Augšdaugavas novads

Augšdaugavas novada dome
Adrese: Rīgas iela 2, Daugavpils, LV 5401
Tālrunis +371 65422238, e-pasts: dome@daugavpilsnovads.lvwww.augsdaugavasnovads.lv

Astoņi Daugavas līkumi, skaistākie rieti un saullēkti, savvaļas zirgi un dzērvju klaigas, krāšņas muižas un pilis, gardi ēdieni un viesmīlība – tas ir Augšdaugavas novads, vieta kur satiekas Sēlija un Latgale!

Šeit atrodas vairāku izcilu personību bērnības vietas. Tās vēl aizvien iedvesmo ar īpašu noskaņu, apkārtējo dabu, cilvēkiem un dzīvesstāstiem – Raiņa māja Berķenelē, Vecā Stendera bērnības sapņu zeme, Latgales atmodas darbinieku brāļu Skrindu dzimtas muzejs, vīnogu tēva Paula Sukatnieka “Apsītes” un Parīzes māksliniecei Valentīnai Zeilei veltītā ekspozīcija Naujenes novadpētniecības muzejā.

Novada kopējā platība 2524 km2

Augšdaugavas novadā ir elpu aizraujoša daba – Dvietes paliene, kas ir pasaules mēroga migrējošo putnu ligzdošanas vieta, dabas parks “Daugavas loki”, kur Daugava met gleznainus līkumus, dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa”, kur atrodas teiksmām apvītie dzidrie ezeri. Te var draudzīgā pulkā apskaut Latvijā lielāko laukakmeni — Nīcgales Lielo akmeni un dzirdēt seno Bebrenes dzirnavu rūkoņu.

Gardēžus vienaldzīgus neatstās Sēlijas un Latgales saimnieču kulinārais mantojums un viesmīlība. Ar skaistiem un praktiskiem darinājumiem pārsteigs prasmīgie amatnieki. Aktīvās atpūtas cienītāji var pacelties mākoņos, lai baudītu novada gleznaino ainavu, lecot ar izpletni. Ziemā gaida elpu aizraujošs brauciens ar slēpēm vai sniega dēli Egļukalna trasē, bet laivotājus vilina Daugavas upes straume un Augšdaugavas novada ezeri, kur saule rotājas.

Tieši šeit paveras lieliska un neatkārtojama iespēja iepazīt un sajust kultūrvēsturisko daudzveidību, senās tradīcijas un dabas krāšņumu, kas ikvienu aicina doties aizraujošā ceļojumā!

INTERESANTI FAKTI

  • Naujenes pagastā kārts šūpulis Daugavpilij. 1275. gadā Vecpils pilskalna virsotnē tika uzcelta Dinaburgas pils, kura tiek uzskatīta par Daugavpils priekšteci.
  • Berķeneles luterāņu baznīcas torņa vējrādis ir vissenākais Latgalē (1649).
  • Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca (1650) ir vecākā mūra baznīca Daugavpils novadā.
  • Daugavpils novadā atrodas senākās vecticībnieku draudzes Latvijas teritorijā, piemēram, Bondarišķos (Maļinovas pagasts, dibināta 17.gs otrajā pusē) un Voitišķos (Skrudalienas pagasts, dibināta 1740. g.).
  • 1820. gadā Līksnas muižas laukā, Lazdānu sādžas tuvumā, nokrita Latvijas lielākais 16 kg smags meteorīts.
  • 1908. gadā Medumos tika konstatēta līdz 7 ballēm stipra zemestrīce.
  • Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu dievnams (1913) ir atzīts par labāko neogotikas stila paraugu Baltijas valstīs.
  • 20.gs. sākumā vieni no lielākajiem uzņēmumiem bija Adatu fabrika, Terpentīna fabrika un Mežciema sanatorija Līksnas pagastā, spirta rūpnīca un ķieģeļu ražotne Kalkūnes pagastā.
  • gadā žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips laikrakstā “Literatūra un Māksla” uzsāka publicēt rakstu sēriju “Par Daugavas likteni domājot”, norādot uz ekonomiskajiem un estētiskajiem zaudējumiem, ko radītu Daugavpils HES celtniecība gleznainajos Daugavas lokos. Tas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un aizsāka kustību pret hidroelektrostacijas celtniecību.
  • Dubnas pagastā atrodas apdzīvota vieta Parīze, Kalkūnes pagastā -Jeruzaleme, bet Medumu pagastā – Ēģipte un Brazīlijas.
  • Daugavpils novadu šķērso upe ar vissaldāko nosaukumu – Medupe.
  • Višķus uzskata par Krievijas Imperatores Katrīnas I dzimteni.
  • Daugavpils novada teritoriju caurvij lielais Latvijas Valsts autoceļš A 13, kas izsenis bija senais pasta trakts no Rietumeiropas uz Krieviju.
  • Lielais Augšdaugavas musturdeķis – tā veidošana uzsākta 2011. gadā ar mērķi izveidot garāko musturdeķi Latvijā, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.

PERSONĪBAS

Jozefs Akelevičs 1769(68)-1842 – sarakstījis pirmo laicīga satura grāmatu latgaliski “Eisa mōceiba ap audzeišonu bišu”.

Kārlis Grigulis (1884 – 1972) – bērnu rakstnieks un ornitologs. Dzimis Salienas pagasta Lielbornes muižā. K. Griguļa piemiņas akmens uzstādīts 1994.gadā, tajā iekalta pūce – gudrības simbols.

Tomašs Kosovskis (1798-1856) – latgaliešu garīgo grāmatu autors, Līksnas baznīcas dekāns – 1853. gadā sagatavoja un izdeva pirmo latgaļu gramatikas rokasgrāmatu “Grammatyka Inflantsko – Lotewska”.

Vilhelms Johans Kārlis Neimanis (1849-1919) – Latvijas mākslas vēsturnieks, muižu un piļu arhitekts –  Daugavpils novadā V. Neimaņa vārds tiek minēts sakarā ar Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīcas celtniecības darbiem (1882), Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas projektēšanu (1913), kā arī muižu kungu māju projektēšanu Kalkūnē (Kalkuhnen) un Juzefovā.

Līksnas muižā ilgu laiku dzīvoja un izglītību ieguva poļu nacionālā varone Emīlija Plātere. Līksnas parkā atrodas viņai veltīta piemiņas zīme. Autori – arhitekte Vanda Baulina un skulptors Ivo Folkmanis.

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis 1865. gada 11.septembrī, miris 1929.gada 12.septemnrī) bija izcilais latviešu dzejnieks, dramaturgs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists, politiķis un tulkotājs. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem – bērnību pavadīja Kalkūnes pagasta Berkenhēgenes (Berkeneļe) pusmuižā (1872-1881).

Vilis Siliņš (1874-1935) – Latgales kooperācijas kustības pamatlicējs, žurnāla “Kopdarbība” redaktors, Kurzemes Zemes sapulces un Padomes loceklis, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis. 1932. gadā pārcēlās uz savu muižu  Randenē, kur pavadīja pēdējos mūža gadus. Sakarā ar V.Siliņa 45.dzimšanas dienu  Rainis iesūtīja žurnālam “Kopdarbība” atmiņas par jubilāru, kur aprakstīta Raiņa un Aspazijas ciemošanās pie Siliņa 1905. gada beigās un došanās trimdā 1906. gada sākumā no Kalkūnu stacijas, satikšanās Cīrihē, sarakste un tikšanās Randenē 1926. gadā.  Apbedīts Birķeneļu kapos.

Latgales atmodas darbinieki, brāļi Benedikts (1868 – 1947), Ontons (1881-1918) un Kazimirs Skrindas (1875-1919) – dzimuši Līksnas pagasta Liepas Mukānu ciemā. Benedikts Skrinda (1868- 1947) – katoļu priesteris un rakstnieks. Kazimirs Skrinda no 1908.-1917.gadam bija tautiski nacionālā laikraksta “Dryva” redaktors. Ontons Skrinda 1908.g. sastādīja un izdeva pirmo „Latwišu wolūdas gramatiku”.

POPULĀRĀKIE TŪRISMA OBJEKTI

Dabas parks “Daugavas loki”
Raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi, kuru garums sasniedz 4 – 6 km. 2011.gadā aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava”, kurā ietilpst arī dabas parks „Daugavas loki”, tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Slutišķu sādža un Slutišķu vecticībnieku lauku sēta
Unikāls vecticībnieku tradicionālo ciemu piemērs Latgalē, kas ir apdzīvots un turpina savas tradīcijas arī mūsdienās. Slutišķos atrodas Naujenes Novadpētniecības muzeja ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku sādža”.

Naujenes Novadpētniecības muzejs un Dabas informācijas centrs Ekspozīcijās un izstādēs atspoguļota novada daba, vēsture un etnogrāfija. Muzeja fondos atrodas viduslaiku Dinaburgas pils senlietas, vecticībnieku ikonas, tēlnieces Valentīnas Zeiles darbi un citu mākslinieku darbu kolekcijas.

Raiņa māja Berķenelē
Berķeneles pusmuiža ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis un pazīstama kā ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā  darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnības zeme.

Skrindu dzimtas muzejs
Iekārtots grāfa Boļeslava Zīberga – Plātera muižas ēkā, kas celta 19.gs. sākumā. Mūsdienās tā ir piemiņas vieta pirmajiem Latgales atmodas darbiniekiem brāļiem Skrindām.

Kara tehnikas kolekcija Sventē
Iekārtots bijušajā grāfu Plāteru – Zībergu Jaunsventes muižas restaurētajā saimniecības ēkā. Ekspozīcijā apskatāmi Otrā pasaules kara tanki (smagais tanks IS-2 – “Josifs Staļins”, vidējais tanks T-34), bruņumašīnas (desantizlūkmašīna BRDM -2, BRDM -1), militārie transporta līdzekļi (“Villis” – Jeep Willys, GAZ – 67), dažus eksponātus iespējams iedarbināt.

Červonkas muižas pils un parks
Skaistākā pils Daugavpils novadā, ko neogotikas stilā cēlis barons fon Hāns. Barona fon Hāna kabinetā saglabājusies krāsaina loga vitrāža, kurā redzams fon Hānu dzimtas ģerbonis ar gaiļa attēlu. Pa senām vītņveida kāpnēm var uzkāpt pils tornī, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Vecsalienas pils parku.

Līksnas Romas katoļu baznīca
Baznīcā ir saglabājušās izcilās, vienas no lielākajām Latvijā, 1931. gadā meistara Vaclava Bernacka Varšavas – Viļņas ērģeļu fabrikā darinātās ērģeles.

Višķu amatnieku ciems
Vietējie zemnieki un amatnieki ir apvienojušies t.s. tematiskajā ciemā, caur kuru iepazīstina apmeklētājus ar seno amatu prasmēm un dzīvesveida tradīcijām.

Nīcgales Lielais akmens
Vislielākais laukakmens Latvijā. Akmens izmēri: garums – 10,5m, platums – 10,4m, augstums – 3,5m, apkārtmērs – 31,1m, virszemes tilpums – 170m³.