Latgales reģiona uzņēmēji pozitīvi vērtē iespēju nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti

Latgales reģiona uzņēmēji pozitīvi vērtē iespēju nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti

Šī gada 12.oktobrī Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) un Rēzeknes novada dome organizēja konferenci “Karjeras attīstības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Latgalē”. Konferencē piedalījās kā valsts iestāžu un pašvaldību, tā darba devēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dalību pasākumā ar prezentācijām ņēma arī Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC). Konferences laikā LUC pārstāvji – A. Kucins un V. Mitenbergs sniedza ieskatu gan reģiona darba tirgū, uzņēmējdarbības rādītājos, gan arī prezentēja reģiona uzņēmēju viedokli par nodarbinātības iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Lai izzinātu darba devēju viedokli, Latgales plānošanas reģiona LUC šī gada rudenī reģiona uzņēmēju vidū veica aptauju “Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība”, kuras rezultāti arī tika prezentēti konferences gaitā.

Aptaujā tika uzrunāti vairāk nekā 400 reģiona uzņēmēji. Aptaujā aktīvi iesaistījās gan tie uzņēmēji, kuriem jau ir vai ir bijusi pieredze, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, gan tie kam šādas pieredzes nav. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, pieredze nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti ir aptuveni 10-15% uzņemumu, taču LUC veiktās aptaujas rādītāji uzrāda daudz augstākus rādītājus – 58%. Pie tam aptuveni pusei no aptaujātajiem uzņēmējiem, kuriem nav bijusi pieredze šādā nodarbinātības jomā, apgalvo, ka viņu uzņēmumos nebūtu problēma nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, ja vien darba likumdošanas prasības būtu būtu elastīgākas attiecībā uz šī segmenta darba ņēmējiem.

Kā nozīmīgu kavēkli šīs mērķrupas nodarbinātībai uzņēmēji min dažādus sabiedrības pieņēmumus. Piemēram, 30% uzņēmēju uzskata, ka invalīdi daļējas darbaspējas zudumu dēļ nespēj pilnvērtīgi tikt galā ar saviem darba pienākumiem. Kā būtisku aspektu, kas kavē cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību Latgales reģionā, jāmin uzņēmumu lielums, proti, 50% no aptaujas dalībniekiem ir mikrouzņēmumi, kuros nodarbināto skaits nepārsniedz 3 cilvēkus. Arī reģiona lielais bezdarba līmenis ir būtisks kavēklis cilvēku ar invalidāti integrācijai darba tirgū.

Viskritiskāk uzņēmēji min iespēju piesaistīt darbiniekus ar invalidāti tām personām, kam ir redzes vai garīga rakstura traucējumi. Tikai 4% no aptaujātajiem respondentiem būtu gatavi nodarbināt abu minēto grupu pārstāvjus. Un šeit būtu vietā lielāka valsts institūciju iesaistīšanās, arī paredzot plašāku atbalstu darba devējiem. Savukārt daudz lielāka ieinteresētība būtu nodarbināt cilvēkus ar valodas, dzirdes vai kustību traucējumiem.

Tiesa, 44% no respondentiem pauda viedokli, ka ir vairāki iemesli, kāpēc daudziem uzņēmējiem nav aktuāli nodarbināt invalīdus, viens no tiem – nepietiekams valsts piedāvātais atbalsts, lai motivētu darba devējus nodarbināt cilvēkus ar īpašajām vajadzībām. 22% aptaujas dalībnieku uzskata, ka nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām kavēs paaugstinātās darba likumdošanas prasības.

Citējot kādu aptaujas dalībnieku: “Mūsu novadā darba tirgū (tūrisma nozarē) veiksmīgi ir iesaistīti cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, bet tas ir ierobežots darba apjoms un slodze, ko viņi var veikt. Materiālā ziņā tas ir mazs ieguvums, bet socializācijas ziņā milzīgs! Tas ir sezonāls darbs, vairāk pasūtījumi, gabaldarbs. Gribētos, lai arī tas tiktu atbalstīts, kaut vai nodokļu ziņā. Mūsu gadījumā tās ir tīrās tirgus attiecības. Protams, mums būtu izdevīgāk nolīgt veselus cilvēkus, bet tie ir mūsu ģimenes locekļi, kaimiņi, novada iedzīvotāji!”

Aptaujas dati liek secināt, ka daudziem darba devējiem joprojām trūkst informācijas par iespējām nodarbināt cilvēkus ar īpašajām vajdzībām. Trūkst informācijas gan par šāda veida potenciālajiem darba ņēmējiem (28%), gan pieejamo valsts atbalstu, tai skaitā, subsidētām darba vietām (17%).

Fotogrāfijas:

publicēts 13.10.2016