Preiļi – Vārkava – Naujene
Preiļi
Preiļi – neliela, klusa, leģendām apvīta pilsētiņa Latgales centrālajā daļā. Te dabas skaistums kopā ar bagāto kultūras mantojumu veido interesantu piedāvājumu ikvienam.
13. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
Muzejs savu stāstu par Preiļu zemi un tās cilvēkiem izveidojis vairākās atsevišķās ēkās pilsētā. Izejot pa klusajām Preiļu pilsētas ieliņām un iegriežoties kādā no muzeja piedāvātajām ekspozīcijām, uzzināsiet par novada senvēsturi, izglītības pirmsākumiem, kultūras, reliģisko un saimniecisko dzīvi, iepazīsieties ar izcilo muižnieku Borhu atstāto mantojumu, atklāsiet ebreju Preiļus. Bet pats galvenais – sajutīsiet vietējo iedzīvotāju lepnumu par novada izcilajām personībām – kinorežisoru Jāni Streiču, lidotāju ģenerāli Jāzepu Baško, filozofu Pēteri Zeili, arheologiem Antoniju Vilcāni un Franci Zagorski, Silajāņu keramikas vecmeistariem Polikarpu Čerņavski, Andreju Paulānu, Polikarpu Vilcānu un vēl daudziem citiem. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir vienīgā vieta ārpus Rīgas, kur glabājas Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) atstātais mantojums. Muzeja ekspozīciju saturu pārdomāti papildina izzinošas digitālas spēles, galda spēles un kustību spēles dažādu vecumu apmeklētājiem. Muzejs piedāvā aizraujošas romantiskas ekskursijas pa Preiļu parku un atpūtu brīvdabas teritorijā pie ugunskura „Skulptūru dārzā”.
Unikāli eksponāti:
• Preiļu muižas īpašnieka, Maltas ordeņa komandora (1779-1835) Jozefa Heinriha Borha (1751-1835) mundiera fragments, atrasts arheoloģiskajos izrakumos Preiļu muižas kapenēs 2008. gadā, restaurēts Latvijas Nacionālā muzeja Restaurācijas nodaļā 2012. gadā.
• Unikāla 18. gs. sākuma tekstilija – Sv Mises vīna biķera pārklājs, darināts no Preiļu muižnieces Jadvigas Elizabetes Borhas (Plāteres) zelta kāzu kleitas, kuru 1703. gadā viņa novēlēja Preiļu Romas katoļu draudzes baznīcai.
• Dzejnieka Raiņa (1865 – 1929) laikabiedres, Jasmuižas iedzīvotājas Teklas Casno (1865-1950) pūra lāde ar pūru.
• Bagātas latgalietes bronzas arheoloģisko rotu komplekts. 11. gs. Atrasts arheoloģes A. Vilcānes vadīto izrakumu laikā Vārkavas novada Bučku sādžā. Restaurēts 2013.g.
• Silajāņu keraramika (400 krājuma vienības), kura kā tautas tradīciju vērtība – Latgales podniecība ierakstīta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā.
• Latgales māju logu apmaļu dekoratīvie rotājumi – kokgriezumi.
Darba laiks: II – V: 11:00 –18:00, 10:00 – 16:00, VI – VII: slēgts
Adrese: Raiņa bulvāris 28, Preiļi, Latvija
+371 6532273, muzejs@preili.lv , www.preili.lv/kultura/muzeji, www.muzeji.lv
14. Polikarpa Čerņavska keramikas māja
Polikarpa Čerņavska keramikas mājā apskatāma Preiļu vēstures un lietišķas mākslas muzeja iekārtotā ekspozīcija „Mūžs virpas apļots” kuras kopīgais vēstījums ir sirsnīgs stāsts, veltīts Silajāņu keramikas meistaram Polikarpam Čerņavskim (1923-1997). Tā saturu palīdz atklāt savdabīgi eksponētie muzeja krājuma kolekciju priekšmeti: podnieka virpas, darbarīki un krāšņie keramikas izstrādājumi. Apmeklētājiem ir iespēja izmēģināt roku māla veidošanā un virpošanā. Ģimenēm tiek piedāvāta izglītojošā programma „Svilpodams dejo māls” un galda spēle „Māla ceļš”. Jūs gaida tikšanās ar Silajāņu keramikas meistariem un Polikarpa Černavska tradīciju turpinātājiem jau trešajā paaudzē.
Adrese: Talsu iela 21, Preiļi, Latvija, +371 29429630, +371 65322731
Citi apskates objekti Preiļos:
• Preiļu muižas apbūves komplekss ar parku ir iekļauts valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā
Jaunās jeb ceturtās pils būvniecību uzsāka un līdz 1836. gadam pabeidza Preiļu muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs Borhs (1751-1835). To gotizējot pārbūvēja, paplašināja un bagātīgi izdekorēja grāfa dēls Mihaels Borhs (1806-1881). Laikā no 1860. līdz 1865. gadam notika pēdējā 19.gs. 1. pusē celtās ēkas gotizācija. Par pārbūves autoriem nosaukti arhitekti G. Šahts un A. Beļeckis. Preiļu pils pārstāv historisma laikmeta arhitektūru un ir viens no spožākajiem neogotikas piemēriem Latvijā. No 1924.g.- 1944. g. pilī atradās 2-gadīgā Lauksaimniecības skola. No 1945.g. – 1963.g. pilī atradās Preiļu 1. vidusskola. 1979. gada februārī pili nopostīja ugunsgrēks.
• Vecā pils un ozols
18. gadsimta sākumā Borhu dzimtas celtā kungu dzīvojamā māja bijusi divstāvu ēka ar pagrabiem. Pirmais stāvs bija mūrēts no sarkaniem ķieģeļiem, otrais no ozolkoka baļķiem. Pilij bijis dakstiņu jumts, otrā stāva telpās parketa grīdas un podiņu krāsnis. Pilī bijusi milzīga zāle ar Livonijas ordeņa mestru ģerboņiem un portretiem. Kādu laiku te notikuši luterāņu dievkalpojumi. Pagraba telpas izmantotas saimnieciskām vajadzībām. Pils priekšā savā kāzu dienā jaunais muižnieks Johans Andrejs Jozefs Borhs (1713-1779) iestādīja ozolu, bet jaunā muižniece Anna Borha (Zīberga) bumbierkoku, kurš līdz mūsdienām nav saglabājies.
• Stallis
Saimniecības ēku vidū ievērību pelna zirgu stallis, kas sastāv no trim kopā savienotiem korpusiem un noslēdz pils pagalmu. Stallis būvēts muižnieka Mihaila Borha saimniekošanas laikā 19. gs. vidū neogotikas stilā no laukakmeņiem ar sīku šķembu iespiedumiem javā. Ēkas romantisko noskaņu izcēla trīs kokā grieztas zirgu galvas arhivoltu centrā.
• Vārti
Muižnieki Borhi norobežoja parku 41,2 ha lielo parku no apkārtējās teritorijas, izveidojot tam apkārt 3-4 metrus dziļu grāvi un mūra valni. Iebraucamais ceļš uz pili veda no Daugavpils ielas (rietumu puses), kur bija iestādīta četru rindu koku aleja, uzbūvēti balti mūra vārti. Sarkanu ķieģeļu vārti bija arī dienvidu pusē, kur sākās ceļš uz Aglonu. 19. gadsimta beigās pie kapelas Preiļu muižas īpašnieks laikā no 1891.g. -1910.g., krievu muižnieks Konstantīns Guļkevičs uzcēla jaunus sarkanu ķieģeļu vārtus uz pilsētu. Šie vārti ir analogs Preiļu Romas katoļu baznīcas vārtiem.
• Preiļu muižas kapela
Preiļu muižas kapela uzbūvēta un iesvētīta 1817.gadā. Celtniecību finansēja muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs Borhs (1751-1835). Virszemes telpu izmantoja kā memoriālu telpu un kapelu dievkalpojumiem. Pazemē ierīkoja Borhu ģimenes kapenes. Lai gan nav dokumentālu liecību, visticamāk, ka Preiļu kapelu projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (1756 – 1798 ), kurš bija Borhu ģimenes draugs.
2006. gadā renovētajā muižnieku Borhu kapelā apskatāmas Itālijas, Spānijas un Nīderlandes renesanses laikmeta darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras.
Adrese: Raiņa bulvāris 23, Preiļi, Latvija, +371 65322731, www.preili.lv/kultura/muzeji
• Vārtsarga namiņš
Preiļu muižas vārtsarga namiņš uzbūvēts 19. gs. beigās muižas īpašnieka Konstantīna Guļkeviča laikā. Vārtsarga namiņu apdzīvoja Preiļu muižas vārtu sargs; 20. gs. sākumā šeit dzīvoja vārtsargs ar iesauku „Ādams bez grēka”. No 1985. gada līdz 2002. gadam vārtsarga namiņā atradās Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs. Šobrīd ēkā izvietots muzeja atklātais mācību krājums, kurā MĀRGA iepazīstina ar 19. gs. sadzīves un iedzīves priekšmetiem, palīdz izzināt pūra lādes saturu.
Adrese: A.Paulāna iela 4,Preiļi, Latvija, +371 65322731, www.preili.lv/kultura/muzeji
• Leļļu karaļvalsts
Brīnumu karaļvalsts saimniece Preiļu māksliniece Jeļena Mihailova ielūdz visus interesentus iepazīt gan Meža vīru, gan Zvaigžņu lasītāju, gan Pulksteņmeistaru un daudzus citus tēlu, kuri iedvesmo iztēli. Brīnumu karaļvalstī dzīvo ne tikai lelles ar savu neatkārtojamo un interesanto likteni, tur dzīvo arī labestība un mīlestība, ko izstaro katrs varonis.
Katra lelle ir tikai vienā eksemplārā.
Adrese: Daugavpils iela 21, Preiļi, Latvija,
+371 65321737, +371 26423837, www.lellukaralvalsts.lv
• Skulptūras un piemineklis Latvijas sieriem „Siera dimants”
Skulptūru un pieminekļa veidošanu finansēja a/s „Preiļu siers”. Idejas autors bija a/s „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Mākslinieks Edgars Janemanis. Skulptūras veltītas Latvijā ražotiem sieriem – Holandes, Dzintars, Krievijas, Rigamonts, Čedars. Piemineklis „Siera dimants” veltīts visiem Latvijas sieriem.
Adrese: Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Latvija
• Vīngliemežu audzētava „Ošu mājas”
Stāstījums par gliemežu audzēšanu. Vīngliemežu degustācija.
Adrese: „Ošu mājas”, Preiļu pagasts, Latvija, +371 29443577
15. Vārkavas novadpētniecības muzejs
Vārkavas pagasts tiek daudzināts kā pirmās tautskolas dzimtene Latgalē. Šis vēsturiskais fakts 2000. gadā iedvesmoja sākt veidot novadpētniecības muzeju. Kultūras darbinieki, entuziasma un patriotisku jūtu vadīti, sāka vākt 20. gadsimta vēsturiskās liecības. Savāktie priekšmeti un apkopotā informācija kļuva par pamatu muzeja pirmajai ekspozīcijai „Pirmā tautskola Latgalē”. Tajā var iepazīties ar skolas vēsturi no Latvijas brīvvalsts laikiem līdz mūsdienām. Vārkavas novadpētniecības muzejs apmeklētājiem piedāvā apskatīt ekspozīciju „Vārkavas pagasts cauri gadu simteņiem”, kurā ir atspoguļota Vārkavas pagasta vēsture, kultūra, izglītība, attīstība. Nozīmīgu vietu vārkaviešu ikdienā, sevišķi drūmajos un garajos rudens un ziemas vakaros, ieņem rokdarbi. Tāpēc Tradīciju istabā ir apskatāma Vārkavas novada rokdarbnieču un amatnieku darbu izstāde. Rokdarbnieces izstādei ir atvēlējušas gan adītas zeķes un cimdus, gan pītus groziņus un koka darinājumus, austus dvieļus, dažs ir pat simts gadu vecs. Apmeklējot tradīciju istabu, var arī apsēsties pie stellēm un pamēģināt aust un iemācīties arī citus rokdarbus. Novadpētniecības muzeja – klēts ekspozīcijas telpās ir apskatāma „Seno sadzīves priekšmetu un darbarīku ekspozīcija”. Radošo mākslu salonā varat iepazīt Vārkavas novada dzejas, mūzikas un mākslas pasauli.
Unikāli eksponāti: Austi dvieļi (19. – 20. gs. mija), senie rokdarbi, stelles, patafons, kurš darbojas.
Darba laiks: I – V: 8.00 -16.00, VI – VII: iepriekš piesakoties
Adrese: Kovaļevsku iela 6, Vārkava, Vārkavas pagasts, Vārkavas novads, Latvija
+371 27059046, elvira.abolina@varkava.lv, www.varkava.lv
Citi apskates objekti Vārkavā:
• Vārkavas Romas katoļu draudzes baznīca
Baznīca uzcelta 1877.gadā. Tā ir 25 metrus gara un 18 metrus plata celtne ar trim altāriem.
Adrese: Padomes iela 4, Vecvārkava, Upmalas pagasts, Vārkavas novads, Latvija,
+371 29223505, +371 653 29726, www.varkava.lv
• Vārkavas muižas pils
Pirmo reizi Vārkavas muiža pieminēta 1583. gadā – kā Rēzeknes stārastijai piederoša muiža, kura iznomāta dižciltīgajam Bernardam Oledenbokumam. 16.gs. izveidojās tirgotāju pusmuiža, kurā tirgotājiem bija pienākums iepirkt Polijas karalim visāda veida preces – būvkokus, pelnus, ogles, bebru, lāču, caunu ādas – un tās pa Dubnu nogādāt līdz Daugavai un pa to tālāk uz Rīgu. Vēlāk šī tirgotāju pusmuiža tika dēvēta par Vārkavas muižu. 18.gs.Vārkavas muiža nonāk Borhu dzimtas īpašumā. 19.gs. Vārkavas pusmuiža kļuva par patstāvīgu muižu, un tad arī tika uzcelta Vārkavas muižas mūra pils.
Adrese: Skolas iela 5, Vecvārkava, Upmalas pagasts, Vārkavas novads, Latvija,
+371 28239646, +371 27059046
16. Naujenes novadpētniecības muzejs
Muzejs piedāvā iepazīties ar Naujenē dzimušās tēlnieces Valentīnas Zeiles (Parīze, Francija) mākslas galeriju un atklāto mākslas priekšmetu krājumu, iepazīt dabas parka „Daugavas loki” dabu, Daugavas zemūdens pasauli dabas ekspozīcijā „SirdsDaugava”. Seno sadzīves un darbarīku kolekcija ir apskatāma etnogrāfijas ekspozīcijās „Turīga zemnieka istaba” un „Latgaliešu sadzīves priekšmeti un darbarīki”. Daugavpils novada vēstures ekspozīciju veido 19.gs. otrās puses un 20.gs. oriģinālie sadzīves un sakrālie priekšmeti. Muzejā var iepazīt vecticībnieku un katoļu sakrālo mantojumu, poļu kultūras mantojumu. Radošo darbnīcu telpā jebkurš apmeklētājs var iesaistīties Ginesa rekorda tapšanā, veidojot Lielo Augšdaugavas musturdeķi vai piepildot Tautas atmiņu lādi. Bērniem un pieaugušajiem tiek piedāvātas apaļo tepiķīšu, klūgu pīšanas un māla un pankūku radošās darbnīcas. Muzejs piedāvā iepazīt vietējo kulināro mantojumu, organizējot dažādas degustācijas, kā arī individuāli izstrādātas kāzu un dzimšanas dienu programmas.
Unikāli eksponāti:
Tēlnieces Valentīnas Zeiles mākslas darbu kolekcija: darbi bronzā, medaļas un plaketes, skulptūras. Skulptūra „Cilvēks un zirgs”, kas ir veltījums Bartabasam – Zingaro zirgu teātra dibinātājam Clemānam Martī (Clément Marty) Parīzes priekšpilsētā Obervilā. Savukārt skulptūra „Slidotāja” guvusi ievērību ne tikai Latvijā – viens tās eksemplārs atrodas galerijā Atēnās (Grieķija).
Darba laiks:
Oktobris- aprīlis: I – V: 8:00 – 17:00
Maijs – septembris: I – V: 8:00-18:00, VI: 10:00-18:00
Adrese: Skolas iela 1b, Naujene, Naujenes pagasts, Daugavpils novads, Latvija,
+371 65471321, +371 29468988, +371 26532508,
naujenesmuzejs@inbox.lv, www.facebook.com/Naujenesmuzejs, www.naujenesmuzejs.lv, www.visitdaugavpils.lv
17. Slutišķu vecticībnieku māja
Daugavas ielejas ielokā no ziņkārīgām svešinieku acīm paslēpies Slutišķu vecticībnieku ciems. Mīklains un nezināms. Laiks te ir apstājies teju kā pirms 100 gadiem. „Daugavas loku” putnu balsis vilina burvīgajā dabas skaņu pasaulē, greznie logu rotājumi stāsta par izciliem sava amata meistariem. Lai labāk iepazītu vecticībniekus, ir jāpiestāj Naujenes Novadpētniecības muzejā. Te var redzēt raskoļņiku sarkano stūri ar lūgšanu tērpu, ikonām, ļestovku un greznus rušņikus. Ja ir vēlme, var nobaudīt kādu vecticībnieku pankūku, pirms tam nomazgājot rokas no rukamojņika, padzert tēju no patvāra ar medu un sieru, vai pieskarties Latgales mālam. Un tikai tad, pēc pirmās iepazīšanās Naujenes Novadpētniecības muzejā, ieskatoties vecticībnieku kultūrā, ceļinieks ir gatavs doties ekskursijā pa Slutišķu vecticībnieku ciemu. Ikviens ciema apmeklētājs tiek aicināts iesaistīties Ginesa rekorda tapšanā – Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanā. Nesteidzīgs ceļotājs var iemācīties apaļo lupatu tepiķīšu tamborēšanu, paskatīties klūgu pīšanas paraugdemonstrējumus, izbaudīt Latgales māla vilinājumu, veidojot savu pirmo darbu. Ne katram svešiniekam Slutišķu vecticībnieku ciems atklāj savus noslēpumus, tāpēc lūdzam savu ierašanos pieteikt iepriekš!
Adrese: Slutišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils novads, Latvija,
+371 65471321, +371 29468988, +371 26532508, www.facebook.com/Naujenesmuzejs, www.naujenesmuzejs.lv, www.visitdaugavpils.lv
Citi apskates objekti Naujenē:
Juzefovas parks
Juzefovas Romas katoļu baznīca
Spruktu Romas katoļu baznīca
Dabas parks „Daugavas loki”
Dabas parks “Daugavas loki” izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un mazpārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augštecē senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. “Daugavas loki”, kā aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” daļa, 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parka struktūras ass ir Daugava, kas met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus.
+371 654 71321 (Naujenes novadpētniecības muzejs), naujenesmuzejs@inbox.lv, www.facebook.com/Naujenesmuzejs, www.naujenesmuzejs.lv, www.visitdaugavpils.lv
Nakšņošanas vietas:
Viesu māja „Pie Pliča”, Raiņa bulvāris 9, Preiļi, Latvija, +371 29121689, +371 65307075, www.pieplica.viss.lv, www.lauraplus.lv
Viesu māja “Magones”, Ventspils iela 1, Preiļi, Latvija, +371 25515231, +371 29116431, hotelmagones@inbox.lv, www.hotelmagones.lv
Viesu māja „Ludmila”, Bučkas, Vārkavas pagasts, Vārkavas novads, Latvija, +371 29571408
Kempings „Garden”, Catlakši – 6, Višķu pagasts, Daugavpils novads, Latvija, +371 28625213, +371 25145283, info@gardenhotel.lv, www.gardenhotel.lv
Kempings „Ozianna”, Diļeviči, Naujenes pagasts, Daugavpils novads, Latvija, +371 29182474, www.piedaugavas.lv
Brīvdienu māja “Beibuki”, Viļuši 4, Viļuši, Naujenes pagasts, Daugavpils novads, Latvija, +371 29493121, ilmars.lociks@inbox.lv, www.plostilatgale.lv
Ēdināšana:
Restorāns “Vilku krogs”, Liepājas iela 46, Preiļi, Latvija, +371 65323333
Restorāns (Preiļu KS), Kooperatīva iela 1a, Preiļi, Latvija, +371 29638179, +371 65323588
Bistro “Preilene”, Rēzeknes iela 15, Preiļi, Latvija, +371 26437439
EXPRESS PIZZA & EXPRESS CAFE, t/c OGA, Rīgas iela 4d, Preiļi, Latvija, +371 65322022, +371 29425113
Preiļu novada tūrisma informācijas centrs
Kārsavas iela 4, Preiļi, Latvija, +371 65322041, +371 29116431, tic@preili.lv, www.preili.lv
Daugavpils novada TIC
Rīgas iela 22a, Daugavpils, Latvija, +371 65422818, info@visitdaugavpils.lv, www.visitdaugavpils.lv, www.facebook.com/Daugavpils.novada.TIC, www.twitter.com/DaugavpilsTIC, www.draugiem.lv/daugavpilstic
