Aizvadīts seminārs “Vēsturiskās kūdras ieguves vietas: revitalizācijas veidi – ieguvumi – izmaksas – atdeve”

25.februārī  Rēzeknes novada “Litavniekos”, viesu mājas “ Zaļā sala” telpās norisinājās seminārs “Vēsturiskās kūdras ieguves vietas: revitalizācijas veidi – ieguvumi – izmaksas – atdeve”, kas veltīts degradētu kūdras ieguves teritoriju ilgtspējīgai apsaimniekošanai un turpmākai izmantošanai, kuru organizēja Latgales plānošanas reģions, sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un Ezeru un purva izpētes centru, Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansētā projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros.

Semināram pieteicās plašs dalībnieku skaits – profesionāļi, kas pārstāvēja dažādas organizācijas un institūcijas (Dabas aizsardzības pārvalde, LR Zemkopības ministrija, Valsts meža dienests, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas valsts meži AS, Ezeru un purva izpētes centrs), tostarp Latgales reģiona pašvaldības speciālisti, kuru ikdienas darbs saistīts ar lēmumu pieņemšanu par teritoriju attīstību, klimata ietekmes mazināšanu un investīciju piesaisti. Pārstāvēti bija arī uzņēmēji (Peat Export LLC SIA, Compaqpeat SIA).

Mācības vadīja Ezeru un purvu izpētes centra ekspertes Dr.geol. Ilze Ozola un Dr.geogr. Laimdota Kalniņa ar ilggadēju pieredzi kūdrāju izpētē, revitalizācijas risinājumu izvērtēšanā un ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā. Dalībnieki ieguva izpratni par kūdrāju nozīmi klimata regulācijā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī par to, kā šos aspektus pamatoti integrēt attīstības plānošanā un projektu īstenošanā nākotnē.

Īpaša uzmanība tika pievērsta revitalizācijas ekonomiskajai pusei – iespējamajām izmaksām, ilgtermiņa ieguvumiem un atdevei dažādos laika nogriežņos. Semināra laikā varēja iepazīties ar praktiskiem piemēriem un metodēm, kā izvērtēt teritorijas potenciālu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, salīdzinot dažādus scenārijus un to ietekmi uz klimatu, vidi un saimniecisko izmantošanu. Šīs zināšanas ir būtiskas gan pašvaldību speciālistiem, plānojot teritoriju attīstību un investīcijas, gan zemju īpašniekiem, pieņemot lēmumus par savas zemes izmantošanu nākotnē.

Apmācībās iegūtās zināšanas palīdzēs izvērtēt teritoriju atbilstību atbalsta nosacījumiem un pieņemt pamatotus lēmumus par piemērotākajiem risinājumiem, ņemot vērā ietekmi uz vidi, klimatu un teritorijas turpmāko izmantošanu, kā arī ilgtspēju un ekonomisko pamatojumu.

Projekta vadošais partneris, Vidzemes plānošanas reģions, ko pārstāvēja projektu vadītāja Maija Rieksta, dalībniekus informēja par inventarizācijas rezultātu apkopojumu, kas notika no 2025.gadā pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu izpētes rezultātā. Latvijā kopumā tika identificētas vēsturiskās kūdras ieguves vietas 9574 ha platībā, kurās ietilpst 132 atradnes (799 zemes vienības), inventarizācijas rezultātā tika secināts, ka no tām 22% ir veicama revitalizācija, 68% ir dabiski vai mērķtiecīgi jau revitalizētas un 10% neatbilst revitalizācijai. “Latgalē paredzēts izstrādāt revitalizācijas stratēģijas pašvaldības īpašumā esošām 15 zemes vienībām ar kopējo platību 31,643 ha un privātpersonu īpašumā 14 zemes vienībām ar kopējo platību 110,175 ha, tām teritorijām, kuru īpašnieki piekrita piedalīties projektā, un ar Taisnīgās pārkārtošanas fonda atbalstu veikt stratēģiju izstrādi, kura ietvers detalizētu informāciju par ieteicamajām aktivitātēm konkrētajām zemes vienībām, to īstenošanas soļiem, izmaksu aprēķinu un potenciālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Revitalizācijas stratēģija tiks izstrādāta bez maksas un tā kalpos kā pamatojuma dokuments, lai 2026. gads beigās varētu pretendēt uz Taisnīgās pārkārtošanas fonda finansējumu revitalizācijas aktivitāšu īstenošanai”, norādīja projektu vadītāja Maija Rieksta.

Informatīvie semināri vēsturiskās kūdras ieguves vietu zemes īpašniekiem reģionos plānoti 2026.gada II ceturksnī, par tiem informācija sekos tuvāk pasākuma datumiem.

Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”  tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.

Informāciju sagatavoja: LPR projekta vadītāja Natālija Kurakina.