LTV: Pašvaldībām bažas par dienas centru un grupu dzīvokļu uzturēšanu bez ES naudas
Šī gada beigās pašvaldībām pamatīgi pieaugs izdevumi sociālo pakalpojumu sniegšanai. Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekti, un līdz ar to arī beidzas Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, kas ļāva sniegt pakalpojumos tādās jaunizveidotās vietās kā dienas centri un grupu dzīvokļi. Vai pašvaldību maciņi ir pietiekami biezi, lai deinstitucionalizācija turpinātos, par to Cēsīs ar ministriju pārstāvjiem diskutēja pašvaldību vadītāji un sociālo dienestu darbinieki.
Deinstitucionalizācija jeb tādu pakalpojumu radīšana, kas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem palīdzētu brīvāk iekļauties sabiedrībā, Latvijā norit jau astoto gadu. Pārmaiņu ieviesēji vērtē, ka rezultāti jau manāmi, – šiem cilvēkiem mazinās veselības problēmas, daudzi atraduši darbu.
“To nedrīkst zaudēt”
Atbalsta centram “Pērle” Cēsīs gada laikā izveidojies apmēram 70 klientu loks. Gan bērni, gan pieaugušie tur saņem dažādus pakalpojumus, tostarp specializētajās darbnīcās var darināt rokdarbus, ko pēcāk pārdot.
“Radusies tāda piederības sajūta cilvēkam, kas bieži vien ir dzīvojis savās četrās sienās mājās, un viņam tā dzīves kvalitāte ir bijusi salīdzinoši zema. Un šo zaudēt cilvēkam un sabiedrībai kopumā… to nedrīkst darīt,” pauda centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere.
Iestādes uzturēšanai mēnesī nepieciešami vidēji 37 tūkstoši eiro. Vēl līdz šī gada beigām finansējumu varēs gūt no Eiropas Savienības fonda, bet nav skaidrs, kas būs nākamgad.
Vadītāja vērtēja – ja tiešām nāksies taupīt, varētu atteikties no individuālajām konsultācijām, bet noteikti ne no dienas aprūpes centra un ne no specializētajām darbnīcām.
Augušas izmaksas, beidzas ES fondi
Šādus centrus neslēgs, taču sāpīgi lēmumi, pārskatot pakalpojumus, pašvaldībām būs jāveic, prognozēja Vidzemes plānošanas reģionā. Turklāt izmaksas tikai turpina pieaugt. 2016. gadā rēķināts – lai vienam cilvēkam ar garīga rakstura problēmām nodrošinātu dzīvesvietu un jēgpilnu laika pavadīšanu dienas aprūpes centrā, nepieciešami 7,7 tūkstoši eiro. Šobrīd tie jau ir vairāk nekā 18 tūkstoši gadā.
“Mēs neuzskatām, ka valstij būtu jāfinansē visi pakalpojumi pilnā apmērā, mēs uzskatām, ka abām pusēm – gan valsts pusei, gan pašvaldības pusei – ir jāvienojas par skaidriem sadarbības noteikumiem šajā jomā,” sacīja Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone.
“Visā šajā procesā, meklējot naudu, nevar aizmirst par to, ka mēs šiem cilvēkiem apņēmāmies palīdzēt, mēs apņēmāmies viņiem nodrošināt iespējas. Un tas mums arī jāturpina darīt,” pauda Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (“Jaunā Vienotība”).
Ministrijā plāno sākt diskusijas, lai finansējumu meklētu 2024. gada budžetā. Vidzemes plānošanas reģionā gan lēš – lai gan projekts noslēdzas šī gada beigās, nauda būs iztērēta jau oktobrī.
Tātad pašvaldībām deinstitucionalizācijas finansēšanai līdzekļi būs jāatrod jau šī gada budžetā.
Avots: LSM.lv
