Latgales pašvaldību pārstāvji iepazīstas ar Samsø salas risinājumiem – Komunālie pakalpojumi uz atjaunojamo energoresursu bāzes, pieredzes apmaiņas vizītes 2. diena

Latgales plānošanas reģions projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” (turpmāk – Projekts) ietvaros no 24. – 27. augustam organizēja pieredzes apmaiņas vizīti uz Dāniju. Tās mērķis bija paaugstināt Latgales reģiona pašvaldību, tai skaitā pašvaldību kapitālsabiedrību, un plānošanas reģiona speciālistu zināšanas un prasmes par atjaunojamo energoresursu izmantošanu komunālo pakalpojumu jomā, sekmējot klimatneitralitātes ieviešanu Latvijā.

Vizītes otrā diena tika pavadīta Samsø salā, kur dalībnieki iepazinās ar salas risinājumiem atjaunojamo energoresursu pielietojumā komunālo pakalpojumu jomā. Samsø salā vēja turbīnas veido galveno enerģijas avotu, un dalībnieki apmeklēja Samsø enerģijas akadēmiju, kur iepazinās ar pašvaldības darbības principiem, īstenotajiem projektiem un pamatmodeļiem. Dienas gaitā tika apmeklēti arī vairāki pašvaldības projektu objekti – SMILE Smart Grid projekts Ballenas jahtu ostā, vizīte pie vienas no salā esošajām vēja ģeneratoru instalācijām, saules paneļu un elektroauto infrastruktūra Samsø pašvaldībā, kā arī citi objekti, kuros praktiski ieviesta zaļās pārejas pieeja.

Samsø ir neliela Dānijas sala, kas kļuvusi par starptautiski atzītu ilgtspējīgas enerģētikas un kopienas iesaistes paraugu. Tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajiem kopienas enerģētikas modeļiem – visa sala ir pilnībā pārveidojusi savu elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmu, nodrošinot to ar 100% atjaunojamiem resursiem.

Kopš 1997. gada, pateicoties valsts un pašvaldības iniciatīvām, aktīvai iedzīvotāju līdzdalībai un mērķtiecīgai enerģētikas politikai, Samsø ir izveidojusi biomasas katlumājas ciematos, kas nodrošina centralizēto apkuri bez fosilajiem resursiem, kā arī uzbūvējusi kopienas īpašumā esošas vēja turbīnas – gan uz sauszemes, gan jūrā.

Uz salas ir attīstīta biogāzes ieguve, kuras pamatā ir vietējo lauksaimniecības atkritumu – lopkopības kūtsmēslu, organisko atkritumu un salmu – pārstrāde. Vizītes laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt šo ražotni. “Biogāze tiek sadedzināta kopā ar salmiem un koksni katlos, nodrošinot centralizēto siltumapgādi vairākām apdzīvotām vietām salā, īpaši Onsbjerg un Brundby apkārtnē. Pašlaik biogāze veido 10–15 % no kopējās siltumapgādes, bet pārējais siltums tiek saražots no koksnes un salmiem. Mēs jau strādājam pie nākamās paaudzes biogāzes ražotnes, lai aizstātu fosilo degvielu atlikušajā transportā un zvejniecībā,” norādīja Samsø Enerģijas akadēmijas vadītājs Søren Hermansen.

Ļoti vērtīga bija vizīte pie vienas no Samsø salā esošajām vēja ģeneratoru instalācijām, kas īpaši aktuāla arī Latvijā. Jau 1997. gadā sala uzsāka projektu “Enerģijas pāreja uz atjaunojamiem avotiem”, ko īstenoja Samsø kopiena sadarbībā ar Dānijas valdības programmām. Laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam tika uzstādītas pirmās kopienas īpašumā esošās vēja turbīnas. Projekts tika īstenots kā sabiedrības finansēts un līdzīpašuma modelis, aktīvi iesaistot vietējos zemniekus, uzņēmējus un iedzīvotājus. Kopumā uzstādītas aptuveni 11 liela mēroga turbīnas uz sauszemes un vairākas mazākas turbīnas jūrā, kuru jauda svārstās no ~750 kW līdz 2 MW katrai.

“Vēja turbīnas nodrošina aptuveni 100 % no salas elektroenerģijas vajadzībām, nereti pat pārsniedzot vietējo patēriņu. Pāri palikusī elektroenerģija tiek pārdota tīklā, radot papildu ienākumus kopienai. Vienlaikus troksnis, ko rada turbīnas, ir viens no biežākajiem iedzīvotāju iebildumiem visā pasaulē, arī Dānijā. Šeit trokšņa līmeņi vēja turbīnām ir stingri noteikti gan likumos, gan pašvaldību saistošajos noteikumos. Pie mums, ja trokšņa līmenis pārsniedz 43 dB, iedzīvotājiem ir tiesības sūdzēties un prasīt turbīnu darbības apturēšanu. Jāteic gan, ka šis slieksnis nav augsts. Jo augstāka ir vēja turbīna, jo mazāk dzirdams tās radītais troksnis,” skaidroja Samsø Enerģijas akadēmijas vadītājs Søren Hermansen.

Samsø sala ir viens no pasaules paraugiem pilnīgai atjaunojamās enerģijas integrācijai, kur saules paneļi un elektroauto infrastruktūra cieši papildina salas enerģētisko pašpietiekamību. Lielākā daļa saules paneļu uzstādīti uz sabiedrisko ēku jumtiem – skolām, pašvaldības ēkām, kā arī daļēji uz privātmājām. Pašvaldībā izveidotas vairākas publiskas uzlādes stacijas, piedāvājot gan lēno (AC), gan ātro (DC) uzlādi. Pašvaldība un uzņēmēji aktīvi veicina iedzīvotāju pāreju uz elektroauto, nodrošinot subsīdijas un dažādas sadarbības programmas. Transportlīdzekļi tiek uzlādēti galvenokārt no vēja un saules enerģijas, tādējādi būtiski samazinot fosilo degvielu patēriņu. Daļa elektroauto kalpo arī kā mobilas enerģijas uzglabāšanas sistēmas, palīdzot balansēt vietējo tīklu brīžos, kad vēja turbīnas saražo vairāk elektrības nekā nepieciešams. Pašvaldībai pieder arī neliels, bet funkcionāls elektroauto parks (5–15 transportlīdzekļi), kuru uzlāde tiek nodrošināta ar saules enerģiju.

“Pašvaldības īpašumā esošās elektromašīnas tiek izmantotas aptuveni trīs gadus, pēc tam tās tiek pārdotas un pieejamas ikvienam interesentam. Šādi lietoti elektroauto ir ļoti labā tehniskā stāvoklī un kalpo vēl daudzus gadus. Tādējādi pie mums veidojas plašs lietotu elektroauto autoparks,” norādīja Samsø Enerģijas akadēmijas vadītājs Søren Hermansen.

Samsø Enerģijas akadēmijas pētnieki aktīvi attīsta kuģu un prāmju dzinēju elektrifikācijas iniciatīvas. Uz salas jau ir izveidotas uzlādes stacijas prāmjiem un mazajiem kuģiem, kas darbojas ar vietēji saražoto atjaunojamo elektroenerģiju. Kuģu uzlādei tiek izmantota enerģija no vēja parkiem, saules paneļiem un biogāzes stacijām, tādējādi nodrošinot praktiski enerģētiski pašpietiekamu transportu nelielas salas apstākļos. Šī integrētā pieeja ļāvusi būtiski samazināt oglekļa emisijas un degvielas izmaksas, kā arī mazināt jūras piesārņojuma riskus, piemēram, smago metālu un naftas noplūdes. Labs piemērs tam ir SMILE Smart Grid projekts Ballenas jahtu ostā.

Pasākuma noslēgumā dalībnieki dalījās ar saviem iespaidiem no redzētā un dzirdētā. Dalībnieku secinājumi, ieguvumi un atziņas no ārzemju vizītes Dānijā ir ļoti vērtīgas:

“Visa pamatā ir konkrēts mērķis, sabiedrības informētība un ieinteresētība. Panākumu iegūšanai nepieciešama padziļināta izpēte un darbošanās komandā. Komunicējot ar citiem, klimatneitralitātes nozīmi skaidrošu vairāk no sarunu biedra skatu punkta, skaidrojot sarunu biedra ieguvumus, atbalstot energoefektīvāku rīcību”.

“Paudīšu savu pārliecību par īstenojamajiem darbiem un projektiem, ņemot vērā progresīvāko valstu pieredzi. Vienmēr mans redzes lauks nav aprobežojies ar tikai savu apkārtējo draugu un speciālistu loku vai mūsu valstī noteiktajiem attīstības virzieniem, bet vienmēr aptvert pasaules vadošos attīstītākos un inovatīvākos virzienus. Tā arī turpināšu. Lieliski būt speciālistu un kolēģu lokā un gūt jaunu pieredzi”.

“Vizītes laikā ieguvu vērtīgu ieskatu Dānijas pašvaldību praksē energoefektivitātes un klimata mērķu sasniegšanā, kur būtiska loma ir ciešai sadarbībai starp pašvaldībām, uzņēmējdarbības sektoru un sabiedrību. Tika prezentēti konkrēti piemēri par biomasas (salmu), saules un vēja enerģijas pielietošanu centralizētās siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmās, kā arī par dažādu tehnoloģiju integrēšanu (prāmis darbināms ar elektrību), lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu energoapgādi.  Vizītē iegūtās zināšanas plānoju izmantot, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu – biomasas, vēja enerģijas un saules enerģijas – plašāku integrāciju pašvaldību iniciatīvās, veicinātu digitālo un viedo vadības risinājumu ieviešanu, kā arī stiprinātu iedzīvotāju un uzņēmēju līdzdalību ilgtspējīgas enerģētikas attīstības procesos Latgalē.

“Brauciens uz Dāniju bija ļoti vērtīgs un iedvesmojošs. Iegūtās zināšanas par atjaunojamo energoresursu integrāciju komunālajos pakalpojumos atklāja, cik svarīga ir efektīva sadarbība starp pašvaldībām, uzņēmējiem un sabiedrību. Pamanīju, ka modernās tehnoloģijas, digitālās vadības sistēmas un iedzīvotāju iesaiste ir būtiski elementi, kas padara enerģētiku ilgtspējīgu un efektīvu. Īpaši interesanti bija redzēt praktiskos piemērus par biomasas, vēja un saules enerģijas pielietojumu, kā arī to, kā tiek risināta enerģijas ražošana. Šī pieredze sniedz idejas un risinājumus, ko varētu pielietot arī Latgales pašvaldībās, uzlabojot energoefektivitāti un veicinot sabiedrības līdzdalību ilgtspējīgos projektos”.

“Daudz vērtīgas informācijas par energoefektivitāti un atjaunojamo resursu izmantošanu komunālajos pakalpojumos. No iegūtā izmantošu profesionāli-pieeju ilgtermiņa plānošanai, saules paneļu un akumulotoru izmantošanu”.

“Brauciens, programma un redzētais ir saplānots un organizēts augstā līmenī”.

“Ļoti drosmīga valsts, kura salīdzinoši īsā laikā spējusi izveidot gandrīz neatkarīgu energosistēmu. Zaļā domāšana pārspēj citas ziemeļvalstis. Augstais sabiedrības izglītības līmenis politiķiem un zinātniekiem ieviest drosmīgas, ilgtermiņa rezultāta idejas”.

“Guvu priekšstatu par atjaunojamās enerģijas izmantošanu pakalpojumu sniegšanā ar prakstiskiem piemēriem. Tāpat būtiska pieredze bija vēja ģeneratoru apmeklēšana. Praktiski izmantošu iegūto iesaistoties plānošanas dokumentu izstrādē, projektu pieteikumu izstrādē,  būs pieredzē balstīts viedoklis, kā arī redzējums, kur var tik izmantota AE”.

“Stipri citādā redzējumā atjaunoju atmiņas par gandrīz 20 gadu seno vizīti. Cik daudz mums ir jādzīvo un jāstrādā , lai izaugtu līdz tādai savstarpējai uzticībai un mieram dvēselē”.

Ņemot vērā, ka Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai nosaka mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam, Latgales pašvaldību speciālistiem bija īpaši vērtīgi iepazīt Dānijas pieredzi. Vizītes laikā viņi varēja paplašināt zināšanas par klimatneitrāliem risinājumiem un iegūt praktiskus labās prakses piemērus, ko integrēt savā pašvaldību darbā, veicinot veiksmīgu klimatneitralitātes ieviešanu.

Orhūsa tiek uzskatīta par paraugpilsētu pašvaldībām, kuras vēlas redzēt praktisku pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunojamo enerģiju, apvienojot tehnoloģijas, centralizētās sistēmas un sabiedrības iesaisti — par to pārliecinājās arī vizītes dalībnieki. Savukārt Samsø ir spilgts piemērs tam, kā ilgtspējīga enerģētikas un komunālo pakalpojumu pārvalde var vienlaikus stiprināt vietējo ekonomiku, iedzīvotāju līdzdalību un enerģētisko drošību.

Liels paldies ikvienam pašvaldības dalībniekam par aktīvu iesaisti pieredzes apmaiņas vizītē, kā arī sadarbības partneriem Orhūsas pašvaldībā un Samsø Enerģijas akadēmijā!

Pasākums tika īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros.