LRT: Pašvaldībām sociālajai aizsardzībai naudas trūks jau šogad; ministrija sola netiešo atbalstu
Šis ir pēdējais gads, kad pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi deinstitucionalizācijas (DI) projektu īstenošanai. Taču ieviesto sociālo pakalpojumu pieejamība jānodrošina vēl turpmākos piecus gadus. Pašvaldības šādu finansiālo slogu nespēs izturēt, tikmēr Labklājības ministrijā (LM) uzsver – ar to bija jārēķinās, uzsākot projektu īstenošanu, taču sola netiešo atbalstu.
Deinstitucionalizācijas projektu īstenošanā piedalās 115 pašvaldības no visiem Latvijas reģioniem. Astoņu gadu laikā tiem bija pieejami aptuveni 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tā rezultātā valstī ievērojami paplašināts sociālo pakalpojumu klāsts, tostarp izveidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem, notiek specializētās darbnīcas un tiek sniegti citi pakalpojumi.
“Puse bija tā saucamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nauda jeb nauda, par ko infrastruktūru var izveidot, remontēt un būvēt no jauna. Un otra puse bija ESF jeb Eiropas Sociālais fonds, kas ir nauda tieši pakalpojumu nodrošināšanai. Runa ir tikai un vienīgi par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem,” skaidroja LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Nākamgad ieviesto pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības fondu finansējuma vairs nebūs, un tad izdevumi gulsies uz pašvaldību pleciem. Taču daudzās pašvaldībās naudas trūks jau šogad.
“Visos novados, ne tikai Augšdaugavas novadā, bija runa par to, ka mums nepietiek to līdzekļu pašvaldībai, lai turpināt deinstitucionalizācijas projektu tālāk, kā viņš bija iesākts, un ka ir nepieciešama valsts palīdzība,” norādīja Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
Piemēram, Augšdaugavas novadā deinstitucionalizācijas projekta gaitā ieviesto sociālo pakalpojumu turpināšanai gadā nepieciešami vairāk nekā 600 tūkstoši eiro.
“Ja mēs skatāmies, ka pakalpojumi paliek dārgāki, cenas aug un pieprasījums tomēr ir, tad arī var būt dārgāks pats pakalpojums, tad, protams, šī summa augs. Un pašvaldība to vienkārši nevar pavilkt uz saviem pleciem,” teica Jegorova.
Labklājības ministrijā norāda – pašvaldībām bija jārēķinās, ka šogad Eiropas Savienības fondu finansējums beigsies, bet ieviesto sociālo pakalpojumu pieejamība jānodrošina vēl turpmākos piecus gadus, kā to paredz DI projekta nosacījumi.
“Kolēģi pašvaldību pusē ļoti labi zināja, ka tā naudas plūsma no Eiropas tādā veidā beigsies un ka ir jāplāno, ka ir jāparedz pašvaldību budžetā finansējums. Ja pašvaldība tik tiešām izdomā tā ļoti kategoriski pārtraukt šo pakalpojumu, tad ir jārēķinās, ka tas struktūrfondu ieguldītais finansējums jāatmaksā atpakaļ,” pauda Dūmiņš.
Šobrīd Labklājības ministrijā rit darbs pie minimālā sociālo pakalpojumu groza izstrādes, kas pašvaldībām būtu atspaids pakalpojumu izdevumu segšanai. Iepriekšējā valdība gan to neapstiprināja.
“Ieviešot minimālo sociālo pakalpojumu grozu, mēs paredzēsim, ka varētu būt valsts budžeta dotācija pašvaldībām šī pakalpojuma nodrošināšanai. Un tas būtu netiešais atbalsts,” norādīja Dūmiņš.
Jau tagad ir skaidrs, ka pašvaldībām turpmāk nāksies savos budžetos atvēlēt vairāk finansējuma sociālajai aizsardzībai.
Avots: LSM.lv
