KŪDRA

Viens no svarīgākajiem resursiem Latvijas tautsaimniecībā ir kūdra, tomēr resursa ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.  Kūdras nozarē konstatētas vairākas problēmas, kas saistītas ar ekonomisko darbību, normatīvo regulējumu, nozares pārvaldību, ģeoloģiskās informācijas kvalitāti, datu sistemātisku uzkrāšanu. Daļa problēmu saistītas ar kūdras ieguves vietām, kur joprojām notiek aktīva resursa iegūšana. Tikmēr neatrisināts palicis jautājums, ko darīt ar vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kas atmosfērā izdala ievērojamu apjomu CO2 emisiju.

Kūdras purvi dabiskā stāvoklī darbojas kā oglekļa uzkrāšanas vietas jeb oglekļa piesaistītāji, taču brīdī, kad purvi tiek nosusināti, kūdra tiek pakļauta skābekļa iedarbībai un izraisa organisko vielu sadalīšanos un CO2 izdalīšanos atmosfērā.

Latvijā ir simtiem bijušo kūdras ieguves vietu, no kurām daudzas ir pilnībā vai daļēji pamestas un klasificējamas kā degradētas teritorijas. Lai tās atkal varētu izmantot ilgtspējīgiem mērķiem, pieļaujot iespēju lielā daļā teritorijas atsākt ekonomisko darbību, nepieciešams veikt šo teritoriju rekultivāciju vai atjaunošanu.

Atdzīvinot šīs teritorijas un atjaunojot dabisko mitruma līdzsvaru, iespējams apturēt vai mazināt CO2 emisiju izdalīšanos, kā arī atjaunot purvu spēju uzkrāt oglekli, kas no vides aspekta ir ļoti būtiski.

Lai procesu uzsāktu, vispirms nepieciešams veikt teritoriju inventarizāciju, izpētīt vēsturisko kūdras ieguves vietu attīstības un izmantošanas iespējas, lai apsvērtu labākos teritorijas apsaimniekošanas veidus.

Projekta ietvaros aktivitātes paredzētas Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu teritorijās, izpēti un inventarizāciju veicot pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās vismaz 9000 ha platībā. Ieinteresētajiem īpašniekiem tiks piedāvāti gan informatīvi un izglītojoši pasākumi, gan arī būs iespēja izstrādāt savā īpašumā esošas vēsturiskās kūdras ieguves vietas rekultivācijas plānus.

Rekultivācijas procesi purvos norit ļoti lēnu, un tas var ilgt pat vairākas dekādes, tāpēc svarīgi aktivitātes uzsākt nekavējoties.

Paralēli šīm aktivitātēm paredzēts apkopot informāciju arī par kūdras izmantošanu enerģētikā pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos, lai izvērtētu citu alternatīvu atjaunīgās enerģijas resursu izmantošanu.

* Projekta  īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022.gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras NUTS 3. līmenī. Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.

Zemgales plānošanas reģions

Latgales plānošanas reģions

2. Iegūt un apkopot informāciju par kūdras izmantošanu enerģētikā pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos un iespējamos risinājumus cita atjaunojamā enerģijas resursa izmantošanai;

3. Nodrošināt potenciālos projektu iesniegumu iesniedzējus, pašvaldības un privātpersonas ar kvalitatīvu informāciju projektu dokumentācijas sagatavošanai Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīciju piesaistei.

2. Sabiedrības informēšanas un  izglītošanas pasākumi, tai skaitā informatīvo un izglītojošo materiālu sagatavošana par vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju;

3. Pieredzes apmaiņas braucieni, kas saistīti ar vēsturisko kūdras purvu rekultivāciju.

4. Ar derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju saistīto telpiskās plānošanas institūciju, pašvaldību darbinieku un zinātnisko institūciju, kā arī ar kūdras ieguves vietu rekultivāciju saistīto biedrību informēšanas, sadarbības veicināšanas un izglītošanas pasākumi;

5. Pasākumi par atteikšanos no kūdras sadedzināšanas iekārtu izmantošanas enerģētikā;

6. Pašvaldību un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju konsultēšana par pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu dokumentācijas (dokumentācija par esošās kūdras sadedzināšanas iekārtas radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, dokumentācija ar aprēķiniem par alternatīvās sadedzināšanas iekārtas radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un sociālekonomiskie kritēriji) izstrādi;

7. Inventarizācijas veikšana saistībā ar kūdras izmantošanu enerģētikā, apzinot kūdras siltumenerģijas ieguves iekārtas pašvaldībās, tai skaitā pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos, un to pielāgošanas izmaksu noteikšana citu atjaunīgo energoresursu izmantošanai vai iekārtu nomaiņai;

8. Vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācija, iegūto datu analīze un apkopošana;

9. Informācijas iegūšana un izpēte par pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, tai skaitā kamerāla vēsturisko kūdras ieguves vietu apzināšana un to apsekošana dabā, datu apkopošana un izvērtēšana par ekosistēmu stāvokli, piesaistot atbilstošu ekspertīzi;

10. Pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas plānu izstrāde un piemērotāko metožu noteikšana, nodrošinot ekspertīzi ar atbilstošu kompetenci un kvalitāti, lai sasniegtu mērķi teritorijās, kurās tiks īstenoti rekultivācijas darbi nākamajās projektu iesniegumu atlases kārtās;

11. Vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieku informēšana par rekultivācijas iespējām, ieinteresēto īpašnieku rekultivācijas plānu izstrāde, piesaistot atbilstošu ekspertīzi, un projektu dokumentācijas izstrāde nākamajām pasākuma kārtām;

12. Vadlīniju un nodevumu sagatavošana vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanai, kūdras siltumenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņai un projektu iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai.

2. Izstrādāti rekultivācijas plāni vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kuru īpašnieki (pašvaldības, privātīpašnieki) ir izrādījuši interesi. Rekultivācijas plāni ietvers informāciju par rekultivējamo platību, rekultivācijas metodēm, kurām ir potenciāli vislielākais SEG emisiju samazinājums, iekļaujot samazinājuma aprēķinu,  rekultivācijas izmaksu aplēses, kā arī informāciju par praktiskajiem rekultivācijas procesa soļiem;

3. Izstrādātas vadlīnijas:

o  par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu”  klimata un vides mērķu novērtējumu vēsturiskajās kūdras ieguves vietās;

o  par sociālekonomisko novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem;

o  par ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem;

o  par vēsturisko kūdras ieguves vietu atzīšanai par rekultivētām.

4. Apkopota informācija par kūdras izmantošanu enerģētikā pašvaldību organizētajos siltumapgādes pakalpojumos un iespējamos risinājumus cita atjaunojamā enerģijas resursa izmantošanai;

5. Noorganizēti sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi – semināri un pieredzes apmaiņas vizītes.

Valsts budžeta finansējums (15%): 338 056, 09 EUR

Kontaktpersona LPR

Natālija Kurakina
natalija.kurakina@lpr.gov.lv
Mob.t. +371 28352225