Aizvadīta Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes gada nogales klātienes sanāksme
2025. gada 19. decembrī notika Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes gada nogales klātienes sēde, kurā tika izskatīti vairāki reģiona attīstībai nozīmīgi jautājumi, kas saistīti ar stratēģisko plānošanu, finanšu vadību, starpreģionālo sadarbību un nozares aktualitātēm.
Sēdes laikā tika skatīti jautājumi par reģiona dalību starptautiskās sadarbības programmās, kā arī par finanšu plānošanu un budžeta grozījumiem.
Padome uzklausīja informāciju par Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) darbības rezultātiem un ieteica uzlabojumus, kas varētu vēl vairāk stiprināt tās attīstību. Ir zināms, ka pašlaik Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek turpināta likumprojekta par SEZ grozījumiem izskatīšana. Tāpat Saeimas komisijā tika konceptuāli atbalstīts priekšlikums saglabāt Latgales SEZ darbību arī pēc 2035. gada, vienlaikus turpinot darbu pie precīza darbības termiņa noteikšanas likumprojekta turpmākajos lasījumos. Šis jautājums tiek paralēli skatīts arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Sēdē piedalījās arī vairāki Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāti – Anna Rancāne, Alīna Gendele, Juris Viļums un Viktorija Pleškāne. Arī Latgales apakškomisijas deputātu jautājumi un priekšlikumi tika vērsti uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas kā nozīmīga reģionālās attīstības instrumenta saglabāšanu un stiprināšanu, nodrošinot stabilu un prognozējamu attīstības vidi reģionā.
Tika izskatīts arī jautājums par jauna projekta sagatavošanu pārrobežu sadarbības programmām, kā arī sēdes laikā tika sniegta aktuālā informācija par valsts reģionālo autoceļu jomas attīstību, kā arī izskatīti citi organizatoriski un informatīvi jautājumi.
Aldis Adamovičs, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs:
“2025. gads Latgales reģionam ir bijis intensīva, koordinēta un uz rezultātu vērsta darba gads. Sadarbībā ar nozaru ministrijām un ministriem esam mērķtiecīgi strādājuši pie iedzīvotāju labklājības uzlabošanas, nodarbinātības veicināšanas un sabiedriskā transporta sistēmas pilnveides, vienlaikus stiprinot reģiona sasniedzamību un pakalpojumu pieejamību.
Īpašu pateicību vēlos izteikt Latgales pašvaldībām, kuras konsekventi iegulda uzņēmējdarbībai pielāgotas infrastruktūras attīstībā. Šogad tiek pabeigta modernākā industriālā zona Latgalē – ALTOP Daugavpilī, un vienlaikus tiek aktīvi strādāts pie jaunu, vērienīgu industriālo teritoriju un parku izveidi citās pašvaldībās – Rēzeknes un Augšdaugavas novadā. Tas apliecina reģiona spēju stratēģiski plānot un piesaistīt investīcijas ilgtermiņā.
2025. gada 14. janvārī tika apstiprināta Austrumu pierobežas programma, kas paredz 644 miljonu investīcijas drošībā, cilvēkresursos un ekonomiskajā attīstībā. Šie lēmumi un procesi veido stabilu pamatu turpmākai ekonomiskajai izaugsmei, uzņēmējdarbības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai visā Latgalē. Viens no būtiskākajiem Latgales attīstības stūrakmeņiem 2025. gadā ir reģiona specializācija un spēja veidot augstas pievienotās vērtības nozares. Latgalē mērķtiecīgi attīstās vairāki spēcīgi nozaru klasteri – optiskās šķiedras, elektronikas, ķīmiskās šķiedras, optikas –, kas jau šobrīd nodrošina reģiona konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
Katrai Latgales pašvaldībai ir savas priekšrocības un specializācija – vai tā ir infrastruktūra, vai industriālās teritorijas, vai arī kvalificēts darbaspēks un cieša sadarbība ar izglītības iestādēm. Šī daudzveidība ļauj attīstīt novadus, vienlaikus veidojot savstarpēji papildinošu ekosistēmu, kurā pašvaldības nekonkurē, bet sadarbojas.
Īpaši jāizceļ optoelektronikas un optiskās šķiedras klasteris, kas Latgali ir iezīmējis pasaules kartē. Līvāni šodien pamatoti tiek dēvēti par pasaules optiskās šķiedras jeb tā dēvēto ‘Silīcija ieleju’, kur koncentrējas zināšanas, tehnoloģijas un ražošana globāli nozīmīgā nišā. Latgales uzņēmumi šajā nozarē nodrošina ievērojamu daļu pasaules tirgus, apliecinot, ka augsto tehnoloģiju attīstība ir iespējama arī ārpus galvaspilsētas reģiona. Tomēr jāturpina darbs pie tā, lai jaunajiem speciālistiem varētu nodrošināt reģionā mājokļus un jādomā par atbilstošu mācību programmu izveidi un ieviešanu gan profesionālās izglītības kompetenču centros, gan arī augstākajā izglītībā.
Skatoties nākotnē, mūsu uzdevums ir turpināt stiprināt šo specializāciju, kā arī meklēt jaunas iespējas, kā vēl vairāk stiprināt tradicionālās Latgales ražošanas nozares. Svarīga ir uzņēmēju un pētnieku sadarbība, attīstot inovācijas. Šobrīd nozīmīgi ir radīt tādu vidi, kurā jaunie speciālisti redz Latgali kā vietu profesionālai izaugsmei. Tieši uz šo pamatu balstās Latgales ilgtspējīga ir reģionāun reģiona spēja konkurēt globālā mērogā.”
Papildu informācija
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes jaunais sastāvs tika ievēlēts 2025. gada 1. augustā Aglonā notikušajā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes kopsapulcē.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomi veido:
- Andrejs Elksniņš, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs,
- Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs,
- Vitālijs Aizbalts, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs,
- Inta Kaļva, Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece,
- Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs,
- Dāvids Rubens, Līvānu novada domes priekšsēdētājs,
- Edgars Mekšs, Ludzas novada domes priekšsēdētājs,
- Aldis Adamovičs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs,
- Guntars Skudra, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
Papildus informācija:
pasts@lpr.gov.lv; tālr. +371 28722059