Latgales pašvaldību speciālisti Slovēnijā iepazina praktiskus risinājumus klimatneitralitātes un atjaunojamo energoresursu jomā

No 2026. gada 23. līdz 27. augustam Latgales plānošanas reģions organizēja ārvalstu pieredzes apmaiņas vizīti uz Slovēniju “Atjaunojamo energoresursu izmantošana komunālo pakalpojumu jomā un ilgtspējīga energopārvaldība pašvaldībās: Slovēnijas pieredze”. Vizīte notika projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” mācību programmas ietvaros.

Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija paaugstināt Latgales plānošanas reģiona, pašvaldību un to kapitālsabiedrību speciālistu zināšanas un prasmes atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un ilgtspējīgas energopārvaldības jomā, klātienē iepazīstot Ļubļanas un Mariboras pieredzi un praktiski īstenotus risinājumus.

Ļubļanā vizītes dalībnieki tikās ar pilsētas pašvaldības Enerģijas pārvaldības departamenta pārstāvjiem un iepazinās ar pilsētā īstenotajiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī sabiedrības informēšanai un iesaistei klimata jautājumos.

Viens no apmeklētajiem objektiem bija “Misija 100” informācijas punkts, kas darbojas kā platforma iedzīvotāju izglītošanai un konsultēšanai par energoefektivitāti, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Tāpat tika apmeklēts Ilirijas sporta centrs, kur uzstādīta saules elektrostacija, un Trnovo pamatskola – viens no Ļubļanas energoefektivitātes renovācijas piemēriem.

Dalībnieki iepazina arī Ļubļanas pilsētvides risinājumus. Pazemes atkritumu savākšanas konteineri ir viens no redzamākajiem elementiem Ļubļanas veiksmīgajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kas palīdzējis pilsētai kļūt par vienu no Eiropas vadošajām Zero Waste (nulles atkritumu) galvaspilsētām. Pazemes sistēma aizstāj parastos virszemes konteinerus un darbojas pēc diviem atšķirīgiem pieejas principiem:

1) Publiski pieejamie šķirošanas konteineri (bez kartes):

Jebkurš pilsētas iedzīvotājs vai tūrists var brīvi atvērt un izmantot konteinerus, kas paredzēti papīram, stiklam un iepakojumam (plastmasai/metālam).

2) Slēgtie konteineri (ar viedo karti):

Konteineri, kas paredzēti bioloģiskajiem (pārtikas) atkritumiem un nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, ir slēgti. Vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi saņem īpašu elektronisko identifikācijas karti. Pieliekot karti pie skenera, konteinera vāks atveras. Viedā karšu sistēma ir tieši saistīta ar konkrēto mājsaimniecību. “Maksā par to, ko izmet” (Pay-As-You-Throw) Katru reizi, kad iedzīvotājs izmet nešķirotos vai bioloģiskos atkritumus, sistēma reģistrē izmantošanas reizi vai svaru. Tas motivē cilvēkus rūpīgāk šķirot atkritumus, jo par sašķiroto materiālu (papīra, stikla, iepakojuma) izmešanu nav jāmaksā, savukārt rēķins par nešķirotajiem atkritumiem ir atkarīgs no tā, cik bieži tiek atvērts slēgtais konteiners.

Nozīmīga programmas daļa bija veltīta komunālo pakalpojumu un resursu apsaimniekošanai. RCERO Ljubljana reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā dalībnieki iepazinās ar mehāniski bioloģisko sadzīves atkritumu apstrādi, bioloģisko atkritumu pārstrādi kompostā, otrreizējo izejvielu atgūšanu un enerģijas ražošanu no biogāzes. Centrs apkalpo vairāk nekā trešdaļu Slovēnijas iedzīvotāju un ir viens no reģionālās sadarbības un aprites ekonomikas piemēriem.

Savukārt pašvaldības komunālo pakalpojumu uzņēmumā VODOVOD KANALIZACIJA SNAGA dalībnieki iepazinās ar ūdensapgādes, kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbību, kas nodrošina pilsētu un 10 apkārtējās pašvaldības ar komunāliem pakalpojumiem. Uzņēmums pilnībā pārvalda integrēto atkritumu ciklu – no pazemes konteineriem pilsētas centrā līdz atkritumu pārstrādei RCERO Ljubljana centrā. Galvenie AER veidi, ko uzņēmums izmanto ir: biogāze un biomasa (no atkritumiem un notekūdeņiem), saules enerģija – uz RCERO Ljubljana pārstrādes centra un citu JP VOKA SNAGA tehnisko ēku jumtiem ir uzstādīti lieli saules paneļu masīvi (saules enerģija tiek patērēta uzreiz uz vietas), kurināmais no atkritumiem- to izmanto kā alternatīvu fosilajam kurināmajam cementa rūpnīcās un siltumcentrālēs, aizvietojot ogles vai gāzi.

Mariboras reģionā tika apmeklēta Falas hidroelektrostacija uz Dravas upes. Tā sāka ražot elektroenerģiju 1918. gadā un bija pirmā hidroelektrostacija uz Dravas. Elektrostacija darbojas arī mūsdienās, bet tās vēsturiskajā daļā izveidots muzejs, saglabājot industriālo mantojumu un sākotnējās iekārtas.

Dalībnieki iepazinās arī ar zemo emisiju koka bērnudārzu “Vrtec Kobanček” Selnica ob Dravi pašvaldībā. Ēka projektēta pēc pasīvās un zema enerģijas patēriņa ēkas principiem, būvniecībā plaši izmantojot vietējo Slovēnijas koksni. Apkurei un dzesēšanai tiek izmantots siltumsūknis, uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi, bet iekštelpu apstākļi tiek uzraudzīti ar sensoriem.

Vizītes noslēgumā notika tikšanās ar Podravjes reģiona Enerģētikas un klimata aģentūru ENERGAP. Aģentūra darbojas kā reģionāls atbalsta centrs energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas, klimata politikas un ilgtspējīgas mobilitātes jautājumos un palīdz pašvaldībām pārvērst enerģētikas un klimata mērķus konkrētos projektos, tostarp sagatavojot projektus un piesaistot finansējumu.

Mariborā dalībnieki apskatīja pilsētvides, zaļās infrastruktūras un ilgtspējas objektus:
– Dravas upes promenāde. Tā pārvērsta par modernu, gājējiem un velosipēdistiem draudzīgu promenādi, krasi samazinot autotransporta plūsmu upes tuvumā.
– Galvenais laukums. Pilnībā renovēts pilsētas centrālais laukums, kur asfalts aizstāts ar vietējo tonēto bruģi, izveidotas modernas strūklakas bez redzamiem baseiniem un uzstādīti viedie pilsētvides elementi.
– Mariboras pilsētas parks. Tajā integrētas modernas lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmas (trīs mākslīgie dīķi), kā arī izglītojošas bioloģiskās daudzveidības zonas.
– Pilsētas pazemes konteineru tīkls. Līdzīgi kā Ļubļanā, arī Mariboras vēsturiskajā centrā ir izbūvēta pazemes atkritumu tvertņu sistēma.

Dalībnieku atsauksmes: vērtīgākais ir redzēt risinājumus darbībā

Apkopojot pēc vizītes dalībnieku aizpildītajās anketās sniegtās atsauksmes, kā viens no galvenajiem ieguvumiem atkārtoti tika minēta iespēja teorētisko informāciju sasaistīt ar reāli īstenotiem risinājumiem. Viņi īpaši novērtēja saules enerģijas izmantošanu publiskajās ēkās, atkritumu pārstrādi un enerģijas ieguvi no biogāzes, hidroenerģiju, energoefektīvu būvniecību, ūdenssaimniecību un datos balstītu energopārvaldību.

Vairāki pašvaldību speciālisti kā būtisku atziņu izcēla Slovēnijas sistēmisko pieeju – energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projekti tiek sasaistīti ar ilgtermiņa attīstības plānošanu, investīcijām, datu analīzi un sadarbību starp pašvaldībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Īpaši bieži atsauksmēs minēta ENERGAP pieredze. Nozaru speciālistu ieskatā līdzīga reģionāla kompetences centra pieeja būtu vērtīga arī Latvijā, jo īpaši mazākām pašvaldībām, kurām ne vienmēr ir pietiekama kapacitāte patstāvīgi nodrošināt visus energopārvaldības procesus.

Pozitīvi novērtēta arī Ļubļanas “Misija 100” pieeja sabiedrības informēšanai. Dalībnieki norādīja, ka līdzīgi konsultāciju un informācijas punkti varētu palīdzēt arī Latvijas iedzīvotājiem saprotamā veidā saņemt informāciju par ēku energoefektivitāti, zaļo enerģiju, aprites ekonomiku, atkritumu šķirošanu un ilgtspējīgiem ikdienas paradumiem.

Kā Latgalei pārņemami risinājumi anketās minēta arī saules paneļu plašāka izmantošana uz publiskajām ēkām un citām pašvaldību virsmām, tostarp autostāvvietu nojumēm, enerģijas patēriņa digitāla uzraudzība, energokopienu attīstība, atkritumu šķirošanas infrastruktūras pilnveidošana un bioloģisko atkritumu pārstrāde.

Daļa īpaši izcēla arī koka konstrukciju izmantošanu energoefektīvu publisko ēku būvniecībā, tehniskā un industriālā mantojuma saglabāšanu, kā arī Ļubļanas pilsētvides risinājumus – gājēju zonas, velo infrastruktūru un upes krastmalu izmantošanu.

Vairāki pašaldību pārstāvji uzsvēra, ka liela pievienotā vērtība bija ne tikai Slovēnijā redzētais, bet arī savstarpējās diskusijas starp dažādu Latgales pašvaldību, kapitālsabiedrību, plānošanas reģiona un valsts pārvaldes speciālistiem. Tās ļāva salīdzināt pieredzi un jau vizītes laikā apspriest, kuri risinājumi būtu pielāgojami Latgales apstākļiem.

Kopumā vizīte tika novērtēta kā profesionāli organizēta, daudzpusīga, izzinoša un uz praktiskiem piemēriem orientēta. Īpaši augstu tika vērtēti objektu apmeklējumi un iespēja klātienē diskutēt ar speciālistiem.

Runājot par turpmākajām mācībām un pieredzes apmaiņas vizītēm, speciālisti iesaka vēl vairāk koncentrēties uz praktiskiem un Latgales situācijai pārnesamiem risinājumiem – energokopienām, datos balstītu energopārvaldību, enerģijas uzkrāšanu, vēja enerģiju, centralizētās siltumapgādes modernizāciju, aprites ekonomiku, digitalizāciju un ilgtspējīgu mobilitāti. Tāpat izskanēja priekšlikums turpmāk apmeklēt arī mazākas pašvaldības, kuru mērogs un resursu pieejamība ir salīdzināma ar Latgales pašvaldībām, kā arī vairāk analizēt projektu izmaksas, atmaksāšanās periodus, finansēšanas modeļus un praktiskos ieviešanas izaicinājumus.

Kā potenciālie nākamo pieredzes apmaiņas vizīšu galamērķi anketās tika minēti: Somija, Igaunija, Dānija, Zviedrija, Polija, Lietuva, Nīderlande, Austrija un Vācija. Šobrīd LPR plāno pieredzes apmaiņas mācību braucienu uz Igauniju, ieterot arī labās prakses piemērus Latvijā.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros.

Dalībnieku atziņas, vērtējumi un priekšlikumi šajā publikācijā atspoguļoti apkopotā un redakcionāli saīsinātā veidā, balstoties uz pēc pieredzes apmaiņas vizītes aizpildītajās dalībnieku novērtējuma anketās sniegtajām atbildēm.