Iedzīvotāju forums Līksnā – “Cilvēks ir vajadzīgs tur, kur viņš ir piedzimis”

Šī gada februārī dibinātā biedrība “Mūsu Līksnai” uzņem arvien lielākus apgriezienus. Šoreiz ar Kultūras ministrijas un Dienvidlatgales NVO atbalsta centra piešķirto finansējumu tika organizēts Iedzīvotāju forums. Līksnas kopienu droši var saukt par pionieriem – tas bija pirmais šāda veida pasākums Augšdaugavas novadā. Forumā piedalījās 83 dalībnieki no Līksnas, Daugavpils, Kalupes, Vaboles, Subates, Naujenes, Piņķiem un pat Ezerniekiem, un 19 biedrības “Mūsu Līksnai” biedri. Viens no foruma mērķiem bija aplēst iedzīvotāju vēlmi līdzdarboties savas vides sakopšanā un attīstīšanā.

Pēc reģistrācijas dalībniekus uzrunāja biedrības “Mūsu Līksnai” valdes priekšsēdētāja Ieva Kudiņa un Līksnas apvienības pārvaldes vadītāja Ingūna Novicka, kura bija patiesi priecīga par līksniešu aktivitāti un solīja arī turpmāk atbalstīt biedrības centienus. Iedzīvotāju aktivitātes jomas izaicinājumus un plusus ieskicēja Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis, kurš ik gadu palīdz biedrībām realizēt iedzīvotajiem un sabiedrībai kopumā vērtīgas iniciatīvas. “Latgalē līdzīgs forums ir noticis tikai Galēnos un tie ir pozitīvi piemēri citam kopienām, kuras vēlas kaut ko mainīt,” uzsvēra ilggadējais NVO jomas speciālists.

Par drošības situāciju Latvijā un pilsoniskās sabiedrības izaicinājumiem tās kontekstā stāstīja bijušais NBS komandieris, Valsts aizsardzības un patriotisma fonda NAMEJS Valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube. Savā iedvesmojošajā uzrunā viesis akcentēja, ka pilsoniskā aktivitāte ir cementējoša visām valsts drošības darbībām. “Mēs aizmirstam, ka mēs esam stipra tauta, kura prata izmantot vēsturiskus mirkļus, lai iegūtu sev neatkarību. Valsts ir Dieva dāvana, par ko ir jārūpējas. Ir daudz lielāku tautu bez savām valstīm, kaut vai baski, katalāņi,” sacīja ģenerālleitnants norādot, ka latviešiem ir jāceļ sava pašapziņa, jo bieži vien uzskatām sevi par sērdienīšiem un sevi žēlojam. Raimonds Graube runāja arī par situāciju Ukrainā, paužot viedokli, ka, ņemot vērā valsts ierobežotos resursus, ukraiņi cīnās fantastiski, realizējot uzvarošās aizsardzības karu. “Šajā kontekstā Latvijas drošībai nozīmīga bija arī Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO. Baidās tikai no stipra,” pamācoši teica bijušais NBS komandieris, aicinot visus pilsoņus rūpēties par savu drošību un attīstīt pašaizsardzības domāšanu, kas var noderēt ikdienas dzīvē. Kā piemēru viņš minēja 72 stundu somu: “Katram iedzīvotājam nav obligāti jābūt saliktai vienai konkrētai somai ar visu nepieciešamo, pietiks ar to, ja mēs zināsim, kur mums ir visi dokumenti, kurā vieta mums ir pārtika un kur ir siltas drebēs. Tam visam ir jābūt pieejamam dažu minūšu laikā, lai pat negaidot karu, piemēram, ugunsgrēka vai citas stihiskas nelaimes gadījumā cilvēks būtu gatavs dažu minūšu laikā atstāt dzīvesvietu.” Viesis iezīmēja arī savu nostāju sieviešu obligātā militārā dienesta jautājumā atklājot, ka viņaprāt sieviešu dienestam nevajadzētu būt pašmērķim un valstij vajadzētu meklēt iespējās, kā efektīvi izmantot sievietes priekšrocības civilajā aizsardzībā kopumā. Pozitīvi vērtējama ir Valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās, kurai būtu jāpalīdz iemācīt jauniešiem kompleksu civilo atbildību. Uzrunas noslēgumā ģenerālleitnants Graube atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.

Iesaistošā mirkļpasākuma laikā foruma dalībnieki noskaidroja, ka nevienam no viņiem nav salikta 72 stundu soma, 70% aktīvi iesaistās kopienas iniciatīvu realizēšanā un vēl 20% to gribētu darīt nākotnē. Nākamais programmas punkts bija Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes vadītāja Dzintara Juškus prezentācija un stāstījums par mājas un istabas dzīvnieku apzīmēšanu, reģistrēšanu un labturību. Izrādījās, ka šī joma pagasta iedzīvotajiem ir ļoti aktuāla. Izvērsās diskusija par dzīvnieku turēšanu pie ķēdes. Nav īsti skaidrojuma, kādēļ līdz 2023.gada 31.augustam dzimušos suņus var turēt piesietus, bet jaunākus vairs nevar. Izkristalizējās arī problēmas ar pamestajiem un klaiņojošajiem dzīvniekiem, tādēļ vārds tika dots Ingūnai Novickai, kura pastāstīja par to, kā Augšdaugavas novada teritorijā strādā “Bezsaimnieka kaķu populācijas kontroles programma “Noķer-sterilizē-atlaid”. Līksnā aktuāla problēma ir kaķēnu izmešana, ko, iespējams, veic tuvāko vasarnīcu kooperatīvu iedzīvotāji. Pagastu apvienības vadītāja uzsvēra, ka gadījumā, ja cilvēki baro dzīvniekus, kuri pie tā pierod, viņiem ir jāuzņemas atbildība un jānodrošina barošana regulāri. Pārvaldes vadītaja atgādināja, ka sterilizēšanas pakalpojumi no pašvaldības līdzekļiem tiek sniegti tikai bezsaimnieku dzīvniekiem.

Kafijas pauzē pie bagātīgi klātiem galdiem varēja izbaudīt vietējo saimnieču sagatavotos cepumus, plātsmaizes, kūkas, sierus un medu. Gunta Mežule pastāstīja, ka šādu pasākuma formātu organizatoriem ieteica pašlaik populārais mākslīgā intelekta resurss ChatGPT. “Kad uzdevām jautājumu par to, kā tad būtu jāizskatās iedzīvotāju forumam Līksnā, sarunbots atbildēja, ka tam ir jānotiek mājīga atmosfērā pie galdiem ar pašceptām kūkām,” smejas Gunta. Foruma dalībnieki izmantoja starpbrīdi ne tikai garšas kārpiņu apmierināšanai, bet arī aktīvām sarunām par pagastā notiekošo. Nākamā lektore uztura terapeite Agnese Krumpāne stāstīja par uztura ietekmi uz emocionālo veselību, aicinot īpaši sekot savu bērnu uztura ieradumiem, kas mēdz negatīvi ietekmēt uzvedību un sniegumu skolā. “Mūsu platuma grādos cilvēkiem būtu jalieto uzturā pārsvarā pašmāju produkti,” teica Agnese, slavējot tītara gaļas, Čederas siera, riekstu un sēklu, olu, pupu un trekno zivju labās īpašības. “Arī fermentēti produkti, tādi kā tradicionālie skābētie kāposti, ir ļoti veselīgi,” nobeidza savu stāstījumu terapeite, iedrošinot iekļaut ēdienkartē arī tā saucamos ‘superfūdus’ jeb citrunu, ķiploku un kurkumu.

Svarīga foruma sastāvdaļa bija paneļdiskusija “Pašpietiekama/vieda/aktīva kopiena, lauku “idilles” plusi un mīnusi, sadarbība starp iedzīvotājiem un pašvaldību”, kuru vadīja līksniete Sarmīte Teivāne. Moderatore katram no viesiem bija sagatavojusi vairākus jautājumus. Jānis Kudiņš, Daugavpils Universitātes rektora vietnieks attīstības jautājumos uzsvēra, ka dzīvošanai Līksnā ir vairāki plusi – pagasts atrodas tuvu pilsētai, vide ir galvenokārt latviska, bet cilvēks ir: “Vajadzīgs tur, kur viņš ir piedzimis.” Zemnieku saimniecības “Reiņi” īpašnieks Valdis Dunskis, kurš bija savu laimi meklējis arī citviet, saprot jauniešus, kuri dodas pelnīt ‘piķi’ vai apskatīt pasauli, bet: “Nekas nesniedz tādu gandarījumu, kā nokults lauks. Naudas izteiksmē to nevar novērtēt,” konstatē Valdis. Dambriežu audzēšanu Līksnā ar uzņēmējdarbību pamanās apvienot Raivis Žilvinskis SIA “MotoPro” īpašnieks. “Firma piedāvā plašu motociklu, elektro motociklu, kvadraciklu, elektro kvadraciklu klāstu, eļļas, smērvielas, un citas preces. Covid laikā sapratu, ka laukos ir labāk, jo tagad jau internets ir visur un strādāt var visur. Mūsu hobijs ir dambrieži. Pašlaik tie mums ir 85 gabali, bet uzturēšanas izmaksas ir trīs eiro, ka viena cigarešu paciņa,” smejas Raivis.

Marija Pupiņa, Latgales audžuģimeņu atbalsta biedrības “Muna sāta” vadītāja runāja par to, kas būtu vajadzīgs bērniem un jauniešiem, lai viņi justos piederīgi un nebēgtu no laukiem. “Tur kur ir darbs, tur nav nedarbs,” skarbi teic Marija, atklāti runājot par nepieciešamību organizēt jauniešiem interesantas aktivitātes un veicināt viņu iesaisti brīvprātīgajā darbā. Līksnas jauniete, studente Linda Podniece pastāstīja, ka jaunieši viņas paziņu lokā mīl laukus un plāno palikt laukos, taču normāla ir viņu tieksme meklēt izklaides arī ārpus pagasta. Lindasprāt būtu vajadzīgas jauniešu nometnes, kas palīdzētu integrēt un aktivizēt jauniešus. Vaboles pamatskolas direktore, NVO pārstāve un līksniete Elita Skrupska ar nožēlu konstatēja, ka bērniem un jauniešiem pašlaik trūkst mīlestības un vecāku uzmanības, tādēļ rodas problēmas ar uzvedību, ar mācībām. “Jaunieši gaida, ka mēs viņos ieklausīsimies,” uzsver Elita.

Ilggadējais NVA Daugavpils filiāles vadītājs, līksnietis Jānis Vanags pastāstīja, ka valsts daudzus gadus ir tērējusi milzīgus līdzekļus darba spēka izglītošanai, kvalifikācijas celšanai, bet visefektīvākais veids kā sagatavot cilvēku darba tirgum ir pēc vidusskolas iegūt profesionālo vai augstāko izglītību. “Nevajadzētu dot jauniešiem pēc skolas laiku pārdomām, sevis meklēšanai, jo šī gada laikā zūd lielākā daļa skolā iegūto iemaņu,” nopietni saka Jānis, “Tev būs jāmācas visu mūžu, ja tu gribēsi peldēt sarežģītajā dzīvē.” Līksnas draudzes prāvests Jānis Kolns, apkopojot iedzīvotāju teikto, secināja, ka jābūt cilvēkiem, kuri atļaujas sapņot, tad visi sapņi realizēsies un Dievs noteikti dos iespēju tos piepildīt. “Mums ir jāsaprot, ka neviens no malas neatnāks un neiedos. Tikties, sanākt kopā un izdomāt, ko darīt – tas jau ir ļoti daudz,” teica prāvests.

Diskusijas noslēgumā Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe uzsvēra cilvēka lielo vērtību laukos un nepieciešamību saglabāt un aktivizēt lauku kopienas. Paužot gandarījumu par līksniešu darbīgumu viņš norādīja, ka pašvaldības uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem atbilstošu vidi, infrastruktūru, sociālo atbalstu un cilvēkiem nevajadzētu baidīties vai kautrēties ar savam problēmām nākt pie pašvaldības. Izpilddirektors apliecināja, ka pašvaldība vienmēr ir gatava atbalstīt interesantas un noderīgas iedzīvotāju iniciatīvas.

Biedrība “Mūsu Līksnai” pasniedza viesiem skaistas un praktiskas dāvanas, bet pasākuma noslēgumā Līksnas Kultūras nama aktīvo sieviešu apvienības “Saules taka” rosīgās dāmas cienāja dalībniekus ar gardām kartupeļu pankūkām.

Iedzīvotāju forums notika Kultūras ministrijas un Dienvidlatgales NVO atbalsta centra līdzdarbības līguma “Līdzdarbības līgums par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā Latgales reģionā” ietvaros.