Latgales pašvaldību pārstāvji Igaunijā pēta inovatīvas pieejas skolu ēdināšanai: no šokolādes humusa līdz “stunda garām” pusdienām
No 2026. gada 27. līdz 30. aprīlim Latgales plānošanas reģions (LPR) kā vadošais partneris projekta “SchoolFood WasteSolutions” ietvaros organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Tartu reģionu Igaunijā. Vizītes laikā visu Latgales pašvaldību 30 nozares speciālisti klātienē iepazina kaimiņvalsts viedos risinājumus pārtikas atkritumu mazināšanā un uztura izglītībā, apmeklējot astoņas izglītības iestādes un piedaloties praktiskās apmācībās par komunikāciju pārmaiņu vadībā.
Pilotskolu pieredze: radošums un atbildība
Viena no spilgtākajām vizītes pieturvietām bija Pala skola (82 skolēni), kas kalpo kā izcils piemērs veselīga uztura integrēšanai mācību procesā. Skolēni kopā ar skolotājiem paši ierīko augstās dobes dārzeņu audzēšanai, izmantojot matemātikas zināšanas materiālu aprēķiniem un bioloģiju – augu saderības pētīšanai. Lai veicinātu dārzeņu patēriņu, skola ieviesa “Burkānu” un “Pupiņu” nedēļas, kuru laikā tapa bērnu izgudrotā šokolādes humusa recepte, kas tagad iekļauta oficiālajā skolas pusdienu ēdienkartē. Pašlaik skolas atkritumu daudzums ir vien 1 kg dienā, un personāls ir apņēmības pilns to samazināt vēl par 30–50%.
Savukārt Sillaotsa skolā delegācija novēroja, kā pašapkalpošanās līnija palīdz nodrošināt kvalitāti augoša skolēnu skaita apstākļos. Skola veiksmīgi sadarbojas ar vecākiem, divreiz gadā rīkojot “atvērto durvju dienas” pusdienotājiem, bet šefpavārs reizi nedēļā vada ēdiena gatavošanas pulciņu.
Preiļu novada attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāja Iveta Piziča uzsver: “Igaunijā skolu ēdināšana tiek skatīta daudz plašāk – ne tikai kā porcijas pasniegšana, bet kā labbūtības brīdis, izglītības un skolas kultūras sastāvdaļa. Vērtīgi bija iepazīt bufetes tipa pieeju, mierīgāku pusdienu procesu un ēdnīcu vidi kā patīkamu un draudzīgu telpu. Īpaši nozīmīgi bija redzēt, kā pārtikas izglītība tiek sasaistīta ar ikdienas paradumiem. Atgriežoties mājās, izvērtēsim gūtās atziņas un domāsim, kas katrai mūsu skolai ir visatbilstošākais – kā pilnveidot ēdināšanas vidi, komunikāciju un sadarbību. Esmu pārliecināta, ka no Igaunijas atgriežamies iedvesmoti un ar lielāku pārliecību par to, kā arī mēs savās skolās varam veidot bērniem labvēlīgāku vidi.”
Apmācības: Komunikācija kā atslēga pārmaiņām
Papildus skolu apmeklējumiem delegācija piedalījās īpašā seminārā-darbnīcā “Izmaiņas skolu ēdināšanā: kāpēc komunikācija ir būtiska”, ko vadīja Kristi Jēsāra (Kristi Jõesaar), Tartu apriņķa pašvaldību apvienības komunikācijas vadītāja. Dalībnieki apguva pārmaiņu komunikācijas principus, uzsverot, ka izmaiņas ēdināšanas sistēmā skar ne tikai praktisko pusi, bet arī emocijas un ieradumus. Darbnīcā gūtās prasmes palīdzēs Latgales speciālistiem labāk skaidrot un ieviest jaunas iniciatīvas savās pašvaldībās, padarot tās saistošas gan skolēniem un skolotājiem, gan vecākiem.
Strukturālas izmaiņas un digitālā komunikācija
Vonnus vidusskolā dalībnieki iepazina “garā starpbrīža” koncepciju – stundu garu pārtraukumu apzinātai ēšanai un aktivitātēm, kas būtiski uzlabojis skolas mikroklimatu. Savukārt Kivilinna skolā lielu interesi izraisīja skolēnu iesaiste satura veidošanā sociālajiem tīkliem, kas mainījusi jauniešu attieksmi pret skolas pusdienām, padarot tās “stilīgas” viņu pašu acīs.
Pateicība un nākotnes redzējums
“Igauņu kolēģu pieredze apliecina, ka mērķtiecīga sadarbība starp pašvaldību, skolu, skolēnu un vecākiem spēj radīt reālas izmaiņas mūsu bērnu veselībā un ilgtspējīgā saimniekošanā,” atzīst brauciena organizatore Latgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Ruta Priede.
Pieredzes apmaiņas vizītes laikā delegācijai bija iespēja iepazīt plašu izglītības iestāžu spektru, apmeklējot gan nelielas lauku skolas ar 80–100 skolēniem, gan vērienīgas pilsētu ģimnāzijas, kurās mācās pat 800 audzēkņu. Šāds kontrasts ļāva dalībniekiem secināt, ka pārtikas atkritumu mazināšanas izaicinājumi un risinājumi atšķiras atkarībā no iestādes mēroga – ja mazajās skolās, kā Pala vai Vonnus, ir vieglāk ieviest personisku pieeju un ģimenisku gaisotni, tad lielajās skolās, piemēram, Kivilinnas vai Miinas Härmas ģimnāzijā, izšķiroša nozīme ir precīzai loģistikai un mūsdienīgai komunikācijai. Vizīte nostiprināja pārliecību, ka neatkarīgi no bērnu skaita, bufetes tipa ēdināšana un pašapkalpošanās ir mērķis, uz kuru jātiecas ikvienai mūsdienīgai skolai, lai veicinātu skolēnu atbildību un mazinātu pārtikas pārpalikumus.
Projekta komanda un brauciena dalībnieki izsaka sirsnīgu pateicību Tartu apriņķa pašvaldību asociācijai (Tartumaa Omavalitsuste Liit) par profesionālo programmas sagatavošanu un koordinēšanu. Īpašs paldies visām skolu komandām – Puhjas, Vonnus, Sillaotsa, Mīnas Hermas, Kivilinnas, Korvekulas, Palas un Neo skolām – par viesmīlīgo uzņemšanu, dalīšanos pieredzē un iedvesmu.
Par projektu: Aktivitāte īstenota projektā “SchoolFood WasteSolutions”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība Interreg Centrālās Baltijas programmas 2021-2027 ietvaros.
