Priekšsēdētājas fon der Leienas runa par stāvokli Savienībā 2023. gadā
Runas oriģinālversija ir pieejama šeit.
ATBILDE UZ VĒSTURES AICINĀJUMU
IEVADS – REZULTĀTI ŠODIEN, GATAVĪBA RĪTDIENAI
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Pēc nedaudz mazāk nekā 300 dienām eiropieši dosies uz vēlēšanām mūsu unikālajā un ievērojamajā demokrātijā.
Tāpat kā jebkurās vēlēšanās, tās būs brīdis, kurā cilvēki varēs pārdomāt stāvokli mūsu Savienībā un viņu pārstāvju paveikto darbu.
Taču vēlēšanas būs arī brīdis, kurā lemt par to, kādu nākotni un kādu Eiropu viņi vēlas.
Eiropiešu vidū būs miljoniem vēlētāju, kuri vēlēšanās piedalās pirmo reizi, un jaunākie no viņiem ir dzimuši 2008. gadā.
Atrodoties vēlēšanu kabīnē, viņi domās par to, kas viņiem ir svarīgs.
Viņi domās par karu, kas plosās pie mūsu robežām,
vai par postošu klimata pārmaiņu ietekmi.
Par to, kā mākslīgais intelekts ietekmēs viņu dzīvi,
vai arī par viņu izredzēm turpmākajos gados tikt pie mājokļa vai darba.
Mūsu Savienība šodien atspoguļo to cilvēku redzējumu, kuri sapņoja par labāku nākotni pēc Otrā pasaules kara.
Nākotni, kurā nāciju, demokrātiju un tautu Savienība sadarbotos kopīga miera un labklājības labā.
Viņi ticēja, ka Eiropa ir atbilde uz vēstures aicinājumu.
Runājot ar tagadējo jauniešu paaudzi, es redzu to pašu redzējumu labākai nākotnei.
To pašu dedzīgo vēlmi veidot ko labāku.
To pašu ticību, ka nenoteiktības apstākļos Eiropai kārtējo reizi ir jāatbild uz vēstures aicinājumu.
Un tieši tas mums jādara kopā.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Lai varētu pievērsties eiropiešu sapņiem un raizēm, jāsāk ar viņu uzticības nopelnīšanu.
Nākamo 300 dienu laikā mums ir jāpabeidz darbs, ko viņi mums ir uzticējuši.
Vēlos pateikties šim Parlamentam par tā vadošo lomu, īstenojot vienu no vērienīgākajām transformācijām, ko Savienība jebkad ir uzsākusi.
Kad 2019. gadā es stājos jūsu priekšā ar savu programmu zaļai, digitālai un ģeopolitiskai Eiropai, es zinu, ka dažiem bija šaubas.
Un tas notika, pirms ierasto pasaules kārtību pilnībā mainīja globāla pandēmija un brutāls karš Eiropas teritorijā.
Bet paskatieties, kur Eiropa ir šodien.
Mēs esam pieredzējuši ģeopolitiskas Savienības rašanos — kas atbalsta Ukrainu, stājas pretī Krievijas agresijai, reaģē uz uzstājīgu Ķīnu un iegulda partnerībās.
Tagad mums ir Eiropas zaļais kurss, kas ir mūsu ekonomikas centrālais elements un kam vērienīguma ziņā nav līdzīgu.
Esam nosprauduši digitālās pārkārtošanās ceļu un kļuvuši par pasaules celmlaužiem tiešsaistes tiesību jomā.
Mums ir vēsturiskais NextGenerationEU, kas apvieno investīcijas un reformas 800 miljardu eiro apmērā un šodienai un rītdienai rada pienācīgas darbvietas.
Mēs esam ielikuši pamatakmeņus veselības savienībai, palīdzot vakcinēt veselu kontinentu, kā arī lielu daļu pasaules.
Mēs esam sākuši padarīt sevi neatkarīgākus kritiski svarīgās nozarēs, piemēram, enerģētikas, mikroshēmu vai izejmateriālu jomās.
Vēlos arī jums pateikties par revolucionāro un celmlaužu darbu, ko mēs veicām dzimumu līdztiesības jomā.
Man kā sievietei tas nozīmē daudz.
Mēs esam pabeiguši dosjē, kurus daudzi uzskatīja par bloķētiem uz visiem laikiem, piemēram, direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs un ES vēsturisko pievienošanos Stambulas konvencijai.
Ar direktīvu par darba samaksas pārredzamību mēs esam iekļāvuši tiesību aktos pamatprincipu, ka par vienādu darbu pienākas vienāda darba samaksa.
Nav neviena argumenta, kāpēc par viena un tā paša veida darbu sievietei būtu jāsaņem mazāks atalgojums nekā vīrietim.
Taču mūsu darbs vēl nebūt nav beidzies, un mums ir jāturpina kopīgi panākt progresu.
Es zinu, ka šis Parlaments atbalsta mūsu priekšlikumu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu.
Arī šajā gadījumā es vēlētos, lai mēs ieviestu tiesību aktos vēl vienu pamatprincipu: “Nē” nozīmē “nē”.
Patiesa vienlīdzība nav iespējama bez brīvības no vardarbības.
Un pateicoties šim Parlamentam, dalībvalstīm un manai komisāru komandai, mēs esam izpildījuši vairāk nekā 90 % no politikas pamatnostādnēm, ar kurām es nācu klajā 2019. gadā.
Kopā mēs esam parādījuši, ka tad, kad Eiropa ir drosmīga, tā panāk izpildi.
Mūsu darbs ne tuvu nav beidzies, tāpēc stāvēsim plecu pie pleca.
Panāksim rezultātus šodien un būsim gatavi rītdienai.
EIROPAS ZAĻAIS KURSS
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Pirms četriem gadiem Eiropas zaļais kurss bija mūsu atbilde uz vēstures aicinājumu.
Šī vasara, kas Eiropā bija karstākā, kāda jebkad reģistrēta, bija nepārprotams atgādinājums par to.
Grieķiju un Spāniju skāra postoši dabas ugunsgrēki, un tikai dažas nedēļas vēlāk tās cieta atkal – šoreiz graujošos plūdos.
Un mēs pieredzējām ekstrēmu laikapstākļu radīto haosu un postījumus — Slovēnijā, Bulgārijā un visā Savienībā.
Tā ir uzkarstošas planētas realitāte.
Eiropas zaļā kursa izveides pamatā bija šī nepieciešamība aizsargāt mūsu planētu.
Taču tas tika veidots arī kā iespēja saglabāt mūsu nākotnes labklājību.
Mēs sākām šo pilnvaru termiņu, nosakot ilgtermiņa perspektīvu ar Klimata aktu un 2050. gada mērķrādītāju.
Mēs mainījām klimata programmu, lai sāktu ekonomikas programmu.
Tas ir devis skaidru priekšstatu par investīciju un inovācijas virzienu.
Un jau ir redzams, ka šī izaugsmes stratēģija dod rezultātus īstermiņā.
Eiropas rūpniecība katru dienu parāda, ka tā ir gatava būt par šīs pārejas dzinējspēku.
Tādējādi pierādot, ka modernizācija un dekarbonizācija var iet roku rokā.
Pēdējo piecu gadu laikā tīra tērauda rūpnīcu skaits ES ir palielinājies no nulles līdz 38.
Tagad mēs piesaistām vairāk investīciju tīrā ūdeņradī nekā ASV un Ķīna kopā.
Rīt es būšu Dānijā kopā ar premjerministri Meti Frederiksenu, lai klātienē redzētu šo inovāciju.
Mēs atzīmēsim pirmā tāda konteinerkuģa palaišanu, kuru darbina ar saules enerģijas ražotu tīru metanolu.
Tā ir Eiropas reakcijas uz klimata pārmaiņām ietekme.
Eiropas zaļais kurss nodrošina nepieciešamo satvaru, stimulus un investīcijas, taču risinājumus izstrādā cilvēki, izgudrotāji un inženieri.
Tāpēc, cienītās deputātes un godātie deputāti,
sākoties Eiropas zaļā kursa nākamajam posmam, viena lieta nekad nemainīsies.
Mēs turpināsim atbalstīt Eiropas rūpniecību visā šīs pārejas gaitā.
Mēs sākām ar pasākumu kopumu — no Neto nulles emisiju industrijas akta līdz Kritiski svarīgo izejvielu aktam.
Ar savu industriālo stratēģiju mēs izskatām katras ekosistēmas riskus un vajadzības šīs pārejas laikā.
Mums šis darbs ir jāpabeidz.
Līdz ar to mums ir jāizstrādā pieeja katrai industriālajai ekosistēmai.
Tāpēc, sākot no šā mēneša, mēs rīkosim ar nozari virkni dialogu par pāreju uz tīru enerģiju.
Pamatmērķis būs atbalstīt ikvienu nozari tās uzņēmējdarbības modeļa veidošanā rūpniecības dekarbonizācijai.
Jo mēs uzskatām, ka šī pāreja ir būtiska mūsu nākotnes konkurētspējai Eiropā.
Taču šeit tikpat lielā mērā jāņem vērā cilvēki un viņu šodienas darbvietas.
Piemēram, mūsu vēja enerģijas nozare ir Eiropas veiksmes stāsts.
Taču pašlaik tā saskaras ar unikālu problēmu kopumu.
Tāpēc mēs nāksim klajā ar Eiropas vēja enerģijas paketi, cieši sadarbojoties ar nozari un dalībvalstīm.
Mēs vēl vairāk paātrināsim atļauju izsniegšanu.
Mēs uzlabosim izsoļu sistēmas visā ES.
Mēs koncentrēsimies uz prasmēm, piekļuvi finansējumam un stabilām piegādes ķēdēm.
Taču šis jautājums ir plašāks par vienu nozari.
No vēja līdz tēraudam, no akumulatoriem līdz elektroautomobiļiem – mūsu mērķis ir kristālskaidrs: mūsu tīro tehnoloģiju nozares nākotne ir jāveido Eiropā.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Tas liecina, ka attiecībā uz Eiropas zaļo kursu:
mēs saglabājam nemainīgu kursu.
Mēs saglabājam vērienīgumu.
Mēs turamies pie mūsu izaugsmes stratēģijas.
Un mēs vienmēr tieksimies panākt godīgu un taisnīgu pārkārtošanos!
Tas nozīmē taisnīgu rezultātu nākamajām paaudzēm — dzīvot uz veselīgas planētas.
Un taisnīgu ceļu visiem skartajiem — pienācīgas kvalitātes darbvietas un svinīgu solījumu nevienu neatstāt novārtā.
Padomājiet vien par ražošanas darbvietām un konkurētspēju: šajās dienās tik daudz apspriestu tematu.
Mūsu rūpniecībai un tehnoloģiju uzņēmumiem patīk konkurence.
Viņi zina, ka globālā konkurence nāk par labu uzņēmējdarbībai.
Un ka tā rada un aizsargā labas darbvietas tepat Eiropā.
Taču konkurence ir īsta tikai tad, ja tā ir godīga.
Pārāk bieži mūsu uzņēmumi ir izslēgti no ārvalstu tirgiem vai cieš no agresīvas prakses.
Tos bieži vien vājina konkurenti, kuri gūst labumu no milzīgām valsts subsīdijām.
Mēs neesam aizmirsuši, kā Ķīnas negodīgā tirdzniecības prakse ietekmēja mūsu saules enerģijas nozari.
Daudzus jaunus uzņēmumus no tirgus izspieda ļoti subsidēti Ķīnas konkurenti.
Uzņēmumiem celmlaužiem bija jāiesniedz bankrota pieteikums.
Daudzsološi talanti devās laimes meklējumos uz ārzemēm.
Tāpēc godīgums globālajā ekonomikā ir tik svarīgs – tas ietekmē dzīvi un iztikas līdzekļus.
No tā ir atkarīgas veselas nozares un kopienas.
Tāpēc mums ir jābūt skaidram skatam uz riskiem, ar ko saskaramies.
Piemēram, elektroautomobiļu nozarē.
Tā ir izšķiroši svarīga nozare tīrai ekonomikai un tai ir milzīgs potenciāls Eiropai.
Taču pasaules tirgi tagad ir pārpludināti ar lētākiem Ķīnas elektroautomobiļiem.
Un to cena tiek mākslīgi uzturēta zema, pateicoties milzīgām valsts subsīdijām.
Tas kropļo mūsu tirgu.
Tā kā mēs to neakceptējam iekšienē, mēs to neakceptējam arī no ārpuses.
Līdz ar to šodien varu paziņot, ka Komisija sāk antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz elektriskajiem transportlīdzekļiem no Ķīnas.
Eiropa ir atvērta konkurencei, nevis sacensībai par iespējami zemākiem standartiem.
Mums ir jāaizstāvas pret negodīgu praksi.
Taču tikpat vitāli svarīgi ir saglabāt atvērtus saziņas kanālus un dialogu ar Ķīnu.
Tas tāpēc, ka pastāv arī temati, kuros mēs varam sadarboties un kuros mums tas ir jādara.
Mazināt risku, nevis pārtraukt sadarbību – šī būs mana pieeja attiecībā uz Ķīnas vadību ES un Ķīnas samitā vēlāk šogad.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Mēs Eiropas Savienībā lepojamies ar mūsu kultūras daudzveidību.
Mēs esam “reģionu Eiropa”, kurā valda unikāla valodu, mūzikas, mākslas, tradīciju, amatniecības un kulinārā daudzveidība.
Eiropa var lepoties arī ar unikālu bioloģisko daudzveidību:
aptuveni 6500 augu un dzīvnieku sugu ir sastopamas tikai šeit.
Eiropas ziemeļos atrodas pasaules dabas mantojuma objekts – Vatu jūra, kas ir unikāla dzīvotne, kurā dzīvo retas dzīvnieku un augu sugas, un kas ir vitāli svarīga miljonu gājputnu izdzīvošanai,
un kopā ar Baltijas jūru ir lielākā iesāļa ūdens jūra pasaulē.
Dienvidos atrodas Eiropas zemienes, kam raksturīgi plaši purvi un mitrāji.
Šiem reģioniem ir svarīga loma cīņā pret turpmākām klimata pārmaiņām.
Aizsargāti purvi un mitrāji glabā lielu daudzumu siltumnīcefekta gāzu, nodrošina reģionālu ūdens apriti dabā un uztur unikālu bioloģisko daudzveidību.
Eiropa ir bagāta arī ar mežiem.
Plašie skujkoku meži Eiropas ziemeļos un austrumos, pēdējie senie ozolu un dižskābaržu meži Centrāleiropā un korķa ozolu meži Dienvideiropā sniedz mums neaizstājamas veltes un strādā mūsu labā.
Tie piesaista oglekli, nodrošina mūs ar koksni un citiem produktiem, rada auglīgas augsnes, filtrē gaisu un ūdeni.
Bioloģiskā daudzveidība un funkcionējošas ekosistēmas ir vitāli svarīgas cilvēkiem visā Eiropā.
Dabas daudzveidības izzušana atņem cilvēkiem ne tikai iztikas līdzekļus, bet arī viņu piederības sajūtu konkrētai vietai.
Mums tā ir jāaizsargā.
Vienlaikus mūsu uzdevums ir gādāt par nodrošinājumu ar tādu pārtiku, kas nākusi no dabas un rēķinoties ar to.
Šodien vēlos godināt mūsu lauksaimniekus un pateikties viņiem par to, ka tiekam dienu no dienas nodrošināti ar pārtiku.
Veselīgu pārtikas produktu ražošana ir lauksaimniecības uzdevums un mūsu Eiropas lauksaimniecības politikas pamats.
Mums svarīga ir arī neatkarība pārtikas produktu nodrošinājumā.
Par to gādā mūsu lauksaimnieki.
Tas nav pašsaprotami, jo sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, klimata pārmaiņas, kas izraisa sausumu, mežu ugunsgrēkus un plūdus, kā arī jaunas saistības, kas jāuzņemas lauksaimniekiem, arvien vairāk ietekmē viņu darbu un ienākumus.
Tas ir jāņem vērā.
Daudzi jau tagad iestājas par ilgtspējīgāku lauksaimniecību.
Kopā ar lauksaimniekiem un lauksaimniecēm mums ir jārisina šīs jaunās problēmas.
Tikai tā mēs varam garantēt mūsu pārtikas nodrošinājumu nākotnē.
Mums ir vajadzīgs plašāks dialogs un mazāka polarizācija.
Tāpēc mēs vēlamies sākt stratēģisku dialogu par ES lauksaimniecības nākotni.
Esmu pārliecināta, ka lauksaimniecība var iet kopsolī ar dabas aizsardzību.
Mums vajadzīgas abas.
EKONOMIKA, SOCIĀLĀ JOMA UN KONKURĒTSPĒJA
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Taisnīga pārkārtošanās lauksaimniekiem, ģimenēm un rūpniecībai
ir šā pilnvaru termiņa raksturīgā iezīme.
Tas ir jo svarīgāk tāpēc, ka mēs saskaramies ar ievērojamām ekonomikas grūtībām.
Trīs galvenās ekonomikas problēmas, ar ko nākamgad varētu saskarties mūsu rūpniecība, ir darbaspēka un prasmju trūkums, inflācija un uzņēmējdarbības atvieglošana mūsu uzņēmumiem.
Pirmā problēma ir saistīta ar mūsu darba tirgu.
Mēs neesam aizmirsuši globālās pandēmijas sākumu,
kad visi prognozēja jaunu masveida bezdarba vilni, līdzīgu 1930. gados piedzīvotajam.
Taču mēs panācām, ka šī prognoze nepiepildās.
Ieviešot Eiropā pirmo saīsināta darba laika iniciatīvu SURE, mēs saglabājām 40 miljonus darbvietu.
Tā ir Eiropas sociālā tirgus ekonomika darbībā.
Un par to mēs varam būt lepni.
Pēc tam, pateicoties NextGenerationEU, mēs nekavējoties atsākām ekonomikas atveseļošanu.
Un šodien mēs redzam rezultātus.
Eiropā ir gandrīz panākusi pilnīgu nodarbinātību.
Pašlaik nevis miljoniem cilvēku meklē darbu, bet gan miljonos darbvietu ir nepieciešami darbinieki.
Darbaspēka un prasmju trūkums sasniedz rekordaugstu līmeni gan mūsu, gan visās lielākajās ekonomikās.
74 % MVU ziņo, ka saskaras ar prasmju nepietiekamību.
Tūrisma sezonas kulminācijas laikā restorāni un bāri Eiropā ir spiesti strādāt īsāku darba laiku, jo nevar atrast darbiniekus.
Slimnīcas atliek ārstēšanu medmāsu trūkuma dēļ.
Divas trešdaļas Eiropas uzņēmumu meklē IT speciālistus.
Tajā pašā laikā miljoniem vecāku, galvenokārt mātēm, ir grūti apvienot darbu un ģimenes dzīvi, jo trūkst bērnu aprūpes iespēju.
Astoņi miljoni jauniešu nestrādā, nemācās un neapgūst arodu.
Viņu sapņos un dzīvē iestājusies pauze.
Tas izraisa ne tikai personiskus pārdzīvojumus,
bet ir arī viens no būtiskākajiem šķēršļiem mūsu konkurētspējai.
Darbaspēka trūkums kavē inovāciju, izaugsmi un labklājību.
Tāpēc mums ir jāuzlabo piekļuve darba tirgum,
jo īpaši jauniešiem un sievietēm.
Un mums ir vajadzīga kvalificēta darbaspēka migrācija.
Turklāt mums jāreaģē arī uz dziļām pārmaiņām tehnoloģijās, sabiedrībā un demogrāfijā.
Un šajā nolūkā mums būtu jāpaļaujas uz mūsu koplīgumu partneru – uzņēmumu un arodbiedrību – speciālajām zināšanām.
Ir pagājuši gandrīz četrdesmit gadi, kopš Žaks Delors sasauca Val Duchesse sanāksmi, kurā aizsākās Eiropas sociālais dialogs.
Kopš tā laika sociālie partneri ir veidojuši šodienas Savienību, nodrošinot progresu un labklājību miljoniem cilvēku.
Tā kā pasaule ap mums mainās straujāk nekā jebkad agrāk, mūsu nākotnes centrā atkal jābūt sociālajiem partneriem.
Kopā mums jārisina problēmas, ar kurām saskaras darba tirgus, sākot ar prasmju un darbaspēka trūkumu un beidzot ar jaunām problēmām, ko rada MI.
Tāpēc kopā ar Beļģijas prezidentūru nākamgad mēs Val Duchesse atkal sasauksim jaunu sociālo partneru samitu.
Eiropas nākotni mēs veidosim kopā ar mūsu sociālajiem partneriem.
Otra lielākā ekonomikas problēma ir pastāvīgi augstā inflācija.
Kristīne Lagarda un Eiropas Centrālā banka cītīgi strādā, lai kontrolētu inflāciju.
Mēs zinām, ka atgriešanās pie ECB vidējā termiņa mērķrādītāja prasīs zināmu laiku.
Labā ziņa ir tāda, ka Eiropa ir sākusi pazemināt enerģijas cenas.
Mēs neesam aizmirsuši Putina apzināto rīcību, padarot gāzes piegādes par ieroci, un to, kā šī rīcība radīja bailes par enerģijas padeves pārrāvumu un 70. gados piedzīvotajai līdzīgu enerģijas krīzi.
Daudzi uzskatīja, ka mums nepietiks enerģijas krājumu, lai pārziemotu.
Taču mēs to paveicām,
jo saglabājām vienotību, apvienojām mūsu pieprasījumu un pirkām enerģiju kopā.
Vienlaikus, atšķirībā no 70. gadiem, mēs izmantojām šo krīzi, lai veiktu ievērojamas investīcijas atjaunīgajos energoresursos un paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju.
Mēs izmantojām Eiropas kritisko masu, lai samazinātu cenas un nodrošinātu mūsu apgādi.
Gāzes cena Eiropā pirms gada pārsniedza 300 eiro par MWh. Tagad tā ir aptuveni 35.
Tāpēc mums jāskatās, kā mēs varētu atkārtot šo panākumus nesušo modeli arī citās jomās, piemēram, kritiski svarīgu izejvielu vai tīra ūdeņraža jomā.
Trešā problēma, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi, ir uzņēmējdarbības vienkāršošana.
Mazie uzņēmumi nespēj tikt galā ar sarežģītu pārvaldību,
vai arī tos kavē ilgstoši procesi.
Tas bieži nozīmē, ka uzņēmumi nespēj lietderīgi izmantot savu laiku un zaudē izaugsmes iespējas.
Tāpēc līdz gada beigām mēs iecelsim ES MVU sūtni, kas strādās tieši manā pakļautībā.
Mēs gribam saņemt informāciju tieši no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par problēmām, ar kurām tie saskaras ikdienā.
Katram jaunam tiesību aktam mēs nodrošinām konkurētspējas pārbaudi, ko veic neatkarīga padome.
Nākammēnes mēs iesniegsim pirmos tiesību aktu priekšlikumus, lai Eiropas līmenī par 25 % samazinātu ziņošanas pienākumus.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Runāsim atklāti — tas nebūs viegli.
Un mums būs vajadzīgs jūsu atbalsts.
Tas ir visu Eiropas iestāžu kopīgs darbs.
Tāpēc mums ir jāsadarbojas arī ar dalībvalstīm, lai panāktu 25 % samazinājumu valstu līmenī.
Ir pienācis laiks uzņēmējdarbību Eiropā padarīt vienkāršāku.
Taču Eiropas uzņēmumiem ir vajadzīga arī piekļuve svarīgām tehnoloģijām, lai tie varētu ieviest jauninājumus un nodarboties ar izstrādi un ražošanu.
Kā to Versaļā uzsvēra valstu un valdību vadītāji, tas ir jautājums par Eiropas suverenitāti.
Ekonomikas un valsts drošības dēļ ir svarīgi saglabāt Eiropas vadošo pozīciju kritiski svarīgo un jauno tehnoloģiju jomā.
Šai Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīgs arī kopējs Eiropas finansējums.
Tāpēc priekšlikumā par mūsu budžeta pārskatīšanu mēs ierosinājām izveidot STEP platformu.
Ar STEP palīdzību mēs varam palielināt, piesaistīt un virzīt ES līdzekļus, lai investētu mikroelektronikā, kvantu datošanā un mākslīgajā intelektā,
biotehnoloģijās un tīrajās tehnoloģijās.
Mūsu uzņēmumiem šis atbalsts ir vajadzīgs jau tagad, tāpēc es aicinu ātri vienoties par mūsu budžeta priekšlikumu.
Es zinu, ka varu paļauties uz šo Parlamentu.
Ir sakāms vēl vairāk attiecībā uz konkurētspēju.
Mēs esam pieredzējuši reālus sastrēgumus globālajās piegādes ķēdēs, tostarp citu valstu apzinātās politikas dēļ.
Piemēram, Ķīnas noteiktie eksporta ierobežojumi attiecībā uz galliju un germāniju , kas ir būtiski tādām precēm kā pusvadītāji un saules enerģijas paneļi.
Tas parāda, kāpēc Eiropai ir tik svarīgi stiprināt ekonomisko drošību,
novēršot risku, nevis pārtraucot sadarbību.
Un ļoti lepojos, ka šī koncepcija ir guvusi plašu atbalstu no galvenajiem partneriem:
no Austrālijas līdz Japānai un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Arī daudzas citas valstis visā pasaulē vēlas sadarboties.
Daudzas ir pārāk atkarīgas no viena kritiski svarīgo izrakteņu piegādātāja.
Citas valstis — no Latīņamerikas līdz Āfrikas valstīm — vēlas attīstīt vietējās pārstrādes un rafinēšanas nozares, nevis tikai sūtīt savus resursus uz ārvalstīm.
Tāpēc vēlāk šogad mēs sasauksim mūsu jaunā kritiski svarīgo izejvielu kluba pirmo sanāksmi.
Vienlaikus mēs turpināsim veicināt atvērtu un godīgu tirdzniecību.
Līdz šim esam noslēguši jaunus brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Čīli, Jaunzēlandi un Keniju.
Mums būtu jātiecas līdz šā gada beigām pabeigt līgumus ar Austrāliju, Meksiku un Mercosur
un drīz pēc tam ar Indiju un Indonēziju.
Gudra tirdzniecība nodrošina darbvietas un labklājību.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Ar šīm trim problēmām — darbaspēka trūkumu, inflāciju un uzņēmējdarbības vidi — saskaramies laikā, kad mēs arī aicinām mūsu rūpniecības nozari uzņemties vadošo lomu pārejā uz tīru enerģiju.
Tāpēc mums ir jālūkojas tālāk un jāparedz, kā, to darot, saglabāsim konkurētspēju.
Tāpēc esmu lūgusi Mario Dragi, kas ir viens no Eiropas spožākajiem prātiem ekonomikā, sagatavot ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni.
Jo Eiropa darīs visu iespējamo, lai saglabātu savu konkurences priekšrocību.
Digitalizācija un mākslīgais intelekts
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Mēs esam pieredzējuši, cik svarīgas ir digitālās tehnoloģijas uzņēmējdarbības un dzīves atvieglošanā.
Ir zīmīgi, ka esam ievērojami pārsnieguši NextGenerationEU ietvaros noteikto mērķrādītāju par investīcijām 20 % apmērā digitālajos projektos.
Dalībvalstis šīs investīcijas ir izmantojušas, lai digitalizētu savas veselības aprūpes un tiesu sistēmas vai transporta tīklus.
Vienlaikus Eiropa ir uzņēmusies vadību digitālās pasaules risku pārvaldībā.
Internets tika izveidots kā instruments zināšanu apmaiņai, apvāršņa paplašināšanai un saiknes veidošanai starp cilvēkiem.
Taču tas ir radījis arī nopietnas problēmas.
Dezinformācija, kaitīga satura izplatīšana, draudi mūsu datu privātumam.
Tas viss ir radījis neuzticēšanos un cilvēku pamattiesību pārkāpumus.
Reaģējot uz to, Eiropa ir kļuvusi par pilsoņu tiesību globālu celmlauzi digitālajā pasaulē.
Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts rada drošāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas pamattiesības.
Tie arī nodrošina taisnīgumu un skaidrus pienākumus lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Tas ir vēsturisks sasniegums, un mums ar to vajadzētu lepoties.
Tam pašam būtu jāattiecas arī uz mākslīgo intelektu.
Tas uzlabos veselības aprūpi un produktivitāti, kā arī risinās ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas.
Taču mums arī nevajadzētu par zemu novērtēt ar to saistītos ļoti reālos draudus.
Simtiem vadošo MI izstrādātāju, akadēmisko aprindu pārstāvju un ekspertu nesen mūs brīdināja:
“Mākslīgā intelekta izraisītas iznīcības riska mazināšanai vajadzētu būt globālai prioritātei līdztekus citiem tādiem visas sabiedrības mēroga riskiem kā pandēmijām un kodolkaram.”
Mākslīgais intelekts ir vispārēja tehnoloģija, kas ir pieejama, ietekmīga un pielāgojama daudziem un dažādiem lietojumiem — gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
Un tas attīstās ātrāk, nekā paredzēja pat tā izstrādātāji.
Mēs nedrīkstam palaist garām arvien sarūkošo iespēju atbildīgi vadīt šo tehnoloģiju.
Es uzskatu, ka Eiropai kopā ar partneriem būtu jārāda ceļš uz jaunu, globālu mākslīgā intelekta satvaru, kura pamatā ir trīs pīlāri: aizsardzības pasākumi, pārvaldība un inovācijas virzīšana.
Pirmkārt, aizsardzības pasākumi.
Mūsu galvenā prioritāte ir nodrošināt, ka mākslīgais intelekts attīstās cilvēkcentrēti, pārredzami un atbildīgi.
Tāpēc savās politikas pamatnostādnēs es apņēmos pirmajās 100 dienās izstrādāt likumdošanas pieeju.
Mēs nācām klajā ar Mākslīgā intelekta aktu — pasaulē pirmo visaptverošo tiesību aktu, kas veicina inovācijas MI jomā.
Un es vēlos pateikties šim Parlamentam un Padomei par nenogurstošo darbu saistībā ar šo revolucionāro tiesību aktu.
Mūsu Mākslīgā intelekta akts jau ir paraugs visai pasaulei.
Tagad mums jākoncentrējas uz noteikumu pieņemšanu pēc iespējas ātrāk un jāsāk to īstenošana.
Otrais pīlārs ir pārvaldība.
Tagad mēs liekam pamatus vienotai pārvaldības sistēmai Eiropā.
Taču mums būtu arī jāapvieno spēki ar partneriem, lai nodrošinātu globālu pieeju izpratnei par MI ietekmi mūsu sabiedrībā.
Kā piemēru vēlos minēt Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) nenovērtējamo ieguldījumu klimata jomā — šī globālā padome politikas veidotājiem sniedz jaunākās zinātnes atziņas.
Es uzskatu, ka mums ir vajadzīga līdzīga struktūra attiecībā uz MI – tā riskiem un cilvēcei sniegtajiem ieguvumiem.
Pie viena galda vajadzētu pulcēt zinātniekus, tehnoloģiju uzņēmumus un neatkarīgus ekspertus.
Tas ļaus mums izstrādāt ātru un globāli saskaņotu reakciju, pamatojoties uz Hirosimas procesā un citur paveikto darbu.
Trešais pīlārs ir atbildīga inovācijas virzīšana.
Pateicoties mūsu pēdējos gados veiktajām investīcijām, Eiropa tagad ir kļuvusi par līderi superdatošanas jomā — tajā atrodas trīs no pieciem pasaulē jaudīgākajiem superdatoriem.
Mums tas ir jāizmanto.
Tāpēc šodien varu paziņot par jaunu iniciatīvu, kas paredz mūsu augstas veiktspējas datorus darīt pieejamus MI jaunuzņēmumiem, lai tie varētu apmācīt savus modeļus.
Taču tā būs tikai daļa no mūsu darba inovācijas virzīšanā.
Mums vajadzīgs atvērts dialogs ar tiem, kuri izstrādā un izvērš MI.
Tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs, kur septiņi lielākie tehnoloģiju uzņēmumi jau ir piekrituši ievērot brīvprātīgus noteikumus par drošumu, drošību un uzticēšanos.
Tas notiek arī pie mums: mēs sadarbosimies ar MI uzņēmumiem, lai tie brīvprātīgi apņemtos ievērot MI akta principus, pirms tas stājas spēkā.
Tagad mums būtu jāapvieno viss šis darbs, lai panāktu minimālos globālos standartus drošai un ētiskai MI izmantošanai.
GLOBĀLIE JAUTĀJUMI, MIGRĀCIJA UN DROŠĪBA
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Runājot šeit pirms četriem gadiem, es teicu, ka tad, ja būsim vienoti savā starpā, neviens ārējs spēks mūs nesašķels.
Šis princips bija ģeopolitiskās Komisijas pamatā.
Eiropas komandas pieeja ir ļāvusi mums rīkoties stratēģiskāk, pārliecinošāk un vienotāk.
Tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk.
Esam dziļi satriekti par postošajos plūdos un zemestrīcē Lībijā un Marokā bojāgājušajiem.
Eiropa vienmēr būs gatava sniegt atbalstu visos iespējamajos veidos.
Vēlos minēt arī Sāhelu, kas ir viens no visnabadzīgākajiem, bet demogrāfiski visstraujāk augošajiem reģioniem.
Cits citam sekojošie militārie apvērsumi darīs šo reģionu nestabilāku turpmākajos gados.
Krievija gan ietekmē šo haosu, gan gūst no tā labumu.
Un reģions ir kļuvis par auglīgu augsni terorisma pieaugumam.
Tas tieši skar Eiropu — mūsu drošību un labklājību.
Tāpēc mums attiecībā uz Āfriku ir jāparāda tāda pati vienotība mērķu īstenošanā, kādu esam izrādījuši attiecībā uz Ukrainu.
Mums jākoncentrējas uz sadarbību ar likumīgām valdībām un reģionālām organizācijām
un jāveido ar tām savstarpēji izdevīga partnerība, kurā galvenā uzmanība vērsta uz Eiropai un Āfrikai kopīgām problēmām.
Tāpēc kopā ar Augsto pārstāvi Borelu mēs strādāsim pie jaunas stratēģiskas pieejas, kuru virzīsim uz priekšu nākamajā ES un ĀS samitā.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Mūsu acu priekšā risinās vēsturiski notikumi.
Krievija izvērš pilna mēroga karu pret ANO Statūtu pamatprincipiem.
Tas ir radījis milzīgas bažas valstīs no Vidusāzijas līdz Indijas un Klusā okeāna reģionam.
Šīs valstis ir nobažījušās, ka pasaulē, kurā nevalda likumi, tās varētu piedzīvot tādu pašu likteni kā Ukraina.
Mēs redzam, ka daži nepārprotami mēģina atgriezties pie bloku domāšanas, mēģinot izolēt un ietekmēt pa vidu esošās valstis.
Un tas notiek laikā, kad daudzas jaunietekmes valstis pauž dziļāku satraukumu par to, kā institūcijas un globalizācija darbojas to labā.
Šīs bažas ir pamatotas.
Šīs jaunietekmes valstis, to iedzīvotāji un dabas resursi ir būtiski sabiedrotie tīrākas, drošākas un pārtikušākas pasaules veidošanā.
Eiropa vienmēr sadarbosies ar tām, lai reformētu un uzlabotu starptautisko sistēmu.
Mēs vēlamies vadīt centienus padarīt uz noteikumiem balstītu kārtību taisnīgāku un sadali – vienlīdzīgāku.
Tas nozīmēs sadarbību gan ar jauniem, gan ar veciem partneriem nolūkā padziļināt mūsu sakarus.
Eiropas piedāvātā Global Gateway stratēģija ir patiesi unikāla.
Global Gateway ir pārredzamāka, ilgtspējīgāka un ekonomiski pievilcīgāka.
Pagājušajā nedēļā es biju Ņūdeli, lai parakstītu vērienīgāko mūsu paaudzes projektu:
Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas ekonomikas koridoru.
Tas būs līdz šim vistiešākais savienojums starp Indiju, Persijas līča valstīm un Eiropu: dzelzceļa savienojums padarīs tirdzniecību starp Indiju un Eiropu par 40 % ātrāku.
Elektrokabelis un tīra ūdeņraža cauruļvads veicinās tīras enerģijas tirdzniecību starp Āziju, Tuvajiem Austrumiem un Eiropu.
Ātrdarbīgs datu kabelis savienos dažas no inovatīvākajām digitālajām ekosistēmām pasaulē un vienlaikus radīs uzņēmējdarbības iespējas.
Tie ir mūsdienīgi savienojumi nākotnes pasaulei:
ātrāki, īsāki, tīrāki.
Global Gateway rada reālas pārmaiņas.
Esmu bijusi tam lieciniece Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā un visā Āfrikā, sākot ar vietējās ūdeņraža ekonomikas veidošanu Namībijā un Kenijā un beidzot ar digitālo ekonomiku Filipīnās.
Tās ir investīcijas mūsu partneru ekonomikā,
kā arī Eiropas labklājībā un drošībā strauji mainīgajā pasaulē.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Katru dienu konflikti, klimata pārmaiņas un nestabilitāte liek cilvēkiem meklēt patvērumu citur.
Esmu vienmēr bijusi stingri pārliecināta, ka migrācija ir jāpārvalda.
Tam vajadzīga pacietība,
ilgtermiņa darbs kopā ar mūsu partneriem
un jo īpaši vienotība mūsu Savienībā.
Tāds ir jaunā Migrācijas un patvēruma pakta gars.
Kad sāku pildīt savus amata pienākumus, šķita, ka nepastāv nekāds kompromiss.
Taču, ieviešot šo paktu, mēs atradām jaunu līdzsvaru
starp robežu aizsardzību un cilvēku aizsardzību.
Starp suverenitāti un solidaritāti.
Starp drošību un cilvēcību.
Mēs esam uzklausījuši visas dalībvalstis.
Mēs aplūkojām visus migrācijas maršrutus.
Un mēs esam pārvērtuši pakta garu praktiskos risinājumos.
Mēs ātri un vienoti reaģējām uz Baltkrievijas hibrīduzbrukumu.
Mēs cieši sadarbojāmies ar saviem Rietumbalkānu partneriem un samazinājām neatbilstīgo migrantu plūsmas.
Mēs esam parakstījuši partnerības nolīgumu ar Tunisiju, kas sniedz abpusējus ieguvumus, kuri pārsniedz migrācijas jomu un aptver izglītību un profesionālās prasmes, enerģētiku un drošību.
Un tagad mēs vēlamies strādāt pie līdzīgiem nolīgumiem ar citām valstīm.
Mēs esam nostiprinājuši robežu aizsardzību.
Eiropas aģentūras ir pastiprinājušas sadarbību ar dalībvalstīm.
Un es vēlos īpaši pateikties Bulgārijai un Rumānijai par to, ka tās uzņēmās vadību. Tās ir demonstrējušas labu praksi patvēruma un atgriešanas jomā.
Tās ir pierādījušas, ka: Bulgārija un Rumānija ir daļa no mūsu Šengenas zonas.
Ļausim tām beidzot mums pievienoties bez liekas kavēšanās!
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Mūsu darbs migrācijas jomā balstās uz pārliecību, ka vienotība ir sasniedzama.
Vienošanās par paktu vēl nekad nav bijusi tik tuvu.
Parlamentam un Padomei ir vēsturiska iespēja to pieņemt.
Pierādīsim, ka Eiropa spēj pārvaldīt migrāciju efektīvi un iejūtīgi.
Pabeigsim šo darbu!
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Mēs zinām, ka migrācija prasa pastāvīgu darbu.
Nekur citur tas nav vitāli svarīgāk kā cīņā pret cilvēku kontrabandistiem.
Viņi ar saviem meliem piesaista izmisušus cilvēkus
un liek viņiem doties pa nāvējošiem maršrutiem pāri tuksnesim vai kāpt laivās, kas nav piemērotas jūrai.
Veids, kādā šie kontrabandisti darbojas, pastāvīgi attīstās.
Taču mūsu tiesību akti ir vairāk nekā divdesmit gadus veci un tie ir steidzami jāatjaunina.
Tāpēc mums ir vajadzīgi jauni tiesību akti un jauna pārvaldības struktūra.
Mums ir vajadzīgas spēcīgākas tiesībaizsardzības un prokuratūras iestādes un prominentāka loma mūsu aģentūrām – Eiropolam, Eurojust un Frontex.
Un mums ir jāstrādā ar partneriem, lai risinātu šo globālo cilvēku tirdzniecības sērgu.
Tāpēc Komisija rīkos Starptautisku konferenci par cilvēku kontrabandas apkarošanu.
Ir laiks pielikt punktu šim cietsirdīgajam un noziedzīgajam biznesam!
UKRAINA
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Dienā, kad Krievijas tanki šķērsoja robežu un ienāca Ukrainā, jauna ukraiņu māte devās uz Prāgu, lai nogādātu savu bērnu drošībā.
Kad Čehijas robežas amatpersona iespieda zīmogu viņas pasē, viņa sāka raudāt.
Viņas dēls nesaprata, kāpēc. Viņš jautāja mātei, kāpēc viņa raud.
Viņa atbildēja: “Jo mēs esam mājās.”
“Bet te nav Ukraina,” viņš protestēja.
Tāpēc viņa paskaidroja: “Te ir Eiropa.”
Tajā dienā šī ukraiņu māte sajuta, ka Eiropa ir viņas mājas.
Tāpēc, ka “mājas ir tur, kur mēs uzticamies vienam otram”.
Un Ukrainas iedzīvotāji varēja uzticēties saviem Eiropas līdzcilvēkiem.
Viņas vārds bija Viktorija Ameļina.
Viņa bija viena no jaunās paaudzes lieliskajām rakstniecēm un nenogurstoša aktīviste cīņā par taisnību.
