Remigrācijas kordinatori piedalās diasporas organizāciju un skolu Apvienotajā Karalistē pārstāvju sanāksmē
21.oktobrī, Londonā notika 11.ikgadējā diasporas organizāciju un skolu Apvienotajā Karalistē pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī visu piecu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, kas nodarbojas ar remigrācijas kordinēšanu.
Šī gada sanāksmes laikā akcenti tika likti uz remigrācijas jautājumiem un nodarbinātības iespējām Latvijā, kā arī Latvijas valsts pārvaldes iestāžu atbalsta iespējas diasporai. Sanāksmi atklāja Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, Ivita Burmistre. Viņa bija gandarīta, ka jau atkal ir izdevies pulcēt dažādu organizāciju un skolu pārstāvjus, lai apspriestu aktuālos jautājumus, kā arī vēstniece pateicās par nenogurstošo entuziasmu latvietības uzturēšanā, īpaši izceļot tautiešu ieguldījumu, veicinot latviešu valodas skoliņu darbību, rīkojot teātru izrādes, informatīvus tiešsaistes raidījumus, sporta sacensības, novusa turnīrus, koru un deju koncertus, sadarbības konferences, valsts svētku svinības, saulgriežu svētkus un daudzas citas aktivitātes. Sanāksmē piedalījās vairāk kā 30 dažādu organizāciju un skoliņu pārstāvji.
Sanāksmes pirmajā daļā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone informēja klātesošos par NVA sadarbību ar diasporu, tautiešiem pieejamajiem NVA atbalsta resursiem un EURES tīkla pakalpojumiem Latvijā, savukārt 5 plānošanas reģionu koordinatores prezentēja sava pārstāvētā reģiona tendences un iespējas, kuras pieejamas potenciālajam remigrantiem. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādiem atgriešanās stāstiem. Lai arī varētu šķist, ka katra stāsts ir atšķirīgs, tomēr iezīmējās arī kāda tendence, proti, lielākoties tautieši dodas svešumā finansiālu apsvēru dēļ, savukārt, atgriežas emocionālu apsvērumu vadīti. Nereti gūtā pieredze ārvalstīs ir bijis kā atspēriens uzsākt ko savu Latvijā.
Savukārt sanāksmes otrajā daļā klātesošie uzklausīja prezentācijas par Latvijas institūciju atbalsta instrumentiem un projektu konkursiem Latvijas diasporai. Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Elita Gavele, sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar jauno Plānu darbam ar diasporu 2024.- 2026. gadam. Tāpat Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas projektu koordinators Toms Pāvils ieskicēja plānotās izmaiņas Diasporas atbalsta projektu konkursā. Turpinājumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule prezentēja LIAA prioritāros sadarbības virzienus darbam ar diasporu, savukārt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Saliedētības pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča pastāstīja par SIF diasporas atbalsta instrumentiem. Bloka noslēgumā biedrības “Eiropas Latviešu apvienība” (ELA) prezidija locekle Vita Kalniņa informēja par ELA administrēto finansējuma konkursu latviešu diasporas skolu atbalstam.
Sanāksmes noslēgumā Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē Valdes priekšsēdētāja Vera Antipova iepazīstināja klātesošos ar jaunizveidoto pārstāvniecību, kas pārņem Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (LNPL) līdzšinējās funkcijas. Sanāksmes dalībnieki ar stāvaplausiem pateicās LNPL priekšsēdim Paulam Zivtiņam un organizācijas pārstāvjiem par mūža ieguldījumu organizācijas izveidē un latviskuma uzturēšanu ārvalstīs. Tāpat diasporas organizācijas un skolas informēja par aktuālajiem notikumiem un turpmākajiem plāniem. Sanāksmē runāts par diasporas mediju nozīmi, veidojot raidījumus un saturus latviešiem Apvienotajā Karalistē.
Plānošanas Reģionu remigrācijas koordinatores pēc piedalīšanās sanāksmē pauda sekojošas atziņas: “Apvienotajā Karalistē ir lielākā latviešu diaspora un būt klāt šādā sanāksmē, kurā piedalās tās biedrību un organizāciju pārstāvji, ir lieliska iespēja. Informācija par remogrācijas iespējām tālāk nonāks pie viņu ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām, latviešu organizācijām. Tas ir labs veids, kā sajust diasporas noskaņojumu, uzklausīt tās locekļu pārdomas un bažas, kuras ir saistītas ar izvēli atgriezties Latvijā. Svarīgs ir arī izveidotais personīgais kontakts starp remigrācijas koordinatoru un tautiešiem. Tā iespējams radīt uzticību un pozitīvi noskaņot remigrācijas procesam.”
Nozīmīgākās atziņas pēc pasākuma: galvenokārt šādas tikšanās reizes ir vērtīgas ne tikai, lai katra iestāde vai organizācija varētu prezentēt savu darbību un paveikto, bet arī, lai dibinātu jaunus kontaktus un tīklotos. Tāpat tautieši ārvalstīs novērtē remigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu, jo nereti vēlmi atgriezties var mazināt dažādas birokrātiskas grūtības, kuras ar koordinatora palīdzību iespējams atrisināt ātrāk un efektīvāk.
Paldies par palīdzību raksta tapšanā Agnesei Boktai (Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas kordinatore) un Ingai Madžulei (Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas kordinatore).
