Latgales pašvaldību pārstāvji iepazīstas ar efektīvu un inovatīvu siltumapgādes pārvaldi, tostarp ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanu Orhūsā, vairojot zināšanas par klimatneitrāliem risinājumiem, pieredzes apmaiņas vizītes 1. diena
Latgales plānošanas reģions projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” (turpmāk – Projekts), ietvaros no 24. – 27. augustam organizēja pieredzes apmaiņas vizīti uz Dāniju ar mērķi paaugstināt Latgales reģiona pašvaldību, tai skaitā pašvaldību kapitālsabiedrību, un plānošanas reģiona speciālistu zināšanas un prasmes par atjaunojamo energoresursu izmantošanu komunālo pakalpojumu jomā, sekmējot klimatneitralitātes ieviešanu Latvijā.
Vizītē piedalījās 20 dažādu jomu speciālisti no Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada, Daugavpils valstspilsētas, Augšdaugavas novada, Krāslavas novada, Preiļu novada, Līvānu novada, Ludzas novada un Balvu novada pašvaldībām. Dalībnieku vidū bija energopārvaldnieki, siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas, kā arī mājokļu un komunālās saimniecības izpildinstitūciju pārstāvji un projektu vadītāji, pašvaldību izpildinstitūciju darbinieki, kā arī Latgales plānošanas reģiona projekta eksperti. Vizītes laikā viņi līdzdarbojās pieredzes apmaiņas diskusijās un objektu apskatēs, padziļinot savas zināšanas atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā.
Orhūsa (Aarhusa) ir viens no Projektā paredzētajiem pieredzes apmaiņas pasākumu galamērķiem Dānijā, jo pilsēta ir viena no valsts līderēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā un ir noteikusi mērķi kļūt klimatneitrāla līdz 2030. gadam. Orhūsā izveidota biomasas koģenerācijas sistēma siltumapgādei, uzstādīti un aktīvi darbojas jūras vēja parki elektroenerģijas ražošanai, savukārt publiskajās ēkās un jaunajos dzīvojamo rajonu projektos tiek integrētas saules paneļu sistēmas. Īpaša uzmanība pievērsta ilgtspējīgam transportam — tiek paplašināts elektroautobusu parks, ieviestas ūdeņraža tehnoloģijas sabiedriskajā transportā, kā arī attīstīta velo infrastruktūra, kas ir neatņemama pilsētas mobilitātes stratēģijas sastāvdaļa.
Pirmajā vizītes dienā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Orhūsas pašvaldības siltumapgādes uzņēmuma Kredsløb (Aarhus Varme) darbību. Tas pārvalda centrālās siltumapgādes tīklu, kas tiek uzskatīts par vienu no zaļākajiem un efektīvākajiem Eiropā. Aptuveni 95% mājsaimniecību ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, kuras pamatā ir biomasas izmantošana — koksnes šķelda un granulas, kas tiek iegūtas Aarhus Nordhavn elektrostacijā, vienā no lielākajām biomasas spēkstacijām Ziemeļeiropā.
Uzņēmums ieviesis gudro siltumapgādes tīkla vadību, kas padara sistēmu inovatīvu un efektīvu. Visa centralizētā siltumapgādes infrastruktūra aprīkota ar sensoriem, kas nepārtraukti mēra temperatūru, spiedienu, plūsmas ātrumu un enerģijas patēriņu dažādos rajonos. Dati reāllaikā tiek pārraidīti vadības centram, kur automatizētās sistēmas pielāgo siltuma ražošanu un sadali.
Gudrais tīkls ir integrēts ar elektrotīklu un citiem atjaunojamajiem avotiem:
kad vēja turbīnas saražo lielu daudzumu elektroenerģijas, to izmanto siltumsūkņos lēta siltuma ražošanai;
kad pieejams atlieksiltums no rūpnīcām vai datu centriem, sistēma to nekavējoties iesaista.
Vadības sistēma nepārtraukti aprēķina izmaksas un emisijas katram siltuma avotam un reāllaikā izvēlas optimālo kombināciju, kas nodrošina zemākās izmaksas lietotājiem un zemākās CO₂ emisijas pilsētai.
Papildus tam Kredsløb piedāvā digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ļaujot tiešsaistē sekot līdzi savam siltuma patēriņam, salīdzināt to ar vidējiem rādītājiem un optimizēt apkures izmantošanu.
“Rezultātā efektīvāka tīkla darbība samazina enerģijas zudumus par 10–15%, paaugstinās sistēmas drošība (mazāk avāriju, vieglāk lokalizēt problēmas) un pilsētas iedzīvotāji iegūst stabilāku cenu politiku, jo vadība ļauj kompensēt enerģijas tirgus svārstības,” atzina Kredsløb vecākā eksperte vides jautājumos Elsebeth Arendt.
Orhūsas pašvaldības vecākais speciālists enerģijas un klimata jautājumos Søren Winther Lundby iepazīstināja vizītes dalībniekus ar pašvaldības pieeju klimatneitralitātes un enerģētikas jautājumiem. Viņš uzsvēra pilsētas mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, kas noteikts jau 2008. gadā, un iepazīstināja ar klimata rīcības plānu, kas ietver aptuveni 60 iniciatīvas emisiju mazināšanai visās galvenajās jomās.
Tikšanās laikā dalībnieki guva vērtīgu ieskatu Orhūsas pašvaldības pieredzē atjaunojamo energoresursu integrācijā un energoefektivitātes paaugstināšanā komunālo pakalpojumu sniegšanā.
“Mana vēlme Eiropai un Latgales reģionam – sadarboties šajos jautājumos, jo mēs to nespēsim paveikt katrs atsevišķi. Tikai mācoties vienam no otra, mēs sasniegsim rezultātu, ” noslēgumā atzīmēja Søren Winther Lundby.
Dienas otrajā pusē Latgales pašvaldību speciālisti apmeklēja modernu un funkcionālu ūdensapgādes un notekūdeņu uzņēmuma Aarhus Vand administrācijas centrālo biroju jeb Water House, kas atrodas ainaviskā vidē.
Aarhus Vand Stratēģiju un inovāciju koordinators Kristian Brunmark dalībniekus iepazīstināja ar ēkas arhitektūru un uzsvēra, ka ainavas dizains ap ēku integrē redzamu lietusūdens pārvaldību. Ap teritoriju ierīkoti rezervuāri, strauti un augu stādījumi, kas veicina bioloģisko daudzveidību. Dīķi ar dažādiem ūdens līmeņiem un vietējiem augiem nodrošina dzīves vidi putniem un kukaiņiem.
Jaunbūve vizuāli apvieno trīs vienības:
servisa ēku tīrā ūdens apstrādei,
servisa ēku notekūdeņu apstrādei,
centrālo administrācijas ēku, kurā ierīkota efektīva notekūdeņu sistēma un lietusūdeņu atkārtota izmantošana uzņēmuma saimniecībā.
Kopējā ēkas platība ir 10 500 m². Administrācijas birojs veidots kā moderna un funkcionāla darba vide trīs stāvos: pirmajā stāvā pieejamas publiskas sapulču telpas un ekspozīciju zāle, bet augšējie stāvi paredzēti darbiniekiem (aptuveni 230 darbinieku).
Vizītes laikā dalībnieki guva ieskatu Orhūsas ūdensapgādes automatizācijas un enerģētiskās pašnodrošinātības risinājumos, tostarp saules paneļu izmantošanā un biogāzes ieguvē no notekūdeņu dūņām.
Arhitektoniski un funkcionāli ēka kalpo arī kā sākumpunkts jaunam “Water Innovation District” — aptuveni 70 000 m² plašam kvartālam, kur plānots veidot uzņēmumu un inovāciju kopienu ūdens tehnoloģiju jomā.
Projektu vadītāja Climate Living Lab Anne Laustsen atzina: “Aarhus Vand uzņēmuma un Orhūsas pašvaldībai ir kopīga prioritāte veidot zili zaļu pilsētu. Mūsu vīzija ir izveidot nacionālu platformu kā virzītājspēku vietējiem un globāliem risinājumiem veselīgākam ūdens ciklam. Mūsu mērķis ir radīt veselību, nodrošinot tīru ūdeni – cilvēkiem un planētai. Mūsu vērtības ir mūsu sajūta, atbildība, inovācijas un dialogs.”
Dienas noslēgumā dalībnieki iepazinās ar Marselisborg notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (Marselisborg WWTP), to darbību, ko pārvalda Aarhus Vand. Marselisborg WWTP tiek uzskatīta par vienu no pasaules veiksmīgākajiem energoefektīvas un resursu atguves piemēriem.
“Marselisborg WWTP ir enerģētiski pašpietiekama, pat pārsniedz sava darbības patēriņa apjomu, kļūstot par bio-ražotni, kur notekūdeņi tiek interpretēti kā vērtīgs resurss, nevis atkritumi. Tā ražo 150 – 160 % enerģijas attiecībā pret patērēto daudzumu, balstoties uz standarta mājsaimniecību notekūdeņiem,” norādīja projektu vadītājs Flemming B. Møller .
Marselisborg (WWTP) panākumi balstās uz vairākiem savstarpēji papildinošiem risinājumiem. Stacijā uzstādītas jaunas tehnoloģijas, modernizētas aerācijas sistēmas ar augstas efektivitātes kompresoriem, kā arī ieviesti precīzi sensori un SCADA vadības sistēma, kas reāllaikā regulē skābekļa, amonija un nitrāta līmeni. Īpaša uzmanība pievērsta enerģijas atgūšanai no notekūdeņu dūņām, kas ļauj saražot vairāk enerģijas, nekā stacija patērē pati.
Tāpat īstenota efektīva resursu pārvaldība — dūņas un fosfors tiek izmantoti kā vērtīgi resursi, nevis atkritumi, bet attīrītais ūdens tiek atkārtoti izmantots tehniskām vajadzībām.
Dalībnieki atzina, ka Marselisborg piemērs apliecina: notekūdeņu attīrīšana var kļūt ne tikai par enerģijas patērētāju, bet arī par ražotāju, dodot būtisku ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.
Pasākums tika īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros.
Pirmās dienas vizītes atskats:
