Latgales plānošanas reģions EUSBSR ikgadējā forumā Tallinā uzsver pierobežas reģionu noturības nozīmi

2026. gada 12. un 13. maijā Tallinā, Igaunijā, norisinās ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas ikgadējais forums, kas pulcē valdību, pašvaldību un reģionu pārstāvjus, politikas veidotājus, pētniekus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un starptautiskās sadarbības projektu īstenotājus. Forumā piedalās arī Latgales plānošanas reģiona projektu vadītājas Ruta Priede un Kristīne Smagare.

Šī gada forums veltīts nepieciešamībai stiprināt ciešāku starpnozaru sadarbību, koordināciju un praktiskus risinājumus Baltijas jūras reģiona drošības, noturības, klimata, demogrāfijas un konkurētspējas izaicinājumiem. Foruma programmā īpaši uzsvērta nepieciešamība virzīties tālāk par tradicionālu nozaru skatījumu, veidojot kopīgus, savstarpēji papildinošus risinājumus reģiona attīstībai līdz 2030. gadam un tālāk.

Latgales plānošanas reģions tika uzaicināts dalīties pieredzē sabiedrības noturības stiprināšanā. LPR projektu vadītāja Ruta Priede piedalījās kā runātāja sesijā “Co-creating a more secure and resilient Baltic Sea region with Interreg”, kurā tika apspriests, kā Interreg projekti praktiski palīdz stiprināt kopienu noturību, krīžu gatavību, drošību un pārrobežu sadarbību Baltijas jūras reģionā.

Savā uzrunā Ruta Priede akcentēja, ka Latgalei kā Eiropas Savienības un NATO ārējās pierobežas reģionam noturība nav tikai politikas jēdziens, bet ikdienas nepieciešamība un stratēģiska izvēle. Reģions vienlaikus saskaras ar ģeopolitiskiem, demogrāfiskiem, ekonomiskiem un sociāliem izaicinājumiem, tādēļ starptautiskā sadarbība un Interreg programmu sniegtās iespējas ir būtiskas gan pašvaldību kapacitātes, gan kopienu drošības, gan reģiona attīstības stiprināšanai.

“Latgales pieredze rāda, ka noturība nav tikai spēja reaģēt uz krīzi. Tā ir spēja palikt, dzīvot, strādāt un veidot nākotni pierobežā. Ārējā pierobeža nedrīkst būt buferzona – tai jābūt drošai, savienotai un attīstītai teritorijai, kur cilvēkiem ir tiesības un iespēja palikt,” uzsvēra Latgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Ruta Priede.

Sesijā LPR dalījās pieredzē par to, kā Interreg projekti, tostarp “SchoolFood WasteSolutions”, “Stay Safe” un citas iniciatīvas, palīdz stiprināt pierobežas reģionu praktisko noturību. Projekts “Stay Safe” ir nozīmīgs civilās aizsardzības un krīžu gatavības kontekstā, stiprinot pašvaldību spēju koordinēti rīkoties sarežģītās situācijās. Savukārt “SchoolFood WasteSolutions” parāda, ka sabiedrības noturība sākas arī ikdienas pakalpojumos — skolās, bērnu ēdināšanā, vietējo pārtikas resursu pārvaldībā un kopienu sadarbībā.

Latgales plānošanas reģions uzsvēra, ka kvalitatīvas skolas pusdienas, pārtikas atkritumu samazināšana, pavāru apmācības, digitāli pārtikas atkritumu uzskaites risinājumi un skolu ēdināšanas sistēmu pilnveide nav tikai izglītības vai vides jautājumi. Tie ir saistīti arī ar bērnu veselību, pašvaldību kapacitāti, vietējo resursu efektīvu izmantošanu un kopienu spēju būt pašpietiekamām krīzes situācijās.

“Noturība Baltijas jūras reģionā nav jāskata tikai kā tehniska gatavība vai infrastruktūra. Tā ir arī cilvēkkapitāls, izglītība, uzticēšanās, vietējās pārtikas sistēmas un ikdienas pakalpojumu spēja turpināt darboties arī sarežģītos apstākļos,” pauda Ruta Priede.

Latgales plānošanas reģions forumā uzsvēra nepieciešamību pēc mērķēta, elastīga un pierobežas reģionu vajadzībām pielāgota atbalsta arī turpmākajos Eiropas Savienības fondu un sadarbības programmu periodos. Ārējās pierobežas reģioniem nav vienādu starta pozīciju ar ekonomiski spēcīgākiem reģioniem, taču tiem ir īpaša loma Eiropas drošības, kohēzijas un noturības stiprināšanā.

EUSBSR ikgadējais forums Tallinā ir nozīmīga platforma, kurā reģioni, pašvaldības, politikas veidotāji un projektu īstenotāji kopīgi meklē risinājumus Baltijas jūras reģiona izaicinājumiem. Latgales plānošanas reģiona dalība forumā apliecina, ka pierobežas reģionu pieredze ir būtiska kopējai Eiropas noturības politikai – īpaši laikā, kad drošība, sadarbība un cilvēku iespēja palikt savā reģionā kļūst par vienu no svarīgākajiem attīstības jautājumiem.