Latvijas plānošanas reģioni iepazīst Latgales uzņēmējdarbības vidi

No 20. – 22. septembrim norisinājās trešais projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) pieredzes apmaiņas brauciens, kur visu Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti trīs dienu laikā iepazinās ar uzņēmējdarbības vidi Latgalē, kā arī apmeklēja dažādu nozaru uzņēmējus.

Pieredzes apmaiņas brauciena pirmā apmeklētā vieta bija zemnieku saimniecība “Kotiņi” , kas atrodas Balvu novadā, Šķilbēnu pagastā. Saimniecībā viesi uzzināja tās rašanās un attīstības vēsturi, produktu audzēšanas un pārstrādes procesiem. Interesanti bija uzzināt, ka saimniecībā, pielietojot saudzīgu graudu apstrādes procesu, ražo trīs veidu pērļu grūbas – lielas, vidējas un mazas, no tām mazās jāvara vien 10 minūtes. Saimniece Vija zināja teikt, ka, lai pērļu grūbas būtu irdenas, tās vārot nav jāmaisa! Tāpat, iegādājoties produkciju, katram iepakojumam ir pievienota pašas saimnieces izstrādāta konkrēta ēdiena recepte, ko no šī produkta var pagatavot. Rekovas dzirnavās var baudīt Latgales kulinārā mantojuma ēdienus no grūbām, zirņiem un pupām, kas audzēti zs “Kotiņi” saimniecībā.

Kā nākamais pieturas punkts tika izvēlēta Malnavas koledža, kur tās direktore Dr.oec. Sandra Ežmale pastāstīja par koledžā īstenojamām īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmām, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, tālākizglītības, neformālās izglītības programmām, arī kvalifikācijas piešķiršanu ārpusformālās izglītības ietvaros. Vizītes laikā klātesošie tika iepazīstināti ar īstenošanā esošiem attīstības projektiem mācību satura uzlabošanā – jaunas laboratorijas un mācību darbnīcas, kas ir aprīkotas ar inovatīvu un daudzveidīgu aprīkojumu, ļauj audzēkņiem apgūt prasmes un būt konkrutētspējīgiem Latvijas darba tirgū. Kā apliecinājums tam ir tas, ka daudzi audzēkņi savas darba gaitas uzsāk vēl esot izglītības procesā.

Aizraujošu stāstu par ziemas siltumnīcu kompleksu tomātu audzēšanai sniedza SIA “Latgales dārzeņu loģistika” (zīmols Mežvidu tomāti). Agronoms Juris Grudulis pastāstīja, kā tiek audzēti Latvijā tik iecienītie Mežvidu tomāti. Situmnīcu kompleksa izveidē tika investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro un te veiksmīgi tiek izmantotas gan jaunākās tehnoloģijas nepieciešamo augšanas apstākļu un energoefektivitātes nodrošināšanai, gan pašā dabā pieejamie mehānismi, kā piemēram, apputekšņošana ar kameņu palīdzību un kukaiņi “zaļie draugi”, kas palīdz apkarot kaitēkļus. Jāpiemin, ka saimniecība neizmanto ķīmiskos auļu aizsardzības līdzekļus.

Otrā dienas pieredzes apmaiņas vizītes sākās ar  Griķu rezidenci – z/s Liepkalns, Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā. Saimnieki Jūlija un Aleksejs Danilini pastāstīja, ka specializējas augkopības nozarē un attīsta bioloģisko lauksaimniecību. 250 ha platībā tiek audzēti kvieši, rudzi, auzas, zirņi un griķi. Saimniecība ražo BIO pārtikas produktus, daļu no savas izaudzētas produkcijas pārstrādājot līdz gala produktam, piemēram, diedzētu griķu batoniņi “Griksi”. Šī produkta tapšanā tiek ieguldītas lielas pūles, piesaistīts ES fondu atbalsts un īstenota sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

Latvijas plānošanas reģioni apmeklēja arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un uzzināja par piedāvātajām izglītības iespējām, ielūkojās dažās laboratorijās un iepazinās ar studentu izstrādātajiem studiju darbiem, aplūkoja infrastruktūru, kurā veiktas ievērojamas investīcijas.

Oskars Maculevičs, kafijas konceptveikala KUUP Rēzeknē saimnieks, atgriežoties no Rīgas, Rēzeknes novada Lendžos bijušajā skolas ēkā ierīkojis Latgalē pirmo kafijas grauzdētavu un kļuvis par kafijas stāsta vēstnieku Latgalē. Kafijas grauzdētava KUUP ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar specializētās kafijas grauzdēšanu un nodrošina pilnu kafijas servisu.

Aglonas Maizes muzeja saimniece Vija Kudiņa viesus no Latvijas plānošanas reģioniem uzņēma kā allaž – skandinot sulīgus sakāmvārdus, ticējumus, tērpusies latgaliešu tautas tērpā un runājot latgaliski. Smiekli, garšas, tradīcijas, latgaliešu viesmīlība un plašā sirds mājo vienuviet pie Vijas maizes muzejā. Klātesošiem tika sniegts ieskats mazās uzņēmējdarbības attīstības pieredzē lauku teritorijā apvienojot kulināro mantojumu un tūrisma pakalpojumu vienuviet, klausījāmies patiesus stāstus iz dzīves – kā mīlesība pret maizi, nemitīgi eksperimenti meklējot īstās receptes, aizveduši līdz muzeja durvju vēršanai, kur uzņemt viesus no visas pasaules.

Apmeklējot SIA “Varpa”, kas ir lielākais kokskaidu granulu un dārza galdniecības izstrādājumu ražotājs Austrumlatvijā, uzņēmuma vadītājs Edvards Baranovskis iepazīstināja ar uzņēmuma rašanās un attīstības vēsturi, ražošanas procesiem, kā arī izaicinājumiem, ar kuriem uzņēmumam nākas saskarties. Jāatzīmē, ka uz vizītes brīdi uzņēmums bija spiests samazināt ražošanas apjomus gandrīz uz pusi, samazinot arī darbinieku skaitu. Iemesls – AS Sadales tīklu ierobežo uzņēmumam pieejamās papildu elektroenerģijas jaudas.

Noslēdzošajā pieredzes apmaiņas dienā dalībnieki viesojās Daugavpilī SIA “Regula Baltija” uzņēmumā, kas ir viens no lielākajiem personu identifikācijas dokumentu pārbaudes aprīkojuma piegādātājiem pasaulē. Uzņēmuma programmatūras un aparatūras produkti veic līdz pat vienam miljardam verifikāciju gadā 170 valstīs, lielu uzmanību pievēršot iekārtu lietošanas drošībai, valstu aizsardzības prasībām un datu apsrādes ātrumam.

Tālāk Latvijas plānošanas reģionu darbinieki devas uz Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centru “Inženieru arsenāls”, kas ir plašākā motorizēto transportlīdzekļu ekspozīcija Latgalē. Tā ir unikāla retro tehnikas un lietišķā dizaina ekspozīciju platforma, kas ir izvietota vēsturiskajā 19. gs. ēkā Daugavpils cietoksnī.

Pieredzes brauciens noslēdzās ar Daugavpils inovāciju centra apmeklējumu. Daugavpils Inovāciju centrs ir uz kompetenču pieeju balstīta izglītojoša iestāde, kas veicina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomu zināšanu attīstību, prasmju ieguvi un karjeras izvēli STEM un uzņēmējdarbības jomā. Šeit tiek veidotas interaktīvas ekspozīcijas, nodarbības un pasākumi, kas ļauj ieraudzīt un izprast fiziku, ķīmiju, bioloģiju un citas zinātnes tā, lai apmeklētājiem dotu iespēju izprast pasaules procesus vienkāršā veidā.

Pasākuma noslēgumā dalībnieki aizvadītās dienas vērtēja pozitīvi. Tā Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne atzina:

“Pieredzes brauciens Latgalē bija ārkārtīgi iedvesmojošs un dažādiem iespaidiem bagāts. Šejienes uzņēmumu idejas, spēks strādāt, saskatīt jaunas iespējas un iekarot jaunus apvāršņus, manuprāt, iedvesmoja ikvienu no brauciena dalībniekiem. Katrā vietā, vai tas būtu uzņēmējs, ražotne, tūrisma pakalpojuma sniedzējs vai izglītības iestāde, jutāmies ļoti gaidīti. Paldies Latgales plānošanas reģiona kolēģiem par sirsnīgo un iedvesmojošo braucienu!”

“Mums, kā pieredzes apmaiņas pasākuma organizatoriem, nebija viegli izvēlēties uzņēmumus ko rādīt kā labās prakses piemērus – esošā laika ietvaros varējām apmeklēt tikai nedaudzus no reģiona kuplā skaitā esošiem,” norāda Latgales plānošanas reģiona LUC vadītājs Andris Kucins.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Informāciju sagatavoja: Latgales plānošanas reģions