Mūžībā devies mūsu izcilais novadnieks, kino un teātra režisors Jānis Streičs
“Apzinieties to, ko es simtiem reižu esmu teicis, – latgalietis ir dižciltība!” – savās lauku mājās Lietuvā 2023.gadā minēja mūsu izcilais novadnieks Jānis Streičs!
Ar visdziļākajām skumjām uzņēmām ziņu, ka 89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedriskais darbinieks Jānis Streičs (26.09.1936.–5.03.2026.).
Jānis Streičs dzimis Preiļu pagasta “Anspokos”, Jāņa Streiča vecākā un Olgas Streičas (Žihares) ģimenē. Pēc pamatizglītības gūšanas Gailīšu pamatskolā (1943–1951) režisors devās uz Rēzeknes pedagoģisko skolu (1951–1955), kur aizrāvies ar glezniecību, teātra mākslu un darbošanos stīgu orķestrī. Bērnības un jaunības gadu mākslinieciskā ievirze Jāni Streiču pavadīja arī trīs gadus ilgajā obligātajā karadienestā, kur armijas klubā viņš uzstājās kā aktieris, iestudēja izrādes, gatavoja tām dekorācijas, dziedāja korī un spēlēja dombru kluba stīgu orķestrī. Pēc dienesta devies uz Rīgu un 1959. gada rudenī uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā.
Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa titulu, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.
Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija arī scenārija autors. Viņa darbi – īpaši filma “Cilvēka bērns”, kas uzņemta pēc Jāņa Klīdzēja romāna motīviem un stāsta par 20. gadsimta 20. gadiem Latgalē, – ir kļuvusi par nozīmīgu Latgales kultūras un identitātes daļu, ļaujot plašākai sabiedrībai iepazīt latgaliešu garīgumu, kultūras mantojumu, humoru un cilvēcību.
1981. gada spēlfilma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu “Cilvēka bērns” Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju “Beato Angelico Eiropai”. Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu “Lielais Kristaps” par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu.
Pašmācības ceļā Jānis Streičs apguvis arī glezniecību, mācoties no citiem meistariem, piemēram, Jāzepa Pīgožņa.
Pēdējos gadus Streičs dzīvoja Lietuvā, Veisieju pilsētā, kur turpināja gleznot un veicināja latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbību. Viņš bija Preiļu, Rēzeknes un arī Veisieju Goda pilsonis.
“Latgale vienmēr ir lepojusies ar Jāni Streiču. Viņa darbos tik spilgti atklājas Latgales cilvēku dvēsele, valoda un dzīves izjūta. Ar savu talantu un sirds gudrību viņš spēja stāstus pārvērst universālās vērtībās, kas uzrunā skatītājus Latvijā un pasaulē. Jānis Streičs paliks Latvijas kultūras vēsturē kā izcils mākslinieks un Latgales gara nesējs. Viņa radītais mantojums turpinās iedvesmot mūs un nākamās paaudzes” saka Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne
Latgale sēro kopā ar J.Streiča tuviniekiem, kolēģiem un visiem režisora talanta cienītājiem.