšanai. Līgumus gan ir jāparaksta klātienē.