Finanšu institūcija Altum
CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra)
Lauku atbalsta dienests (LAD)
LIAA biznesa inkubatori Rēzeknē un Daugavpilī
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR)
Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ)
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)
Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC)
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)
Finanšu institūcija Altum
ALTUM ir valstij piederoša attīstības finanšu institūcija, kas finanšu instrumentu veidā sniedz valsts atbalstu noteiktām mērķa grupām. ALTUM izstrādā un īsteno valsts atbalsta programmas, novēršot tirgus nepilnības, kuras nevar atrisināt privātā sektora finanšu iestādes, un nodrošinot finanšu pieejamību jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā atbalstāmas un svarīgas.
Altum pakalpojumu aprraksts pieejams mājas lapā: www.altum.lv/
CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra)
Jau vairāk nekā 10 gadus Latgales reģiona klientu ērtībām Rēzeknē darbojas CFLA reģionālā nodaļa (Rēzekne, 18. novembra iela 35, 2. stāvs). Tāpat CFLA reģionālās nodaļas darbojas arī Cēsīs, Kuldīgā un Jelgavā.
CFLA ir finanšu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda 2014.–2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) sadarbības iestādes funkcijas.
CFLA reģionālās nodaļas speciālisti veic ES fondu projektu ieviešanas uzraudzību no pirmās projekta ieviešanas dienas līdz pat pēcuzraudzības perioda beigām: izvērtē iepirkumu plānus, veic iepirkumu pirmspārbaudes un pārbauda jau veiktās iepirkumu procedūras, izskata un apstiprina maksājumu pieprasījumus, kā arī nodrošina konsultācijas un atbalstu projektu vadītājiem. Tāpat tiek veiktas projektu pārbaudes to īstenošanas vietās un uzraudzīti projekti pēc to īstenošanas pēcuzraudzības periodā, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegtas konsultācijas klātienē par ES fondu finansējuma piesaistes iespējām.
CFLA pakalpojumus, konsultācijas un papildu informāciju klientiem klātienē nodrošina Klientu apkalpošanas centrs Rīgā un aģentūras reģionālās nodaļas (Rēzeknē, Cēsīs, Kuldīgā un Jelgavā) darba dienās no plkst.8.30 līdz 17.00 (pirmssvētku dienās līdz plkst.16.00).
Adreses un cita kontaktinformācija pieejama šeit.
Sniegtie pakalpojumi:
• konsultācijas un atbildes uz jautājumiem par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda līdzfinansējuma saņemšanas iespējām
• atbalsts un konsultācijas finansējuma saņēmējiem ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda un citu programmu projektu ietvaros;
• atbalsts, palīdzība un konsultācijas elektroniskās projektu vadības sistēmas izmantošanā;
• iespēja iesniegt un saņemt dokumentus u.c.
CFLA Latgales reģiona nodaļas kontaktinformācija:
18.novembra iela 35, 2.stāvs
Rēzekne, LV-4601
Tālrunis: (+371) 66939699
Fakss: (+371) 64675220
E-pasts: latgale
cfla.gov.lv
Lauku atbalsta dienests (LAD)
LAD administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai, pieņem un izvērtē iesniegumus atbalsta saņemšanai, pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, lemj par atbalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt un veic izmaksātā atbalsta uzskaiti un izlietošanas kontroli.
LAD piedāvā sekojošus atbalsta veidus gan juridiskām, gan fiziskām personām:
1) Platību maksājumi – Ikviena fiziska vai juridiska persona ir tiesīga pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalsta, kuru var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai meža zemes katru apsaimniekoto hektāru. Pretendentam, savukārt, tiesību akti uzliek pienākumus, kā arī nosaka atbildības uzņemšanos par Lauku atbalsta dienestam (LAD) sniegtās informācijas patiesumu. Maksājumus var saņemt tikai tad, ja lauksaimnieks izpilda visus atbalsta saņemšanas nosacījumus, galvenais no tiem – zeme tiek apsaimniekota un kopta. Detalizetāka informācija par iespējamiem platību maksājumu veidiem ir atrodama šeit.
2) Valsts atbalsts – LAD administrē arī Latvijas valsts finansētus atbalsta pasākumus lauksaimniecības nozarē, piemēram, atbalsts ciltsdarba pasākumiem dažādās lopkopības nozarēs; atbalsts kvalitatīva sēklas materiāla sagatavošanai; fitosanitāro pasākumu kompensācijas; atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai; kredītprocentu dzēšana; bezakcīzes degviela lauksaimniekiem; atbalsts tirgus veicināšanai u.c. pasākumi. Informācija par aktuālajiem atbalsta veidiem un atvērtajām programmām atrodama šeit.
3) Projekti un investīcijas – LAD administrē valsts un trīs ES fondu finansētos atbalsta pasākumus – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA); Eiropas Lauksaimniecības garantijas fonds (ELGF); Eiropas zivsaimniecības fonds (EZF). Informācija par aktuālajām investīciju programmām atrodama šeit.
4) Tirgus veicināšanas pasākumi – “Augļi skolai”, “Skolas piens”, atbalsts augļu un dārzeņu sektoram, zivjsaimniecības nozare, biškopība, piena un piena produktu ražotāju organizācijas, intervences pasākumi, eksporta kompensācijas, piena kvotas administrēšana, licensēšana. Informācija par atvērtajām programmām atrodama šeit.
5) Citi pakalpojumi – subsidētās elektroenerģijas nodoklis, sezonas laukstrādnieki, kultūraugu mēslošanas plāns, l/s zemju apsekošana, meliorācija, de minimis, parstāvība tiesās. Informācija pieejama šeit.
Latgales reģionā darbojas 3 LAD pārvaldes:
- Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde (atrodas Gulbenē, ar papildus pieņemšanas vietām (sektoriem) Balvos un Alūksnē),
- Austrumlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Rēzeknē, ar papildus pieņemšanas vietu (sektoru) Ludzā)
- Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Preiļos, ar papildus pieņemšanas vietām (sektoriem) Krāslavā un Daugavpilī).
LAD darbinieku kontaktinformācija atrodama šeit.
LIAA biznesa inkubatori Rēzeknē un Daugavpilī
Ar 2016. gada 1. septembri darbu uzsākuši 15 LIAA biznesa inkubatori, astoņi no tiem nacionālas nozīmes centros Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā,Ventspilī, seši reģionālas nozīmes inkubatori Talsos, Ogrē, Madonā, Kuldīgā, Bauskā, Siguldā, bet Rīgā – Radošo industriju biznesa inkubators.
Aktivitātes mērķis – veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Biznesa inkubācija ir unikāls un elastīgs komercdarbības attīstības process – infrastruktūras un personāla apvienojums, kas veidots, lai palīdzētu attīstīties jauniem un nelieliem komersantiem, atbalstot tos agrīnās attīstības stadijā ar ikdienas konsultācijām par pamata komercdarbības attīstības jautājumiem.
Rēzeknes biznesa inkubatora pakalpojumi pieejami 11 Latgales pašvaldību uzņēmējiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem Rēzeknē, Rēzeknes, Viļānu, Rugāju, Balvu, Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas un Zilupes novados. Daugavpils biznesa inkubatora pakalpojumi pieejami 10 Latgales pašvaldībās – Daugavpilī, Daugavpils, Krāslavas, Ilūkstes, Preiļu, Vārkavas, Riebiņu, Aglonas, Dagdas un Līvanu novados.
Būtiskākā administratīvā atšķirība, salīdzinot ar iepriekšējo biznesa inkubatoru programmu, ir tā, ka biznesa inkubācijas pakalpojumus vairs nesniegs konkursa kārtībā izraudzīti privāti operatori, bet gan LIAA reģionālās struktūrvienības. Papildus jau ierastajiem biznesa inkubatoru pakalpojumiem, t.i. konsultācijām un biznesa atbalsta funkcijām, jaunajā programmā būs pieejams arī grantu līdzfinansējums – līdz 5000 eiro ražošanas iekārtu un materiālu iegādei un līdz 10000 eiro specifiskiem pakalpojumiem, piemēram, prototipu izstrādei, licencēšanai u.tml. Jaunajā inkubatoru programmā būs pieejama arī tā sauktā pirmsinkubācija, kur uzņēmēji varēs testēt savas biznesa idejas un saņemt konsultācijas. Paredzēts, ka katrā biznesa inkubatorā tiks veidota koprades telpa jeb open-office, kur gan pirmsinkubācijas procesā, gan arī pēc uzņemšanas inkubatorā varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem, gan arī veidot īpašu vidi pieredzes apmaiņai. Inkubatorā uzņēmumi varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai. Visiem pakalpojumiem tiks piemērots 50% līdzfinansējums, proti, uzņēmumam no pakalpojuma kopējās vērtības vajadzēs segt tikai 50% un inkubators attiecīgi nosegs otru pakalpojuma vērtības daļu – arī 50%. Pakalpojumi, kas būs pieejami fiziskām personām un uzņēmējiem pirmsinkubācijā, piemēram, biznesa idejas novērtējums, konsultācijas, semināri par uzņēmējdarbības attīstību u.c., būs bezmaksas, t.i. inkubators šos pakalpojumus pilnībā finansēs.
Kontaktinformācija:
Daugavpils biznesa inkubatora
Rēzeknes biznesa inkubatora
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) veic lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju mācības, konsultēšanu un informēšanu 26 Lauku konsultāciju birojos – filiālēs rajonos. Pieaugušo tālākizglītība aptver iedzīvotājus ar dažādu sākotnējo izglītību (pamata, vidējo, speciālo, augstāko nelauksaimniecisko, kā arī lauksaimniecisko) piedāvājot viņiem mūžizglītības iespējas ar mērķi paaugstināt produkcijas konkurētspēju Eiropas savienības tirgū, aktivizētu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību.
LLKC piedāvā lauku attīstības konsultāciju pakalpojumus uzņēmējiem, organizācijām un iedzīvotājiem, veicinot nozares ražošanas procesus, nodrošinot grāmatvedības un biznesa plānošanas konsultācijas un pakalpojumus, kā arī pētījumus, izglītošanu un informēšanu. LLKC klienti darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un citās lauku uzņēmējdarbības jomās. Tie ir arī dažādu lauku iedzīvotāju sociālo grupu pārstāvji.
Lai nodrošinātu informācijas un konsultāciju pieejamību tuvāk dzīves vietai 2005. gadā tika ieviesta Lauku konsultatīvās un informācijas apmaiņas sistēma. 511 pašvaldībās ar pagastu padomju, novadu un pilsētu ar lauku teritoriju domju starpniecību tika pieņemti darbā lauku attīstības speciālisti. Sistēmas galvenais uzdevums ir informēt mērķauditoriju (lauku iedzīvotājus) par ES, valsts un rajona līmeņa aktuālo informāciju lauksaimniecības nozarē, lai nodrošinātu ES tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, labas lauksaimniecības prakses un vides prasību ievērošanu saimniecībās, kā arī informēt par iespējamo atbalsta saņemšanu un nodrošināt nepieciešamo atgriezenisko saiti, apkopojot informāciju par lauksaimniecības un lauku attīstības indikatoriem Latvijas lauku teritorijā.
• Pakalpojumi augkopības nozarei
• Ekonomiska rakstura konsultācijas
• Grāmatvedības pakalpojumi
• Pakalpojumi lopkopības nozarei
• Konsultatīvos pakalpojumus mežsaimniecības nozarē piedāva Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC), kas ir SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) filiāle, kura nodrošina meža īpašnieku un sabiedrības informēšanu, konsultēšanu un apmācību par meža apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī sniedz ar meža apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus visā valsts teritoriju. Plašāk šeit.
• Tālākizglītība
• Zivsaimniecība
Latgales reģionā LLKC biroji darbojas Balvos, Ludzā, Rēzeknē, Preiļos, Krāslavā un Daugavpilī. LLKC darbinieku kontaktinformācija atrodama šeit.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR)
LR UR ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.
LR UR ir divas reģionālās nodaļas Latgales reģionā.
Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ)
2016.gada 20.jūnijā stājas spēkā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likums, ar kura starpniecību būtiski tiek palielinātas teritorijas ar īpašu nodokļu režīmu. SEZ Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai, uzsvērts likumprojekta anotācijā. LSEZ statuss var tikt noteikts līdz 5% no Latgales reģiona teritorijas, kas kopā sastāda 72750 ha platību.
LSEZ likumā nav ietverts pašvaldību saraksts, kuru atsevišķām teritorijām būtu nosakāms SEZ statuss, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt LSEZ teritoriju. LSEZ teritoriju veido publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas. LSEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona (LPR) starpniecību, kas nozīmē, ka LPR attīstības padome apstiprina LSEZ uzraudzības padomes nolikumu, kas izstrādāts saskaņā ar likumā noteiktajām pārvaldes funkcijām, apstiprina, atceļ un veic izmaiņas uzraudzības padomes sastāvā.
Nodokļu atvieglojumi – Līgums ar LSEZ pārvaldi jāslēdz gadījumā, kad komersants vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specializētajās ekonomiskajās zonās”.Gadījumā ja komersants jau darbojas Latgales SEZ teritorijā, pirms tai noteikts SEZ statuss, līgumu ar Latgales SEZ pārvaldi var slēgt, ja plānots veikt ieguldījumus un pretendēt saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus. Pārējos gadījumos komersantam nav jāslēdz līgums, lai veiktu komercdarbību Latgales SEZ. Noteikts arī, ka Latgales SEZ komersantiem jāatrodas un jāveic komercdarbība Latgales SEZ teritorijā, taču tas neizslēdz iespēju, ka komersanta juridiskā adrese atrodas citviet.
Saskaņā ar Komisijas regulu (EK) Nr.651/2014 un likumu „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” tiešie nodokļi ir nekustamā īpašuma nodoklis un uzņēmuma ienākuma nodoklis. LSEZ kapitālsabiedrības saņems tiešo nodokļu atlaides no uzkrātās ieguldījumu summas, piemērojot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti veiktajiem ieguldījumiem:
1. 35 % – kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – liela kapitālsabiedrība;
2. 45 % – kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – vidēja kapitālsabiedrība;
3. 55 % – kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – maza vai sīka (mikro) kapitālsabiedrība.
Noteiktā atbalsta procenta piemērošana (35%, 45% vai 55%) tiek izmantota uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem un nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu kopsummai. Kapitālsabiedrībām, kuras saņems LSEZ kapitālsabiedrības statusu, ir tiesības uz sekojošiem tiešajiem nodokļu atvieglojumiem:
80% atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim,
80% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim.
Saskaņā ar likumu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, atbalstāmi ir:
• “materiālie aktīvi” – zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;
• “nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram,
• atbilst “sākotnējā ieguldījuma definīcijai un ir ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā;
• iegādātie aktīvi ir jauni (attiecas uz lielām komercsabiedrībām).
Ja zonas kapitālsabiedrība vai licencēta kapitālsabiedrība papildus SEZ likumā noteiktajam atbalstam saņem vai plāno saņemt citu atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai par tām pašām izmaksām, tad saņemtais atbalsts summējas un tiek koriģēts maksimālais atbalsta apjoms.
Kontaktinformācija:
Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs
Vladislavs Stankevičs
Saules iela 15, Daugavpils, LV-5401
Tālrunis: +371 65423802; +371 26511047
E-pasta adrese – vladislavs.stankevicslatgale.lv
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)
LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno vairāk nekā 1600 biedrus, tajā skaitā uzņēmumus, nozaru asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubus, un citas uzņēmēju apvienības. LTRK biedru apgrozījums 2014. gadā pārsniedza 17,5 miljardus EUR.
LTRK pārstāv uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sniedz pakalpojumus, lai Latvijā būtu izcili uzņēmumi, izcilā uzņēmējdarbības vidē. LTRK darbojas trīs jomās:
1) uzņēmējdarbības vide;
2) uzņēmumu konkurētspēja;
3) eksports.
LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma – vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) – biedre.
Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, tā dibināta 1934. gada 21. decembrī, darbību atjaunojusi 1990. gada nogalē. Biedrība 2014. gadā atzīmēja 80. gadadienu.
Gan indivuduāliem uzņēmumiem, gan interešu grupām tiek organizētas tirdzniecības misijas uz eksporta tirgiem. Visbiežāk tiek organizēta 2 – 5 dienu vizīte, kuras laikā uzņēmums tiekas ar potenciālajiem eksporta partneriem individuāli. Pakalpojuma maksa ir atkarīga no valsts, uz kuru uzņēmums vēlas eksportēt, kā arī uzņēmumu skaita, ar kuriem vēlas tikties. Lielie uzņēmumi tirdzniecības misiju izdevumus sedz 100% apmērā, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespējams pretendēt uz ES līdzfinansējumu 80% apmērā (palīdzam MVU sagatavot projektus ES līdzfinasējuma atgūšanai). 2015. gadā ir notikušas 54 tirdzniecības misijas. LTRK organize arī tiešsaites tirdzniecības misijas – Latvijas un ārvalstu uzņēmumu virtuālās tikšanās ar iespēju Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem tiešsaistē pārrunāt iespējamo sadarbību.
LTRK eksperti sniedz ārkonsultācijas par interesējošajiem ārvalstu tirgiem un eksporta iespējām. LTRK ir vairāk kā 90 tiešo pārstāvju tīkls, kas var sniegt atbalstu un konsultācijas konkrētajā eksporta valsī vai reģionā.
LTRK ir divas nodaļas Latgales reģionā – Ziemeļlatgales nodaļa (Rēzeknē) un Dienvidlatgales nodaļa (Daugavpilī), kuru kontaktpersonas atrodamas šeit.
LTRK Latgales reģionālās padomes sastāvs.
Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC)
LUC ir Latgales plānošanas reģiona (LPR) struktūrvienība, kas izveidota, lai kalpotu kā vienas pieturas aģentūra uzņēmēju atbalstam. LUC veido vienotu konsultāciju tīklu, lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai Latgales reģionā. LUC komercdarbības konsultanti sniedz konsultācijas visos reģiona novados un abās republikas nozīmes pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē. LUC komercdarbības konsultantu kontaktinformācija atrodama šeit – www.latgale.lv/lv/luc/kontakti
Galvenie LUC uzdevumi, lai sekmētu Latgales reģiona uzņēmējdarbības aktivitāti un nodrošinātu labvēlīgus nosacījumus investīciju piesaistei reģionā, ir sekojoši:
1. konsultācijas par ES fondu un valsts atbalsta programmu pieejamību, t.sk. par pieteikšanos un anketu aizpildīšanu. Ar šo pakalpojumu tiek nodrošināta informācijas par visu uzņēmējdarbības atbalsta programmu pieejamību vienā vietā – pie LUC speciālista. Konsultatīvie pakalpojums tiek sniegti LPR ietilpstošajās pašvaldībās , sadarbojoties ar Latvijas Lauku konsultāciju centru (LLKC) un Altum speciālistiem;
2. motivācijas un apmācības pasākumi – pasākumu koordinācija starp LLKC, LIAA, Altum, kā arī LTRK, LDDK un vietējo pašvaldību uzņēmēju un sabiedriskajām organizācijām;
3. e-pakalpojumi – konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanu un apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai. Komersantiem piedāvātās e-pakalpojumu iespējas portālā www.latvija.lv:
4. „birokrātijas gids” – konsultācijas par dažādu institūciju pakalpojumiem (risinājumu meklēšana „birokrātijas” problēmsituācijās, priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai);
5. konsultatīvs atbalsts piemērotu industriālo zonu atrašanā potenciāliem investoriem un uzņēmējiem;
6. pieredzes apmaiņas braucienu un tirdzniecības misiju / uzņēmēju grupu vizīšu organizēšana – uzņēmēju grupu vizītes uz citiem reģioniem, uzņēmējdarbības veiksmes piemēru iepazīšana, kontaktu veidošana.
Latgales reģionā un LUC pārraudzībā ietilpst 19 novadi – Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads, kā arī divas republikas nozīmes pilsētas – Rēzekne un Daugavpils. Latgales reģiona kopējā platība aizņem 14 547 kv.km jeb 22.52% no visas Latvijas teritorijas, un ietver 21 vietējo pašvaldību. LPR ir atvasināta publiska persona, kura izveidota saskaņā ar likumu “Reģionālās attīstības likums” un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. LPR reģiona biroji atrodas Daugavpilī, Rezeknē un Balvos, un to adreses un kontaktinformācija atrodama šeit – www.latgale.lv/lv/padome/kontakti
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)
NVA filiāles atrodas šādās Latgales reģiona pilsētās – Balvi (pieņemšanas laiki arī Baltinavā, Tilžā un Viļakā) , Daugavpils (pieņemšanas laiki arī Ilūkstē), Krāslava (pieņemšanas laiki arī Dagdā), Ludza (pieņemšanas laiki arī Kārsavā un Zilupē), Preiļi (pieņemšanas laiki arī Līvānos), Rēzekne (pieņemšanas laiki arī Viļānos un Maltā). Pilnīga informācija par NVA filiāļu adresēm, darbalaikiem un kontaktpersonām ir atrodama šeit – www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=27
NVA sniedz atbalstu darba devējiem vairākās jomās, no kurām kā galvenās jāmin sekojošas jomas:
1) Brīvo darba vietu reģistrēšana un darbinieku atlase;
2) Realizē ESF projektu subsidēto darba vietu izveidošanai uzņēmumos, ja darba devējs pieņem darbā noteiktu mērķa grupu bezdarbniekus vai nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti;
3) Apmācība pie darba devēja – darba devējam vajadzīgā darbinieka praktiskā sagatavošana, organizējot apmācību pie darba devēja;
4) Atbalsta pasākums jauniešu nodarbinātibai – darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā;
5) Bezdarbnieku apmācība pēc darba devēja pieprasījuma;
6) Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana;
7) Finansiāls atbalsts darba devējiem, kuri nodrošina pirmo darba pieredzi jauniešiem;
8) Citi NVA piedāvatie pakalpojumi darba devējiem ir atrodami šeit .
NVA licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot kuģa apkalpes komplektēšanu); pilda ES fondu vadībā iesaistītās otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vai sadarbības iestādes funkcijas; izvērtē aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu ieviešanu, veic izmaksu analīzi, sniedz priekšlikumus pasākumu pilnveidošanai, kā arī veicina šo pasākumu dažādošanu atbilstoši pieprasījumam darba tirgū; prognozē darba tirgus norises īstermiņā, tai skaitā veic darba devēju aptauju, regulāri atjauno un pilnveido to reģistrēšanas un uzskaites sistēmu un izstrādā un pilnveido reģistrēto bezdarbnieku klasificēšanas sistēmu; organizē aģentūras un darba devēju sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu, regulāri atjauno un pilnveido darba devēju pieteikto brīvo darba vietu uzskaiti; uzskaita darba devēja pieteiktās darba vietas un informē par tām;
nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu par bezdarba situāciju valstī; sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas un karjeras konsultēšanas jomā, kā arī veic pasākumus informācijas apmaiņas nodrošināšanai darbaspēka kustības jautājumos; nodrošina Latvijas Republikas darbību Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (EURES).
