Daugavpils pilsēta

Daugavpils pilsētas dome
Kr. Valdemāra ielā 1, Daugavpils,
LV-5400
www.daugavpils.lv

„Upes sudrabainā josta austrumos, vecā cietokšņa mūri rietumos un Baznīckalna dievnamu dažādie torņi pašā pilsētas viducī. Tie ir Daugavpils vārti, kuriem ir trīs simboliskas atslēgas, kas iezīmētas 1925. gadā apstiprinātajā pilsētas ģerbonī: upe, cietoksnis un lilija jeb, citiem vārdiem, ceļš, māja un lūgšana. Tie ir trīs jēdzieni, kas nav saistīti ne ar vienu noteiktu tautību, kultūru vai ticību, bet apliecina šeit dzīvojošo ļaužu vispārcilvēciskās vērtības”. /A.Rancāne/

Prezentācija par Daugavpili

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Daugavpils ir pilsēta vēsturiskajā ceļu krustpunktā un tiek dēvēta par Eiropas Savienības Austrumu vārtiem. Tā ir saglabājusi savu mantojumu – daudznacionālas un daudzkonfesionālas pilsētas kodolu, tomēr attīstījusies kā moderna, eiropeiska pilsēta un kļuvusi par Latgales industriālo, izglītības un kultūras galveno atbalsta punktu. Daugavpils vienlaikus ir kā kluss ezera krasts mežu ielokā tiem, kas vēlas mieru un nesteidzīgu ritmu, un kā neapturams Daugavas straumes plūdums tiem, kas alkst pēc pārmaiņām un arvien jaunu iespēju īstenošanas.

Daugavpils stratēģiskais mērķis: Daugavpils pilsēta – pievilcīgākā vieta dzīvei un uzņēmējdarbībai Austrumbaltijā.

Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta, Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, svarīgs pārrobežu ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs Latgalē un ES Austrumu pierobežā. Daugavpils pilsēta atrodas Austrumlatvijas zemienes Dienvidaustrumu malā, senās Daugavas gultnē pie Latvijas austrumu robežas. Pilsētas kopējā platība 7248 ha (72,48 km2), kas ir trešā lielākā pilsētas teritorija Latvijā. Pilsēta vēsturiski izvietojusies Daugavas abos krastos. Atbilstoši pilsētas teritorijas plānojumam, pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta 25 mikrorajonos.

Daugavpils pilsētas novietojums ir ģeogrāfiski izdevīgs. Pilsētu šķērso piecas dzelzceļa līnijas un daudzi valsts un TEN-T autoceļi. Daugavpilij izveidojusies cieša sadarbība ar kaimiņvalstīm, jo līdz Lietuvas robežai ir tikai 25 km, līdz Baltkrievijas robežai – 35 km un attālums līdz Krievijas robežai 120 km. Tas viss ļauj pilsētai attīstīties par nozīmīgu pārrobežu reģionu – rūpniecības, izglītības, kultūras, tūrisma, tirdzniecības centru un transporta mezglu (līnijas Rīga – Daugavpils, Daugavpils – Rēzekne, Daugavpils – Indra, Daugavpils – Viļņa, Daugavpils – Orla, Daugavpils – Maskava, Daugavpils – Sanktpēterburga, Daugavpils – Varšava).

Integrētas un ilgtspējīgas pilsētas attīstības pamatā ir līdzsvarota sociālo, ekonomisko un vides aspektu mijiedarbība, lai Daugavpils pilsētas vīzijā paustais nākotnes redzējums īstenotos un stratēģiskais mērķis tiktu sasniegts, ir izvirzītas sekojošas vidēja termiņa prioritātes: ar dzīvi apmierināti, izglītoti, radoši, aktīvi un veseli iedzīvotāji, kuri lepojas ar savu pilsētu; ekonomika, kurā tiek attīstītas nozares ar augstu pievienoto vērtību; estētiski un funkcionāli sakārtota un attīstīta pilsētvide.

SABIEDRĪBA

Iedzīvotāju skaits otrajā lielākajā Latvijas pilsētā 2017. gadā sastādīja 94 tūkstošus (4,6% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita un 9% no iedzīvotāju skaita visās republikas pilsētās). Iedzīvotāju blīvums ir 1 403,6 iedzīvotāju uz 1 km2.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs: Krievi (47 755) – 50.5%; Latvieši (17 515) – 18.5%; Poļi (13 196) – 13.9%; Baltkrievi (6 936) – 7.3%; Ukraiņi (1 873) – 2.0%; citi un ar neizvēlētu tautību (7 330) – 7.7%.

Daugavpils nacionālās kultūras biedrības spilgti apliecina toleranci un integrāciju pilsētas sabiedrībā. Tās saglabā, kopj un attīsta savu etnisko kultūras mantojumu un iepazīstina ar tā vērtībām plašāku sabiedrību. 2017.gadā pilsētā bija reģistrētas 704 biedrības un nodibinājumi.

Šodien Daugavpils ir nozīmīgs kultūras, izglītības, tūrisma (www.visitdaugavpils.lv), sporta un atpūtas centrs. Daugavpils ir studentu pilsēta (pilsētā studē ap 7 tūkstošiem studentu). To apliecina lielais jauniešu skaits un daudzveidīgais augstskolu spektrs. Šeit ir Daugavpils Universitāte (www.du.lv), 6 Latvijas augstskolu  filiāles, 5 profesionālās skolas un 3 koledžas, 18 vispārizglītojošās skolas.

Izglītība ir viena no Daugavpils prioritātēm, jo tā garantē pilsētas attīstību nākotnē un tā paver jaunas iespējas visos virzienos. Daugavpilī ir pieejama, labvēlīga un motivējoša vide zināšanu ieguvei un mērķu sasniegšanai visos izglītības iegūšanas līmeņos.

Daugavpilī ik gadu parādās jauni tūrisma piedāvājumi, padarot Daugavpili pievilcīgāku iedzīvotājiem un viesiem, kas labvēlīgi ietekmē pilsētas apmeklētību. 2016. gadā starp tiem ir Šmakovkas muzejs (www.smakovka.lv/), kvesta istaba “ESCAPE room” (www.escaper.lv/)  un medicīnas vēstures ekspozīcija Medicīnas koledžā.

Vasaras sezonā apmeklētājiem ir atvērta Daugavpils cietokšņa 1.krasta lunetes kordegardes ēka, Nikolaja vārtu iekštelpās atrodas Daugavpils sikspārņu centrs (www.siksparni.lv)  un vēsturisko tērpu ekspozīcija Atmiņu lāde un suvenīru veikaliņš. Aktīvai atpūtai pilsētas centrā ir labiekārtots Esplanādes skvērs ar modernu, Baltijā pirmo veloparku pilsētvidē, pieejami retro tramvaja pakalpojumi, plosts SOLO un liellaiva DINA (www.plostunoma.lv/), pirmais Latgalē veikparks “Wake it” Ruģeļu ūdenskrātuvē. 2017. gadā Daugavpils Stropu mežā, pie Lielā Stropu ezera ir atvērts aktīvās atpūtas un piedzīvojumu parks „Tarzāns” (www.daugavpils.tarzans.lv/)- ceturtais Latvijā.

2017. gadā darbu sāka arī citi jauni tūrisma objekti: Pirmā pasaules kara ekspozīcija, muzejs “Pie komandanta”, spoguļistaba Mākslas telpa “Emma Art”, kvesta istaba “Doordom” (www.doordom.lv). Kopš 2017. gada Daugavpilī ir pieejami velo nomas, kajaku nomas un SUP dēļu nomas pakalpojumi.  Visas šīs aktivitātes liecina par to, ka tūrisms attīstās un sniedz būtisku ieguldījumu  pilsētas ekonomiskajā attīstībā. Tūristu skaita pieaugums 2016.gadā bija 20% attiecībā pret iepriekšējo gadu.

Pilsēta lepojas ar savu kultūrvēsturisko mantojumu: Daugavpils cietoksnis (www.facebook.com/Daugavpils.cietoksnis/) ar Marka Rotko mākslas centru (www.rothkocenter.com), Baznīckalns un vēsturiskais centrs ar pirmo gājēju ielu Latvijā. Daugavpils teātris (vecākais teātris Latvijā), Latgales Zoodārzs (latgaleszoo.biology.lv), Daugavpils Māla mākslas centrs (www.dnmm.lv/lv/Daugavpils-Mala-makslas-centrs/), priecē pilsētas iedzīvotājus un viesus, piedāvājot aktīvu un atraktīvu atpūtu.

Daugavpilī ikvienam daugavpilietim un pilsētas viesim tiek piedāvāts plašs, daudzveidīgs un kvalitatīvs kultūras pasākumu klāsts ar vietējo, citu pašvaldības un ārvalstu mākslinieku līdzdalību. Pilsētas kultūras dzīves nodrošināšanā piedalās vairākas pašvaldības iestādes. Lielākās no tām ir: Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvalde (kultura.daugavpils.lv/), Latviešu Kultūras centrs (www.vienibasnams.lv/), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs (www.dnmm.lv/ ),Krievu Kultūras centrs (www.russkij-dom.lv/), Kultūras pils (www.dkp.lv/) Baltkrievu Kultūras centrs, Poļu Kultūras centrs, Latgales Centrālā bibliotēka (www.lcb.lv/)  u.c.

Daugavpils teātris (www.daugavpilsteatris.lv/ ) ir viena no pilsētas vizītkartēm. Tas ir vienīgais profesionālais teātris Latgalē, tāpēc tā misija, vispirms, ir nodrošināt profesionālas teātra mākslas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem, kā arī kopt, popularizēt un saglabāt latgaliešu kultūras vērtības, tajā skaitā valodu. Teātra iestudējumu kritēriji ir augsta profesionalitāte un mākslinieciskā savdabība, kas pēc satura un formas atbilst mūsdienu Latgales sabiedrības mentalitātei un prasībām. Izrādes tiek iestudētas trīs valodās – latviešu, krievu un latgaliešu. Šobrīd teātra repertuārā ir 33 izrādes.

Daugavpils ir pilsēta ar senām tradīcijām sportā. Pilsētā ir plaša sporta infrastruktūra: Daugavpils Ledus halle (www.daugavpilsoc.lv/sb-ledus-halle.html), spīdveja stadions “Lokomotīve” (www.lokomotive.lv/), sporta komplekss “Celtnieks”, Daugavpils Olimpiskais centrs (www.daugavpilsoc.lv/), sporta bāze “Dzintariņš”, Stropu aktīvās atpūtas trase, Esplanādes veloparks, u.c. Daugavpilī pastāv divas pilsētas pašvaldības profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – “Futbola centrs Daugavpils” (www.fcdaugavpils.lv/) un Bērnu un jaunatnes sporta skola ar 18 sporta veidu nodaļām (www.daugavpilssports.lv/sports/sporta-skola ).

Daugavpils lepojas ar saviem sportistiem, kuri nes pilsētas un Latvijas vārdu visā pasaulē. Viena no labākajām Daugavpils un Latvijas sportistēm ir cīkstone Anastasija Grigorjeva. Viņa ir četrkārtēja Eiropas čempione un Pasaules čempionāta bronzas medaļniece. Viņa ir piedalījusies divās Olimpiskajās spēlēs un ir atzītā par Latvijas labāko sportisti 2013. un 2014. gadā.

 

Daugavpils jaunais talants – daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs ir populārs ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Viņš ir Jaunatnes olimpisko spēļu sudraba medaļnieks. Šogad, izcīnot 14.vietu pasaules čempionātā, Vasiļjevs ieguva garantētu ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm 2018. gadā. Šogad viņam izdevās izcīnīt augsto 7. vietu Eiropas pieaugušo čempionātā un 6.vietu Starptautiskās Slidošanas savienības Grand Prix posmā Japānā. Artjoms Rudnevs ir pazīstams Latvijas futbolists, kurš savu karjeru ir sācis tieši Daugavpilī. Spēlējot uzbrucēja pozīcijā, viņš ir Latvijas izlases dalībnieks. Rudnevs ir pirmais latviešu futbolists, kurš spēlēja Vācijas bundeslīgā. Pašlaik pārstāv Vācijas klubu 1. FC Köln.

Viens no mūsu spilgtākajiem talantiem spīdvejā ir Andžejs Ļebedevs. Šogad viņš startēja pasaules stiprākajā spīdveja līgā – Polijas ekstra līgā Spartas komandas sastāvā. Ļebedevs šogad kļuva par Eiropas čempionu spīdvejā. Deniss Petrovs ir viens no labākajiem mūsu volejbola skolas pārstāvjiem. Savas karjeras gaitas ir sācis DU/Ezerzeme komanda. Viņš ir spēlējis Igaunijas, Baltkrievijas un Francijas klubos. Pašlaik viņš spēlē Dinamo komandā, kura startē Krievijas Superlīgā. Petrovs ir Latvijas izlases dalībnieks.

Vēl viens no mūsu tehnisko sporta veidu labākajiem sportistiem ir autobraucējs Konstantīns Calko. Šogad viņš kļuva par pirmo Latvijas autosportistu, kurš startēja pasaules slavenākajās un prestižākajās diennakts autosacensībās ­- Lemānas 24 stundu sacīkstēs.

 

EKONOMIKA

Daugavpils ir pilsēta ar līdzsvarotu daudznozaru ekonomiku, kur nodarbinātības un labklājības pamats ir mazais un vidējais bizness, kas, balstoties uz jaunākajām tehnoloģijām, ražo konkurētspējīgu produkciju. Daugavpils pilsētas galvenās priekšrocības ir:

  • izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un robeža ar kaimiņvalstīm;
  • attīstīta infrastruktūra;
  • labvēlīga biznesa vide;
  • zems izmaksu līmenis;
  • mācību iestāžu koncentrācija;
  • daudznacionāla vide.

Daugavpils vēsturiski ir attīstījusies kā industriāla pilsēta, kas arī šodien nosaka sekojošu rūpniecības nozaru attīstību: gatavo metālizstrādājumu ražošana, dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana/remonts, pārtikas produktu un dzērienu ražošana u.c.

Ražošanas struktūra Daugavpilī, %

Daugavpils lielākās komercsabiedrības eksportē savu produkciju uz vairāk kā 23 valstīm, ne tikai uz ES valstīm, bet arī uz ASV, Dienvidameriku, Indiju, Ķīnu un Meksiku. Lielākie eksportētāji ir SIA “Axon Cable”, SIA “Magistr”, SIA “Nexis Fibers”, SIA “Regula Baltija”, SIA “Zieglera mašīnbūve”, SIA “CCT”, SIA “EU-TRADER”, SIA “Euro Energy Company”, SIA “INGRID A”, SIA “Intergaz”.

Daugavpilī ir plašs rūpniecisko zonu, ražošanas teritoriju un neizmantoto ēku skaits, ko piedāvāt potenciālajiem investoriem jaunu ražošanas uzņēmumu izvietošanai.

Investīcijām piemērotas ražošanas teritorijas

Vairāk informācijas par rūpnieciskajām zonām pieejams šeit: www.daugavpils.lv/lv/economy. Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta Biznesa attīstības nodaļā uzņēmēji var saņemt konsultācijas, kā arī uzzināt par pieejamo atbalstu uzņēmējdarbībai – kontaktinformācija (attistiba@daugavpils.lv).

Daugavpils pilsētas pašvaldība izstrādā Daugavpils uzņēmumu un investīciju iespēju katalogu, kurā tiek atjaunoti dati par investīcijām piemērotiem nekustamā īpašuma objektiem, kā arī tiek apzinātas esošās lielāko uzņēmumu teritorijas, to adreses un kadastra numuri. Plašāka informācija pieejama šeit: www.daugavpils.lv/upload/2016_doc/Catalogue%20of%20Daugavpils%20Companies%20and%20Investment%20Opportunities%20.pdf

Lai sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanos un attīstību pilsētā, pašvaldība kopš 2014. gada īsteno grantu programmu “Impulss”, sniedzot atbalstu jaunajiem uzņēmējiem līdz 7000 EUR apmērā. Kopumā šo gadu laikā ir izvērtētas 99 biznesa idejas un atbalstīti 37 projekti.

PILSĒTVIDE

Pilsētas ainavu raksturo plašas dabas teritorijas, meži un publiskie ūdeņi – 12 ezeri, 2 mākslīgas ūdenskrātuves, labiekārtoti parki un skvēri, kas paredzēti aktīvai atpūtai kā pilsētas iedzīvotājiem, tā arī viesiem.

Daugavpilī ir pieejama īpaši bērniem pielāgota un attīstīta infrastruktūra. Katrā mikrorajonā ir pieejami bērnu rotaļu laukumi. Daugavpils pilsētas lielākais daudzfunkcionālais bērnu rotaļu, sporta un atpūtas laukums atrodas Centrālajā parkā.

Kopš atklāta Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase, tajā aizvadītas vairākas dažādu līmeņu sporta sacensības, kā arī palielinājusies Daugavpils iedzīvotāju aktivitāte skriešanā, riteņbraukšanā un skrituļošanā. Ikdienā šeit ar dažādām sporta aktivitātēm var nodarboties ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis. Stropu mikrorajonā 2017.gadā tikai atklāts piedzīvojumu parks “Tarzāns” (www.daugavpils.tarzans.lv/), kas piedāvā aktīvu atpūtu dabā un izmēģināt savus spēkus un izturību  dažādu grūtības pakāpju šķēršļu trasēs. 2016. gadā mikrorajonā “Esplanāde” oficiāli tika atklāts pirmais Baltijā veloparks, kura platība ir 9000 kvadrātmetri. Teritorijā atrodas četras zonas ar īpaši veidotām trasēm dažāda vecuma grupu bērniem un jauniešiem, kā arī dažādiem sporta veidiem, sākot ar bērnu un kalnu velosipēdiem un beidzot ar skrituļslidām un skrituļdēļiem. Noslēdzoties  Eiropas Mobilitātes nedēļai, Esplanādes veloparks bija viens no 40 laureātiem konkursa “Draudzīgs velosipēdistam” nominācijā “Velosipēdistiem draudzīgas infrastruktūras izveide”.

Daugavpils pašvaldība plānveidīgi iegulda investīcijas pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Līdz 2020.gadam plānots ieguldīt vairāk kā 137 miljonus EUR, tādās nozarēs kā izglītība, modernizējot mācību iestāžu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi; nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi, tiks veikta Daugavpils reģionālās slimnīcas infrastruktūras modernizācija; attīstot videi draudzīgu sabiedrisko transportu Daugavpilī, tiks rekonstruēti tramvaju sliežu ceļi, izbūvētas kabeļlīnijas un iegādāti jauni tramvaju vagoni; tiks turpināti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi pašvaldību ēkās.

Daugavpils cietokšņa reģenerācijas projekts starp 13 ES dalībvalstīm 2017. gadā ieguva “Eiropas Padomes Ainavu balvu”. Daugavpils projekts augsto vērtējumu saņēma par simboliskas pilsētvides ainavas atjaunošanu agrāk degradētā vietā, kas šobrīd sabiedrībai piedāvā dažādus izglītības un kultūras pakalpojumus kvalitatīvā vidē.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, aizsargāšana un atjaunošana, kā rezultātā tiek veicināta iedzīvotāju piederības izjūta kultūras telpai, attīsta uz sabiedrības radošumu balstītu, konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veido kvalitatīvu kultūrvidi.

Veidosim Daugavpili par pilsētu, kur iedzīvotājiem ir daudzveidīga uztvere, pilsētai ir stilīga gaisotne un tās ielās ir dzirdama pilsētas vibrācija!

PILSĒTAS KARTE

PILSĒTAS VĒSTURE

Daugavpils, otra lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Daugavas (Zapadnajas Dvinas) krastos republikas dienvidaustrumu daļā 232 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta vairākkārt ir mainījusi savu nosaukumu: Dinaburga (1275), Borisogļebska (1656-1667), Dvinska (1893-1920), Daugavpils – no 1920.g.

Pilsētas vēsture sākas viduslaiku periodā, kad Latvijas zemes iekaroja vācu bruņinieki – krustneši. Saskaņā ar vēsturisko hroniku Dinaburgas pili nodibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs 1275.g. pa tirdzniecības ceļu “no varjagiem līdz grieķiem”, kurš gāja pa Daugavu un atradās pie krievu un lietuviešu zemju robežām. Pils kļuva par svarīgu nocietinājuma punktu, blakus kuram izveidojās tirdzniecības apmetne.

Dinaburgas pils atradās tādā apdraudētā stāvoklī attiecībā pret Polockas un Lietuvas kņazistēm, ka krievu un lietuviešu karaspēki vairākkārt centās to sagraut. Pirmā kauja pie pils sienām notika 1277.g., kad lietuviešu kņazs Troidens veselu mēnesi nesekmīgi centās iekarot ordeņa pili, pils noturējās.
XIV – XV gs. Dinaburgas pilij vairākkārt uzbruka lietuviešu un krievu kņazi, pils tika izpostīta un no jauna uzcelta, tāpēc ka tai bija svarīga stratēģiska nozīme. Livonijas ordenis nežēloja līdzekļus pils nostiprināšanai. 1347.g. ordeņa maģistrs Gosvins Geriks nostiprināja to ar četriem torņiem.

XV gs. sākumā Dinaburgas komturs kļuva par vienu no svarīgākajām vācu ordeņa uzticības personām. Šajā periodā, izmantojot Dinaburgas pils garnizonu, Livonijas ordenis daudzas reizes uzbruka krievu zemēm, apdraudot Pleskavu un Novgorodu. Taču pēc to pievienošanas Maskavas kņazistei Maskavas kņazs Ivans III, lai nodrošinātu rietumu robežas, uzsāka karagājienu pret Livoniju. XV gs. beigās Livonija zaudēja savu varenību, piedzīvoja pagrimumu.

1481.g. 20 tūkstošu lielais Ivana Š. karaspēks uz neilgu laiku iekaroja Dinaburgas pili. Pēc noslēgtā miera līguma starp Ivanu Š. un ordeņa maģistru Valteru fon Pletenbergu nosacījumiem visas iekarotās teritorijas tika atdotas atpakaļ Livonijai, kurai 50 gadu laikā vajadzēja maksāt meslus Maskavas kņazistei. Šis līgums paildzināja Livonijas eksistenci par vairāk nekā pusgadsimtu. Tikai Livonijas karš (1558-1582) beidzot iznīcināja novājējušo valsti.

XVI gs. 2.pusē Livonija vairs nespēja atvairīt krievu karaspēka uzbrukumu un pēc palīdzības griezās pie Polijas. 1559.g. kopā ar citiem cietokšņiem Dinaburgas pili ieķīlāja Polijas karalim Sigizmundam II Augustam. 1561.g. Livonijas ordenis beidza pastāvēt. Divus gadsimtus (1561-1772) Latgale kļuva par poļu provinci – Inflantiju. No 1566.g. Dinaburga kļuva par Inflantijas vojevodistes administratīvo centru.

1577.g. 11.augustā Ivana Bargā karaspēks iekaroja pili. Ilgajā Livonijas kara laikā Dinaburgas pils un tirdzniecības rindas tika sagrautas. Līdz šim laikam pils noturējās 300 gadu un zaudēja savu militāro nozīmi.

Taču šīs teritorijas, kura atradās Daugavas vidējā posmā u

n kur sadūrās Krievijas un Polijas intereses, stratēgiskā nozīme kļuva diezgan svarīga. Ivans Bargais uzceļ jaunu jaunu cietoksni 19 km lejup pa Daugavu no vecās pils, kur tagad atrodas Daugavpils. Celtniecību turpināja poļi, jo 1582.g. janvārī tika noslēgts līgums starp Poliju un Krieviju, un visa Latgales teritorija, t. sk. jaunais cietoksnis, tika iekļauta Polijas sastāvā.

1582.g. poļu karalis Stefans Batorijs piešķīra Dinaburgai Magdeburgas tiesības. Tas bija svarīgs juridisks akts, kas atzina par likumīgu pilsētas eksistenci pie nocietinājuma. Pilsētas lietas pārvaldīja maģistrāts.

XVII gs. Dinaburga kļuva par svarīgu tirdzniecības un muitas punktu. Šajā laikā par Baltijas zemēm cīnījās Polija, Krievija un Zviedrija. Jaunais Dinaburgas cietoksnis un pilsēta ne reizi vien piedzīvoja ienaidnieka uzbrukumus: 1600.g. un 1655.g. to iekaroja zviedri.

1656.g. jūnijā krievu cars Aleksejs Mihailovičs ar karaspēku uzbrūk Dinaburgas cietoksnim un padzen zviedrus. Iekaroto pilsētu nosauca par Borisogļebsku, un tā atradās Krievijas sastāvā 11 gadu. 1667.g. pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas pilsētu atdeva atpakaļ Polijai un tās sastāvā atradās līdz 1772.g. ar agrāko nosaukumu Dinaburga. 1677.g. Dinaburga kļūst par Inflantijas vojevodistes administratīvo centru un bīskapa rezidenci.

Jaunus pārbaudījumus pilsētai atnesa XVIII gs. sākums, Ziemeļu karš (1700 – 1721) kļuva par pēdējo fāzi Baltijas jautājuma risināšanā, izdarot nozīmīgas izmaiņas Baltijas politiskajā kartē.Karš sākās 1700.g. februārī ar neveiksmīgu Krievijas sabiedroto sakšu karaspēka uzbrukumu Rīgai. Dinaburgā šajā laikā ziemoja sakšu karaspēks. Karš noveda vietējos iedzīvotājus pie šausmīga posta un grimšanas nabadzībā, kā arī pie slimību un epidēmiju izplatīšanos. 1710.g. Latgales teritorijā plosījās mēris, pilsēta no tā ļoti cieta. Gandrīz viss Dinaburgas garnizons izmira, cietoksnis bija atbruņots, lielgabalus izveda uz Vilņu. No šī laika cietoksnis un pilsēta panīkst.

XVIII gs. Polijā turpinās valsts iekšējais sadalīšanās process, kas sākās XVII gs. vidū. Asas nesamierināmās šķiru pretrunas tuvināja valsti kraham. Prūsija un Austrija vairākkārt ierosināja jautājumu par tā saukto Polijas mantojuma sadalīšanu. Pārrunas t

urpinājās no 1769.g. līdz 1772.g. un beidzās ar 3 lielvalstu – Prūsijas, Austrijas, Krievijas – līgumu. Saskaņā ar šo līgumu Krievijai tika Latgale, Mstislavas, Polockas, Vitebskas vojevodistes.

1722.g. pēc pirmās Polijas sadalīšanas Dinaburgu pievienoja Krievijai un tā kļuva par Polockas guberņas apriņķa pilsētu, bet no 1802.g. – Vitebskas guberņas. 1781.g. 21.septembrī Dinaburga ieguva jaunu ģerboni, kas bija līdz 1917.g.

Lielas izmaiņas pilsētas dzīvē ienesa jaunā Dinaburgas cietokšņa celtniecība, kas sākās 1810.g. sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem. Kara sākumā 1812.g. celtniecības darbi vēl nebija pabeigti, taču cietoksnim bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Pēc kara cietokšņa celtniecība turpinājās, 1833.g. maijā notika tā svinīga iesvētīšana, taču ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878.g.

XIX gs. vidū līdz ar dzelzceļa būvniecību Krievijā Dinaburga kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. Cauri pilsētai gāja tādas svarīgas maģistrāles kā Pēterburga – Varšava, Rīga – Orla. Dzelzceļa būvniecība veicināja pilsētas ekonomisko attīstību.

1893.g. pēc imperatora Aleksandra III pavēles Dinaburgu pārdēvēja par Dvinsku.

XIX un XX gs. mijā Dvinska kļūst par lielāko Ziemeļrietumu apgabala rūpniecības un kultūras centru. 1913.g. pilsētā dzīvoja 112 848 cilvēki, tas ir vairāk nekā Minskā.

Pirmā pasaules kara gados Dvinska kļuva par piefrontes pilsētu, šeit atradās 5.Krievu armijas stābs. Pilsēta ļoti cieta kara laikā, iedzīvotāju skaits krasi samazinājās, daudzi rūpniecības uzņēmumi tika izvesti uz Krievijas vidieni. 1918.g. No februāra līdz decembrim Dvinskā atradās vācieši, pēc tam pilsētu ieņēma boļševiki.

1920.g. 3.janvārī ar kopīgiem Latvijas, Lietuvas un Polijas spēkiem pilsētu atbrīvoja no boļševikiem, un to nosauca par Daugavpili.

Neatkarības gados pilsētas ekonomika tika atjaunota, attīstījās izglītība un kultūra. 30. gadu vidū tiek uzcelta monumentāla celtne – Vienības nams, kā arī Vienības tilts.

1940.g. jūnijā Latvijas Republiku iekļāva PSRS sastāvā, bet 1941.g. Padomju okupāciju nomainīja hitleriskā. Cietokšņa ēkās vācieši ierīkoja ebreju geto un nometni krievu karagūstekņiem Štālāg – 340. Kara gados pilsētas teritorijā tika iznīcināti vairāk nekā 125 tūkstoši cilvēku.

Otrā pasaules kara periodā pilsētā tika izpostītas vairāk par 70% ēku. 1944.g. 27.jūlijā Daugavpilī iegāja Sarkanās Armijas daļas.

1940.g. jūnijā Latvijas Republiku iekļāva PSRS sastāvā, bet 1941.g. Padomju okupāciju nomainīja hitleriskā. Cietokšņa ēkās vācieši ierīkoja ebreju geto un nometni krievu karagūstekņiem Štālāg – 340. Kara gados pilsētas teritorijā tika iznīcināti vairāk nekā 125 tūkstoši cilvēku.

Otrā pasaules kara periodā pilsētā tika izpostītas vairāk par 70% ēku. 1944.g. 27.jūlijā Daugavpilī iegāja Sarkanās Armijas daļas.

Pēckara gados ātros tempos tika atjaunota pilsētas ekonomika un kultūra.Tika uzcelti jauni uzņēmumi, mācību un kultūras iestādes, izveidojās jauni pilsētas mikrorajoni.

1991.g. tika atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika, pilsētas attīstība turpinājās jaunos apstākļos. Daugavpils ir Austrumlatvijas kultūras un izglītības centrs. To sauc par Eiropas sadraudzības minimodeli, jo vēsturiski Daugavpils ir izveidojusies kā multinacionāla pilsēta. Daudznacionālā kultūra atspoguļojas arhitektūrā, mākslā, sadzīves tradīcijās.

Daugavpils skati