Remigrācija

VARAM projekts “Reģionālais koordinators remigrācijas veicināšanai”

Ņemot vērā to, ka gandrīz visās Latvijas pašvaldībās ir novērojams būtisks iedzīvotāju samazinājums, remigrācijas veicināšanā būtiski ir ne tikai pasākumi valsts – ministriju līmenī, bet būtiska ir tieši pašvaldību loma. Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu latviešu remigrācijas veicināšanai, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu.

Reģionālo koordinatoru galvenais uzdevums ir uzrunāt potenciālos remigrantus un noskaidrot to vajadzības, sagatavot atbilstošus piedāvājumus par darba un dzīves iespējām Latvijā. Būtiski, ka tā nav vienkārši aptauja par remigrantu vajadzībām – koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem remigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja.

Koordinatori saņems informāciju par:

  •  pašvaldību pakalpojumiem, īpaši par ģimenēm ar bērniem, piemēram, bērnudārzu un skolu pieejamību un atbalstu tam;
  •  dzīves vietu – pieejamo privāto un pašvaldības dzīvojamo fondu, ko var piedāvāt potenciālajiem remigrantiem (atbilstoši to specifikai);
  •  uzņēmējdarbības iespējām un darba iespējām, kas tiek sagatavots sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām kā vienots piedāvājums.

Ģimenes ir būtiska remigrācijas projekta mērķauditorija, tādēļ plānots veidot informatīvo platformu par ģimenēm pieejamiem pakalpojumiem, izmantojot jau esošo interneta vietni www.vietagimenei.lv vai www.paps.lv. Tajā jau šobrīd ir apkopoti pašvaldību atbalsta pakalpojumi (PAPs) ģimenēm ar bērniem.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu koordinatoru darbu, 2018. gada martā turpinās 10 pilotpašvaldību personāla atlase, kas būs daļa no koordinatoru tīkla, kā arī informatīvās platformas izveide. Vienlaikus šobrīd ir atlasīti reģionālie remigrācijas koordinatori piecos plānošanas reģionos. Līdz ar to ikvienam interesentam par remigrācijas jautājumiem jau ir iespēja sazināties, rakstot uz remigracija@paps.lv.

Ja ir interese par konkrētu reģionu vai pašvaldību, tad ir iespēja sazināties ar kādu no reģionālajiem koordinatoriem:

  •  Kurzemē Agnese Berģe, e-pasts: koordinatorskurzemesregions.lv, tālr. 20478252;
  •  Zemgalē Anete Spalviņa, e-pasts: zemgale@paps.lv, tālr. 22338666;
  •  Rīgā Ramona Liepiņa-Krauja, e-pasts: koordinatorsrpr.gov.lv; tālr. 29180869;
  •  Vidzemē Ija Groza, e-pasts: ija.grozavidzeme.lv, tālr. 29287585;
  •   Latgalē Astrīda Leščinska, e-pasts: astrida.lescinskalpr.gov.lv, tālr. 65423801.

VARAM prezentācija par remigrācijas pilotprojektu

VARAM izmantotie pētījumi remigrācijas pilotprojektam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2018. gadā īstenoja pilotprojektu “Reģionālais remigrācijas koordinators” (pilotprojekts). Pilotprojekts ieviests saskaņā ar 2016. gadā Valdības rīcības plānā1 noteikto uzdevumu, kas paredz atbalstīt pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai, iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Pilotprojekta mērķis ir palīdzēt ārvalstīs dzīvojošajiem cilvēkiem un it īpaši ģimenēm, kuras vēlas atgriezties Latvijā, sniedzot šiem cilvēkiem bezmaksas individuālas konsultācijas par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Kopējais piešķirtais finansējums pilotprojektam 2018. gadā: 425 699 euro. Pilotprojekta galvenie partneri Latvijā: Latgales, Vidzemes, Rīgas, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģioni, kā arī pašvaldības. Pilotprojekta galvenie sadarbības partneri: privātais un nevalstiskais sektors, piemēram, kustība “Latvija strādā”, kustība “Your Move”, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Eiropas latviešu apvienība, biedrība “Patvērums “Drošā māja””, biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, u.c., kā arī valsts pārvaldes iestādes, piemēram, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas pārstāvniecības un vēstniecības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latviešu valodas aģentūra (LVA), Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), t.sk., EURES tīkla konsultanti, Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, u.c.. Mērķa grupas ir ģimenes ar bērniem, tās personas, kuras regulāri uztur kontaktus ar Latviju (apmeklē, pērk pakalpojumus), kā arī jaunieši, kas ieguvuši izglītību ārvalstīs un uzsākuši tur karjeras veidošanu. Pilotprojekta galvenās aktivitātes: a. Piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveidošana. b. Finansiāla atbalsta (granta) nodrošināšana remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai īstenošanai un attīstībai. c. Pilotprakses projektu atbalstīšana remigrācijas sekmēšanai desmit Latvijas pašvaldībās. Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, 2018. gadā VARAM ir izveidojusi piecu reģionāloremigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā. Reģionālie remigrācijas koordinatori darbu uzsāka 2018. gada marta mēnesī. Reģionālais remigrācijas koordinators ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Ikvienam interesentam ir iespēja bez maksas saņemt koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā un pašvaldībā. Koordinatori pamatā var sagatavot personalizētus informācijas piedāvājumus atbilstoši potenciālā remigranta interesēm par šādiem jautājumiem: Pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem (t.sk., izglītības iespējas); Uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējām; Dzīvesvietu piedāvājumiem; Citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Картинки по запросу remigrācijas koordinatori Saziņai remigrācijas jautājumos interesenti var izmantot e-pasta adresi: remigracija@paps.lv. Ja potenciālajam remigrantam ir interese par konkrētu reģionu vai pašvaldību, tad ir iespēja sazināties ar kādu no reģionālajiem koordinatoriem:

     Kurzemē – kurzeme@paps.lv Zemgalē – zemgale@paps.lv Rīgā – riga@paps.lv Vidzemē – vidzeme@paps.lv Latgalē – latgale@paps.lv

Ērtākai saziņai tīmekļa vietnē www.paps.lv ir pieejama saziņas anketa ar koordinatoriem “Dod ziņu!”.

Sasniegtie rezultatīvie rādītāji 2018. gadā Sasniegtie rezultāti skaidri norāda uz to, ka atbalstu labprāt izmanto arvien vairāk aizbraukušo un tas var būt būtisks pagrieziena punkts, lai pieņemtu gala lēmumu par atgriešanos uz dzīvi savā dzimtenē. Sasniegtie rezultāti un remigrantu atsauksmes (pieejamas vietnē www.paps.lv, sadaļā “Pieredzes stāsti”) liecina, ka koordinatoru sniegtie pakalpojumi ir lietderīgi un nepieciešams turpināt šo pakalpojumu sniegšanu arī nākotnē, it īpaši tai potenciālo remigrantu daļai, kuri pēc ilgstošas prombūtnes ir zaudējuši saikni ar Latviju. Zemāk tabulā ir atspoguļoti sasniegtie rezultatīvie rādītāji.

Kopējais projektā iesaistīto skaits Sagatavotie piedāvājumi Potenciāli varētu atgriezties Atgriezušies
Reģions Ģimenes CilvēkiSagatavotie piedāvājumi ģimenēmSagatavotie piedāvājumi cilvēkiemĢimenes Cilvēki Ģimenes Cilvēki
Kurzeme 192 538 160 393 25 94 33 88
Latgale 800 1987 243 564 43 112 38 87
Vidzeme 155 417 137 379 21 66 22 55
Zemgale 124 263 116 201 36 74 19 50
Rīga 358 799 175 278 48 117 51 119
KOPĀ par 2018. gadu (marts decembris)1629 4004 831 1813 173 463 163 399

Kopējais ģimeņu skaits, kas tika iesaistīts projektā, bija 1629. Jāņem vērā, ka remigrācijas koordinatori sniedza atbalstu ne tikai tām ģimenēm, kuras šobrīd dzīvo ārvalstīs un ir izrādījušas interesi par atgriešanos Latvijā, bet arī tām ģimenēm, kuras ir atgriezušās patstāvīgi un ir vērsušās pēc atbalsta pie koordinatora jau pēc atgriešanās. No minētajām 1629 ģimenēm – 96% jeb 1570 ģimenes bija tādas, kas dzīvo ārpus Latvijas, savukārt 59 ģimenes pēc atbalsta vērsās jau pēc atgriešanās. Kopumā tika sagatavoti 1813 personalizētie piedāvājumi 831 ģimenei. Pilotprojekta ietvaros Latvijā atgriezās 163 ģimenes jeb 399 cilvēki (250 pieaugušie un 149 bērni). 95 ģimenes ir ģimenes, kurās ir vismaz viens bērns, bet 46 ģimenēs ir vismaz 2 bērni. Vidējais laiks, ko ģimenes ir pavadījušas prombūtnē ir 7 līdz 10 gadi. Analizējot valstis, no kurām atgriežas vai kurās dzīvo pilotprojektā iesaistītās ģimenes, tad var novērot, ka izteikti dominē Lielbritānija (apmēram 60%), kam seko Īrija, Vācija, Norvēģija, Zviedrija un Dānija. Zemāk esošajā grafikā var redzēt sadalījumu pa pašvaldību grupām, uz kurām atgriežas cilvēki.

        

Redzams, ka 80% no visiem cilvēkiem atgriežas 9 republikas pilsētās un 21 reģionālas nozīmes attīstības  centru pašvaldībās, tomēr ir vērojams, ka cilvēkiem ir interese arī par atgriešanos pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības.

Pamattēmas, par kurām koordinatori sniedza informāciju Izglītības pakalpojumi o Pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu pieejamību o Iekļaujošās izglītības nodrošināšana bērniem skolās, individuāls atbalsts bērniemremigrantiem; o Latviešu valodas apguve gan bērniem, gan pieaugušajiem o Izglītības dokumentu pielīdzināšana o Mūžizglītības iespējas/tālakizglītība Dzīvesvietas nodrošinājums o Pieejamais pašvaldības atbalsts o Īres iespējas o Iegādes/būvniecības iespējas o Kredīta saņemšanas iespējas Nodarbinātība un uzņēmējdarbība o Atbalsts darba meklēšanai o Informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu, t.sk., pašvaldību sniegtās iespējas o Konkurss par finansiālo atbalstu remigrantiem (grants) Sociālie un sadzīves jautājumi o Sociālās garantijas o Pabalsti, pensijas, pensiju fondi, t.sk., to pārvedumi, nodokļu sistēma o Veselības aprūpes pieejamība o Deklarēšanās o Naudas pārvedumi, bankas konta atvēršana o Kultūras dzīves pieejamība o Autovadītāja apliecības iegūšana o Drošības jautājumi o Remigrantu iekļaušanās sabiedrībā, atbalsta grupas remigrantiem o Remigrantu dzīvesbiedru (cittautiešu) intergrācija

           

Latgales reģions Latgales reģiona koordinatore 2018. gadā apmeklēja ikvienu Latgales reģiona pašvaldību, tiekoties ar tās vadību un speciālistiem, lai pārrunātu sadarbības aspektus un pašvaldību nozīmīgo lomu remigrācijas sekmēšanā. Latgales reģiona koordinatore viesojās Lielbritānijā, Īrijā un Beļģij

ā, lai informētu iedzīvotājus ārvalstīs par remigrācijas iespējām. Latgales reģiona koordinatore sniedza vairāk kā 40 intervijas dažādiem medijiem, tika izveidoti 10 video ar veiksmes stāstiem par atgriešanos Latvijā. 2018. gada 7. un 8. jūlijā remigrācijas koordinatore piedalījās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku informatīvajos pasākumos koncertu norises vietā, lai uzrunātu emigrējušos Latvijas iedzīvotājus. Tāpat koordinatore piedalījās arī citos pasākumos, piemēram, Latgales dienas Rīgā, Uzņēmēju diena Latgalē, pieredzes apmaiņa vizīte Lietuvā, diskusiju forums “Remigrācija Latgalē”, u.c. Tika izveidota arī sociālā tīkla Facebook lapa “Es atgriežos Latgalē”, kurai šobrīd ir vairāk kā 400 sekotāju.

Finansiāls atbalsts remigrantu saimnieciskās darbības idejām 2018. gadā Pilotprojekts 2018. gadā paredzēja arī finansiālu atbalstu gan remigrantiem, gan ārvalstīs dzīvojošām ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, lai šeit uzsāktu vai īstenotu saimniecisko darbību. Finansiāla atbalsta saņemšanai plānošanas reģioni īstenoja pieteikšanos grantu konkursa veidā. Grantu piešķiršanu organizēja plānošanas reģioni sadarbībā ar VARAM, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumiem Nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”.

Kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170. Kopā visos reģionos tika iesniegti 17 projektu iesniegumi (Kurzemē – 6, Vidzemē – 5, Latgalē – 3, Zemgalē – 2, Rīgā – 1). Savukārt atbalstīti tika 9 projektu iesniegumi (Kurzemē – 5, Zemgalē – 2, Vidzemē – 2).

Lielā starpība starp sākotnējo projektu interesi (170) un iesniegto (17) pamatā saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem – lielākā daļa no pretendentiem, lai ar ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija “izdeklarējušies” no Latvijas. Atbalstu neguvušie projektu iesniegumi neatbilda kritērijam par ārvalsts adreses norādīšanu Iedzīvotāju reģistrā, kas noteikts kā kritērijs, lai saņemtu grantu. Proti, daļa no remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma pretendentiem nebija norādījuši savu ārvalsts adresi Iedzīvotāju reģistrā. Šis kritērijs tika izvēlēts, lai bez papildu informācijas pieprasīšanas remigrantam reģionu vērtēšanas komisijas varētu pārliecināties par ilgstošas prombūtnes apstākli.

 

Pilotprakses projektu atbalstīšana pašvaldībās Lai sekmētu pašvaldību iesaisti remigrācijas procesā, tādējādi liekot tām apzināties savu būtisko lomu, Demogrāfisko lietu centra vadībā tika izvēlētas 10 pilotpašvaldības, kurās 2018. gadā tika nodrošināts remigrācijas projekta vadītājs. Remigrācijas projekta vadītājs pašvaldībā – darbinieks, kurš izstrādā pašvaldībai risinājumus, lai sekmētu remigrāciju, kā arī sniedz praktisku atbalstu remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem.

Reģions Pašvaldība
Latgale Daugavpils pilsēta
Rīgas reģions Tukuma novads
ZemgaleRundāles novads Ozolnieku novads Vecumnieku novads Dobeles novads
Kurzeme Saldus novads Skrundas novads
Vidzeme Gulbenes novads Smiltenes novads

Lai arī paveikto darbību klāsts katrā no iepriekš minētajām pašvaldībām ir plašs, pilotpašvaldības ir izvirzījušas TOP3 izstrādātos risinājumus, kas pilotprojekta laikā ieviesti pašvaldībā remigrācijas sekmēšanai.

Kāpēc cilvēki atgriežas?

Secinājumi 1. Remigrācijas pilotprojekta ideja sevi ir attaisnojusi – projekta ietvaros ir atgriezušies remigranti. Tāpat atbilstoši projekta dalībnieku viedoklim, personām, kas dzīvo ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā, ir nepieciešams informatīvs atbalsts, t.sk., dažādu praktisku situāciju risināšanā. 2. Pārsvarā cilvēki lēmumu par atgriešanos pieņem, domājot ilgtermiņā, līdz ar to būtiski ir turpināt projektu 2019. gadā un arī turpmāk. 3. Lai remigrācijas politika būtu sekmīga, ir nepieciešams veidot sabiedrības un valsts pārvaldes izpratni par remigrācijas nozīmi, to skaidrojot arī ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. 4. Pilotprojekta gaitā tika izmantota atšķirīga pieeja, kā tiek konsultēti klienti: a. tika gatavoti personalizēti piedāvājumi, balstoties uz katra klienta vēlmēm un vajadzībām. Potenciālie remigranti šādu pieeju atzina par ļoti veiksmīgu un izdevušos. Šādu pieeju būtu vēlams izmantot, sniedzot arī citus valsts un pašvaldības pakalpojumus; b. komunikācijas pieeja –interese par to, kā remigrantiem klājas un informācijas piedāvāšana par reģionā notiekošo. Komunikācijas mērķis bija nevis aicināt uzreiz atgriezties Latvijā, bet gan sniegt aktuālāko informāciju par notiekošo un iespējām Latvijā, tādējādi uzsākot individuālu komunikāciju par nepieciešamo, lai atgrieztos. 5. Ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar ārvalsts vizītēm pie diasporas pārstāvjiem, iesākto praksi ir nepieciešams turpināt arī 2019. gadā. 6. Lai veicinātu remigrācijas procesu, ir jāveic īpaši atbalsta pasākumi, vienlaicīgi saglabājot un attīstot vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un sniegšanu pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Ir būtiski informēt sabiedrību, ka: a. atbalsts remigrācijai ir daļa no kopējās reģionālās politikas. Reizē ir nepieciešams skaidrot arī to, ka esošie atbalsta pasākumi, kas tiek primāri piedāvāti reģionos dzīvojošajiem, ir ievērojami lielāki, salīdzinot ar sniegto atbalstu remigrācijai; b. diasporas pārstāvji, kas kopumā veidotu otru lielāko Latvijas reģionu, ir daļa no Latvijas, un līdzīgi kā citiem Latvijas reģioniem, tiem ir nepieciešams specifisks atbalsts; c. remigranti Latvijas tautsaimniecībai ir būtisks pienesums – tiek veiktas iemaksas valsts un pašvaldību budžetos (nodokļu veidā), kā arī šīs personas veic ikdienas tēriņus savu vajadzību nodrošināšanai, pērkot preces un izmantojot pakalpojumus. 7. Bērnu iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kur aktīvi iesaistās arī koordinatori. Lielai daļai bērnu, atgriežoties Latvijā ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, kas apgrūtina mācību procesu, kā arī rada būtisku emocionālu spriedzi remigrantu ģimenēs. 2019. gadā aktīvi turpināsies darbs ar ģimenēm, lai latviešu valodas mācīšanās process aktīvi notiktu vēl pirms atgriešanās Latvijā, kā arī turpināsies sadarbība ar izglītības iestādēm un pedagogiem, lai veicinātu efektīvāku remigrantu bērnu integrāciju Latvijas skolās. 8. Potenciālie remigranti un remigranti atzinīgi novērtēja pašvaldību un plānošanas reģionu mājaslapās izveidotās remigrācijas sadaļas. 9. Ļoti svarīga loma ir pašvaldības un tās vadības attieksmei. Ir jāstiprina pašvaldību darbinieku izpratne par remigrantu kā pašvaldības pastāvīgo iedzīvotāju nozīmi, jo šobrīd pašvaldībām ne vienmēr ir skaidra to loma, ieguvumi un atbildība. 10. Projekta ietvaros sadarbība un komunikācija ar pilotpašvaldībām, kurām bija noteikts konkrēts finansējums, prasības un atbildība, bija būtiski labāka, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir nepieciešams nodrošināt atbalsta sniegšanu remigrācijai. 11. Lai pašvaldības saņemtu finansējumu 2019. gadā, būtu nepieciešams veidot reģionāla mēroga konkursu par labākajiem specifiskajiem risinājumiem.

Informāciju sagatavoja: Dace Ziediņa VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās ekonomikas nodaļas vadītāja Varis Putniņš VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās ekonomikas nodaļas vecākais konsultants Saziņai: varis.putnins@varam.gov.lv Tālr. nr.: 67026597


https://lpr.gov.lv/lv/2018/konkurss_remigrantiem-lg/#.W366284zaUk