Preiļos notika LPRAP un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izbraukuma sēde

Š.g. 25. aprīlī Preiļu novada domē tika aizvadīta Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (LPRAP) sēde.

LPR Attīstības padomes un Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs aicināja apstiprināt darba kārtību, kuras viens no prioritārajiem jautājumiem ir Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna 2023. – 2029. izstrāde.

LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne klātesošos iepazīstināja ar esošo situāciju, minot, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem ir atkritumu apjoma samazināšana, Latgales pašvaldību kompetences ietvaros, atbilstoši LR Atkritumu apsaimniekošanas likumam.

Juridiskās un lietvedības nodaļas vadītāja Natālija Komare ziņoja par iesniegtajām redakcijām, kas skar Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna 2023. – 2029. izstrādi, ko ierosina atsevišķi apsaimniekotāji.

Pēc LPRAP sanāksmes notika 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izbraukuma sēde, kurā komisijas locekļi tikās ar Latgales novada pašvaldību pārstāvjiem un speciālistiem, lai  pārrunātu aktuālus jautājumus, kas skar pašvaldību darbību, tostarp par Pašvaldību likuma normām un plānošanas reģionu funkcijām.

Sēdi atklāja komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, aicinot uz produktīvu tikšanos, kas rezultēsies ar reāliem priekšlikumiem, kurus varēs virzīt tālāk.

“Esam pateicīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un tās vadītājai Daigai Mieriņai par iespēju satikties ar Latgales pašvaldībām un speciālistiem, lai mēs varētu pārrunāt reģionam aktuālās lietas – kā varam vairāk pelnīt, palielināt IKP, un noskaidrot, kas būtu jādara valsts pārvaldei, lai stiprinātu valsts un Latgales ekonomiku. Jāskata arī jautājumi, piemēram, par optisko kabeli – kā to varam efektīvi izmantot, kur ir jābūt valsts atbalstam? Tāpat arī valsts drošības stiprināšana ar NBS klātbūtni. Paldies par iespēju veidot konstruktīvu dialogu un veicināt turpmāko savstarpējo sadarbību”, tā S. Maksimovs.

Pašvaldību vadītājiem bija iespēja uzrunāt komisijas locekļus un aktualizēt jautājumus, kas ir svarīgi konkrētajā pašvaldībā. Klātesot valsts pārvaldes speciālistiem, tika rasti risinājumi atsevišķām problēmām. Daudzi pašvaldību vadītāji minēja, ka vienai no valsts prioritātēm ir jābūt reģiona drošībai t.s. obligātajam militārajam dienestam. Plaši tika diskutēts arī par sabiedriskā transporta pārvadājumiem – autobusu un dzelzceļa. Viens no problēmjautājumiem ir fakts, ka tiek atcelti iedzīvotājiem būtiski reisi, kā, piemēram, starp Daugavpili un Rīgu. Reģionā pieaug arī pieprasījums pēc industriālajām zonām, lai šo pieprasījumu sāktu apmierināt, Latgales reģionā jau tiek sagatavoti divi liela apjoma industriālās zonas projekti.

Ir svarīgi arī ļaut pašvaldībām patstāvīgi realizēt investīciju projektus, kurus tās uzskata par prioritāriem savā konkrētajā teritorijā. Tika pieminēts arī Daugavpils lidostas projekts, arī skarts jautājums, kas saistīts ar pāreju uz NUTS 2, lai reģioni ārpus Rīgas spētu sasniegt augstāku attīstības līmeni. Tāpēc svarīgi, lai turpmākie finanšu līdzekļi tiek kvotēti gan pa reģioniem, gan arī paredzēt, lai nākamajā periodā tiek iezīmēts finansējums reģioniem ārpus Rīgas.

Atbildot uz plašo pašvaldību vadītāju jautājumu klāstu, komentārus sniedza arī VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, uzsverot uzņēmējdarbības nozīmi pašvaldību attīstībā, dažādu atbalsta programmu daudzveidību šajā plānošanas periodā, industriālo parku izveidi, ņemot vērā teritoriālos kritērijus. Viņš akcentēja to, ka Austrumlatvija ir valsts fokusā nn uzsvēra dialoga ar pašvaldībām nepieciešamību.

Kā pēc tikšanās pauda D. Mieriņa:”Mēs esam ieplānojuši apbraukāt visus plānošanas reģionus un milzīgs paldies Latgales plānošanas reģionam par uzņemšanu. Kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai mums ir svarīgi dzirdēt politiķu viedokli “pa tiešo”, lai varētu saprast problēmas būtību un veidot šo politiku jau sākotnēji kopā. Tas, kas šodien vēlreiz mūs pārliecināja – ir vajadzīga ļoti pārdomāta, mērķēta reģionālā politika, jo no tās ir atkarīga ne tikai LPR turpmākā nākotne un attīstība, bet arī visas Latvijas attīstība. Cik spēcīgi būs reģioni, tik spēcīga būs arī Latvija.  Mums jādomā nevis, kā visu koncentrēt, bet arī kā padarīt dzīvi laukos un reģionos labāku, kvalitatīvāku un pieejamāku”.

Pašvaldību vadītāji pateicās arī par to, ka daudzi jautājumi tiek uzklausīti un ņemti vērā, bet aicināja arī turpmāk vairāk iesaistīt pašvaldības pie lēmumu pieņemšanas un ļaut izteikt viedokli.

Pēc sēdes visiem bija iespēja apmeklēt Preiļu slimnīcu, iepazīties ar tās attīstības stratēģiju, realizētajiem un vēl realizācijas posmā esošajiem vērienīgajiem attīstības projektiem. Tika apmeklēts remigranta Raimonda Šņepsta izlolotais boksa klubs “Boxclub 13th round”, kuru atzīst par modernāko klubu Baltijā, kā arī viesi bija devušies uz Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolu, kura realizēja skolas pārbūves un energoefektivitātes paaugstināšanas projektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāvs

Informāciju sagatavoja
Latgales plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciāliste
Zaiga Lāce