EP apstiprina Ušakova sagatavoto ES 2027. gada budžeta pozīciju: viena no prioritātēm ir atbalsts austrumu robežas valstīm

Eiropas Parlaments trešdien, 21. oktobrī, plenārsēdē Strasbūrā apstiprināja savu pozīciju par Eiropas Savienības 2027. gada vispārējo budžetu. Kā viena no prioritātēm EP pozīcijā ir izvirzīts atbalsts ES austrumu robežas flanga valstīm – programmām, kas var palīdzēt šī reģiona iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Finansējumu rosināts mērķēti palielināt par 371,8 miljoniem eiro. Parlamenta pozīciju par ES 2027. gada budžetu kā galvenais ziņotājs sagatavoja Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S&D) – pirmais Latvijas un Baltijas valstu pārstāvis šajā amatā.

„Vēsturiski pēc ES gada budžeta pieņemšanas ziņotāji varēja atļauties kā sava darba augļus pasniegt desmitiem vai simtiem miljonu eiro, kas pievienoti dažādām programmām. Šogad jau tas vien, ka Eiropas Savienībai vispār būs apstiprināts budžets, pats par sevi ir sasniegums. Mēs veidojam 2027. gada budžetu Eiropai ārkārtīgi smagā brīdī – finanšu situācija ir saspringta, ģeopolitiskā realitāte ir drūma, un politiskā sadrumstalotība aug gan dalībvalstīs, gan pašā Parlamentā,“ saka Nils Ušakovs.

„Tomēr mums ar kolēģiem ir izdevies atrast kopīgu pozīciju. Pateicoties tam, viena no EP prioritātēm ir austrumu robežas flanga – tostarp Latvijas un Latgales – intereses,“ uzsver deputāts no Latvijas.

Lielākais papildu finansējums šajā paketē paredzēts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam („Connecting Europe Facility“), kuram kopumā EP rosina palielināt finansējumu par 260 miljoniem eiro, tostarp par 205,5 miljoniem eiro transportam un par 50 miljoniem eiro enerģētikai. Budžeta piezīmes paredz, ka šie līdzekļi atbalsta arī austrumu pierobežas reģionus: transporta savienojamību, infrastruktūras noturību un pārrobežu saites, energoapgādes drošību, kā arī tūrisma nozares noturību.

Vēl par 80 miljoniem eiro Parlaments rosina palielināt finansējumu Savienības civilās aizsardzības mehānismam, lai stiprinātu visas ES spēju reaģēt uz dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām, bet par 20 miljoniem eiro – militārajai mobilitātei, budžeta piezīmē īpaši paredzot atbalstu Baltijas ostu jaudas palielināšanai un militārās mobilitātes digitālajai informācijas sistēmai.

Iekšējās drošības fondam finansējumu rosināts palielināt par 10 miljoniem eiro cīņai tostarp pret hibrīduzbrukumiem pierobežas valstīm. Savukārt Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmā (EDIP) finansējumu rosināts palielināt par 6,8 miljoniem eiro instrumentam „FAST“, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem izstrādāt pretdronu sistēmas.

Papildus tam kohēzijas politikas fondos iekļautas divas īpašas budžeta piezīmes, kas aicina esošos fondu resursus mērķtiecīgāk izmantot austrumu pierobežas vajadzībām: Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF) – atbalsts pārrobežu šķēršļu novēršanai austrumu flangā ar instrumentu „BRIDGEforEU“, bet Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+) – profesionālās izglītības, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides paplašināšana pierobežas reģionos.

„Runājot par budžetu kopumā, Eiropas Parlamenta pozīcijā ir skaidri definētas prioritātes – jaunieši, zinātne, veselības aprūpe, lauksaimnieki, sociālā joma, drošība un kārtība,“ norāda Nils Ušakovs.

Šīs prioritātes Eiropas Parlamenta pozīcijā atspoguļotas ar konkrētiem palielinājumiem programmās, kas tieši skar iedzīvotājus. Piemēram, lai students no Daugavpils vai Valensijas varētu atļauties apmaiņas semestri, nepaļaujoties tikai uz vecāku iekrājumiem, programmai „Erasmus+“ finansējumu rosināts palielināt par 96 miljoniem eiro.

Savukārt, lai talantīgs jaunais zinātnieks savu nākotni veidotu Eiropas laboratorijā, nevis dotos prom uz ASV, pētniecības programmai „Apvārsnis Eiropa“ („Horizon Europe“) finansējumu rosināts palielināt par 63 miljoniem eiro.

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) rosināts palielināt finansējumu par 85 miljoniem eiro un vēl par 20 miljoniem eiro tieši jaunajiem lauksaimniekiem.

Īpaša prioritāte ir drošība un kārtība. Šajā jomā Parlaments kopumā rosina palielināt finansējumu par 21,8 miljoniem eiro iekšējai drošībai, aizsardzības rūpniecībai un spēju attīstībai, par 40 miljoniem eiro – Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam, kā arī par jau minētajiem 20 miljoniem eiro – militārajai mobilitātei.

Vienlaikus Eiropas Parlaments pozīcijā, kuru kā galvenais ziņotājs sagatavoja Ušakovs, rosina palielināt finansējumu Eiropas Prokuratūrai – par 10 miljoniem eiro, Eiropolam – par 12 miljoniem eiro, ES tiesu iestāžu sadarbības aģentūrai „Eurojust“ – par 8 miljoniem eiro, kā arī pilnībā atjaunot ES Padomes rosināto 10 miljonu eiro samazinājumu robežapsardzības aģentūrai „Frontex“.

„Šis balsojums ir pusfināls – priekšā ir fināls un trīs nedēļu smagas sarunas ar ES Padomi. Mums kopā ar Padomi un Eiropas Komisiju ir viens mērķis – spēcīga, vienota Eiropa, kurā plaukst tās dalībvalstis. Tāpēc izmantosim sarunas par pašreizējā septiņu gadu cikla pēdējo budžetu kā labu iesildīšanos kompromisu meklēšanā pirms vēl sarežģītāka darba pie jaunā ES daudzgadu budžeta. Tas, ko Eiropas iedzīvotāji no mums šobrīd gaida visvairāk, ir nevis saukļi vai simbolisms, bet gan reāli izdarīts darbs,“ rezumē Nils Ušakovs.

 Uzziņai: par ko balsoja Eiropas Parlaments un kāda ir tālākā procedūra

Trešdien, 2026. gada 21. oktobrī, Eiropas Parlaments plenārsēdē pieņēma divus dokumentus, kas kopā veido Parlamenta oficiālo pozīciju un sarunu mandātu par ES 2027. gada vispārējo budžetu: grozījumus ES Padomes nostājā par 2027. gada budžeta projektu (konkrētus skaitļus katrā budžeta rindā) un pavadošo budžeta rezolūciju. Nils Ušakovs kā galvenais ziņotājs atbild par budžeta III sadaļu – Eiropas Komisijas budžetu, kurā ietilpst ES fondi un programmas, savukārt ziņotājs par pārējām sadaļām (pārējo ES iestāžu administratīvajiem budžetiem) ir Mihalis Hadžipantela (ETP, Kipra).

Budžeta sagatavošanas cikls sākās pavasarī (2026. gada 28. aprīlī), kad Eiropas Parlaments apstiprināja Nila Ušakova sagatavotās 2027. gada budžeta izstrādes pamatnostādnes (guidelines). Vasarā Eiropas Komisija iesniedza 2027. gada budžeta projektu, ko Parlaments novērtēja kā nepietiekamu, bet oktobrī Komisija iesniedza Grozījumu vēstuli Nr. 1/2027 (Amending Letter 1/2027), ar kuru brīvo līdzekļu apjoms (availabilities) pieauga no 476 miljoniem līdz 878 miljoniem eiro. Savukārt ES Padome septembrī pieņēma savu nostāju, kurā rosināja Komisijas budžeta projektu samazināt par 1 miljardu eiro saistību apropriācijās un vairāk nekā 500 miljoniem eiro maksājumu apropriācijās. Eiropas Parlaments savā 21. oktobra pozīcijā rosina pilnībā atjaunot visus Padomes rosinātos samazinājumus un palielināt finansējumu budžeta projektā par 1,17 miljardiem eiro, kopējo ES 2027. gada budžeta apjomu nosakot 195 miljardu eiro apmērā saistību apropriācijās un 204 miljardu eiro apmērā maksājumu apropriācijās.

Pēc Eiropas Parlamenta balsojuma ES Padomei, kuras vārdā sarunas vada Īrijas prezidentūra, ir 10 dienas, lai pieņemtu Parlamenta grozījumus. Ja Padome tos neapstiprina, tiek sasaukta Samierināšanas komiteja (27 ES Padomes pārstāvji un 27 Eiropas Parlamenta deputāti), kurai 21 dienas laikā jāvienojas par kopīgu tekstu. Pirmā sarunu kārta paredzēta 2026. gada 3. novembrī. Kad kopīgais teksts ir saskaņots, Eiropas Parlamentam un ES Padomei ir 14 dienas, lai to apstiprinātu; galīgais balsojums Eiropas Parlamenta plenārsēdē plānots 2026. gada 23.–26. novembrī. Ja vienošanos panākt neizdodas, Eiropas Komisijai jāiesniedz jauns budžeta projekts; ja budžets nav pieņemts līdz 2027. gada 1. janvārim, stājas spēkā pagaidu divpadsmitdaļu režīms, kurā ik mēnesi var tērēt ne vairāk kā vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta.

Papildus informācija: europarl.europa.eu