Valdība apstiprina regulējumu patērētāju kolektīvo prasību ieviešanai Latvijā
Ministru kabineta sēdē š.g. 28. martā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu, jo bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām un kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL) 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz PTAC iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem. Atbilstība noteiktajiem kritērijiem apliecinās, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses. Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots.
Būtiski uzsvērt, ka jau šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic PTAC. PTAC, izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai ir jau radījis kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, tostarp, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu u.c. Taču tikpat svarīgi, kā novērst pārkāpumu, ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šī brīža regulējums paredz PTAC tiesības konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, taču neparedz iespēju patērētājiem saņemt kaitējuma atlīdzinājumu – lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem individuāli ir jāceļ prasība tiesā.
Ar likumprojektiem tiek nodrošināts, ka patērētāju aizsardzībai kvalificētajai institūcijai ir iespēja gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Tiesā var celt patērētāju kolektīvo prasību par aizlieguma pasākumu (pārkāpuma konstatēšana un pārtraukšana) un tiesiskās aizsardzības pasākumu nolūkos (kompensācija, remonts, apmaiņa, cenas samazināšana, līguma izbeigšana u.c.). Gadījumā, ja ir jau spēkā esošs PTAC lēmums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšanu, kolektīvo prasību var celt tikai tiesiskās aizsardzības nolūkos. Tādējādi vienā gadījumā tiesa konstatēs un pārtrauks pārkāpumu un atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu, bet otrā gadījumā, balstoties uz jau konstatētu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu.
Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību.
Latvijā ieviestais mehānisms paredz, ka patērētājiem ir jāpauž griba iestāties kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, informējot atbilstošā saziņas līdzeklī, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētājus, ko skāris pārkāpums. Tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, tiks atkārtoti dota iespēja pieteikties kolektīvajai prasībai brīdī, kad prasība tiks iesniegta tiesā. Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam ir jādod piekrišana kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju, jānorāda savs prasījums un jāiesniedz dokumenti, kas pamato prasījumu. Ja kvalificētā institūcija konstatē, ka patērētāja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, patērētāju informē par trūkumiem un nosaka termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, patērētāju informē par to, ka dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiek atteikta.
Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vēršas pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Komersantam tiek dots vismaz 14 dienu termiņš, kurā tas var izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos. Ja pusēm neizdodas vienoties, kvalificētā institūcija vēršas tiesā.
Kvalificētā institūcija varēs vērsties tiesā, ja izpildās šādi nosacījumi:
- patērētāju kolektīvajā prasībā būs vismaz pieci patērētāji;
- patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
- patērētāju prasījumu pamatā būs vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Kolektīvās prasības ir jauna lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms. Līdz ar to Civilprocesa likums tiek papildināts ar jaunu 30.9 nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, kas jāņem vērā, izskatot lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.
Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, Likumprojekts paredz, ka kvalificētās institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.
Tiesību aktu portālā var detalizēti iepazīties ar grozījumiem Patērētāju tiesību likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā. Abu likumu grozījumus vēl jāapstiprina Saeimai. Grozījumi likumos izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – Direktīva 2020/1828) prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
Direktīvas 2020/1828 mērķis ir sekmēt ES iekšējā tirgus darbību un panākt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Šīs direktīvas prasības atbilst Eiropas Savienības mērķim – nodrošināt patērētājiem augstu aizsardzības līmeni pret riskiem un draudiem viņu drošībai un ekonomiskajām interesēm. Ir svarīgi konstatēt un novērst pārkāpumu, kas ir radījis, rada vai varētu radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, lai tas neradītu kaitējumu vēl lielākam patērētāju lokam. Taču tikpat svarīgi, kā novērst pārkāpumu, ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās efektīvu mehānismu gan pārkāpuma novēršanai, gan radītā kaitējuma atlīdzinājumam.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv
