Latgales pašvaldību pārstāvji tiekas ar Labklājības un Finanšu ministriem

Piektdien, 2023. gada 30. jūnijā, Rēzeknes novada DSPC “Vecružina” Latgales plānošanas reģiona (LPR) pašvaldību pārstāvji no Daugavpils, Rēzeknes valstspilsētas, Augšdaugavas, Balvu, Līvānu, Preiļu, Rēzeknes novada un LPR Administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne tikās ar Labklājības ministri (LM) Eviku Siliņu, Finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un LM Valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu. Tikšanās laikā tika pārrunāti līdz šim sasniegtie rezultāti deinstitucionalizācijas projekta ietvaros, kā arī tika diskutēts par nākotnes plāniem reģiona attīstībā un sociālo pakalpojumu finansēšanā.

Tikšanās tika aizsākta ar Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centra (DSPC) “Vecružina” ekskursiju, kurā DSPC vadītāja Liāna Teirumnieka un Rēzeknes nov. Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale klātesošos iepazīstināja ar jaunizveidoto infrastruktūru un centra sniegtajiem pakalpojumiem, uzsverot, cik būtiski ir spēt nodrošināt šo pakalpojumu sabiedrībai.

Tikšanos iesāka Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, kurš īsumā pastāstīja par aktualitātēm sociālajā jomā Rēzeknes novadā, kā arī uzsvēra: “Mums kā pašvaldībām rūp, vai viss, ko valsts dara labklājības jomā ir vērsts uz klientu, un vai ir finansiāli īstenojams pašvaldībās arī turpmāk, pēc Deinstitucionalizācijas projekta noslēguma.“

Latgales plānošanas reģiona vadītāja Iveta Maļina-Tabūne un LPR Deinstitucionalizācijas projekta (DI) vadītāja Ināra Krūtkrāmele izklāstīja projekta sasniegtos rezultātus un īstenotos sociālo pakalpojumu projektus Latgales reģionā. Norādot, ka, lai īstenotu LPR DI plānā paredzētos risinājumus SBSP attīstīšanai LPR, kopējais plānotais finansējums DI infrastruktūras attīstīšanai ir vairāk nekā 11 milj., no kuriem  lielākā daļa ir apgūti, šobrīd tiek veikti infrastruktūras būvdarbi Krāslavas nov. un Viļānu pilsētā, kur jau drīzumā iedzīvotājiem tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi.

DI projekta vadītāja Ināra Krūtkrāmele atzīmē: “Šobrīd noslodze Grupu dzīvokļos pieaugušajiem ir vairāk nekā 80%, kas tika paredzēti DI plānā. Savukārt Dienas centra pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem pieprasījums ir lielāks, nekā tika izveidotas vietas, tāda pati situācija ir arī dienas centriem bērniem. Sniegtie sociālie pakalpojumi ir labā līmenī un lielākoties akūti cilvēkiem, tāpēc pieprasījums ir tik liels. Bažas, protams, rada ne tikai pakalpojumu pieprasījums nākotnē, kad izmaksas gulsies uz pakalpojumu saņēmējiem, bet arī pašvaldību spēja uzturēt pakalpojumu spektru, izveidotās infrastruktūras bez valsts atbalsta, kā arī nodrošināt algas speciālistiem.”

Labklājības ministre Evika Siliņa norādīja, ka saprot bažas, kuras virmo gaisā jau pēdējo gadu, kas būs pēc deinstitucionalizācijas projekta beigām. Deinstitucionalizācija ir ilgs process un skaidrs ir tas, ka neviena pašvaldība un Ministrija nevēlas, lai šie pakalpojumi netiktu turpmāk sniegti.

Ministre norādīja, ka valsts šobrīd līdzfinansē vairākus sociālos pakalpojums, kuri tiks saglabāti arī turpmāk, protams, ne kā daļa no DI projekta. “Šobrīd arī sadarbībā ar Veselības ministriju tiek izstrādāti vairāki finansēšanas moduļi nākotnei, kas mazinātu nepieciešamību pēc pašvaldību finansējuma. Tāpat mums arī tiek veidots plāns par individuāla budžeta modeļa ieviešanu, kādā veidā turpmāk tiks līdzfinansēti šie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi.”

Sarunu turpināja Finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, kuri pastāstīja par nākotnes atbalsta moduļiem un finansējuma saņemšanas iespējām pašvaldībām dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Uzsverot, ka šobrīd visi pakalpojumi tiek veidoti ar skatu nākotnē. Saruna tika noslēgta ar diskusiju starp pašvaldību vadītājiem un ministriem.

Paldies Labklājības ministrei Evikai Siliņai un Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam par rasto iespēju tikties ar Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem.