Latgales pārstāvniecībā Rīgā notika LPRAP locekļu tikšanās ar VARAM ministru Māri Sprindžuku
Šodien, 11. janvārī, Latgales pārstāvniecībā Rīgā uz vizīti ar Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (LPRAP) locekļiem bija aicināts jaunieceltais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Māris Sprindžuks. Vizītes mērķis bija iepazīties ar pašvaldību vadītājiem, diskutēt par Latgales attīstību, ieskicēt problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus. Vizītē piedalījās arī VARAM Ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš.
VARAM ministrs M. Sprindžuks vizīti iesāka uzsverot Eiropas zaļā kursa nozīmību, lai veicinātu ES stratēģijas 2050. gada klimata mērķa sasniegšanu un kāda ir pašvaldību atbildība, kā arī uzdevumi klimantneitralitātes sekmēšanai. Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir veidot starpinstitucionālās sadarbības, lai sekmētu darbu zaļā kursa veiksmīgai ieviešanai.
Ministrs arī iezīmēja dažus virzienus, kuri turpmākos gadus būs VARAM prioritātes. Viens no tiem ir reģionu attīstības politikas izveide, kas veicinātu gan publisko pakalpojumu organizāciju, gan arī reģionālo ekonomikas attīstību.
“Mums ir svarīgi parrunāt Latgalei un reģionam svarīgas lietas un turpināt dialogu ar minsitriju, kā arī tās labās lietas, kas darbojās, piemēram, Latgales SEZ . Tāpat arī citus aktuālus jautājumus, kurus varētu lemt starpinstitucionāli ar dažādām ministrijām,” tā vizītes laikā izteicās Sergejs Maksimovs, LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs, Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs.
LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne klātesošos iepazīstināja ar Latgales reģiona attīstības tendencēm, sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes plāniem. Kā arī atzīmēja iedarbīgās Latgales speciālās ekonomiskās zonas privilēģijas, piesaistot ieguldījumus ražošanas, infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darba vietu radīšanai Latgalē 2022. gadā. Īpaši uzsvērot arī remigrācijas nozīmīgumu un sasniegtos rezultātus.
Ministrs M. Sprindžuks uzsvēra, ka jāuzlabo pārvaldības principi, lai pašvaldībā sniegtie pakalpojumi būtu pēc iespējas pieejamāki iedzīvotājiem. Lielu lomu spēlē arī publisko pakalpojumu digitalizācija, kas atvieglotu valsts pakalpojumu pieejamību reģionos – skolu tīkls, ģimenes ārsti, slimnīcas, ugunsdzēsības dienesti, sabiedriskā transporta tīkls utt. Kā arī pāšvaldībām nopietni jāizsver aizdevumi. Tika pārrunāti arī jautājumi par NUTS 2. līmeni – reģionālo sadalījumu.
Šī ir vērtīga tikšanās un es viennozīmīgi gūstu pārliecību, ka mums kopīgi ir jāplāno svarīgākie pakalpojumi, tādi kā izglītība, veselība, sabiedriskais transports. Un tikai kopīgi mēs varam atrast labākos risinājumus, kā efektīvi uzlabot pakalpojumus, liekot kopā pieejamos resursus,” sacīja M. Sprindžuks.
Diskusijas izraisīja arī Eiropas projektu līdzekļu apgūšana un citu iegūstāmo resursu samērīgs izlietojumus, atbilstoši konkrētu pašvaldību individuālajām vajadzībām un specifikas. Jo katrai pašvaldībai ir savas vajadzības, stiprās/ vājās puses, sabiedrības kopējās intereses, kuras ar gudru pārvaldību var efektīvāk vērst uz reģiona attīstību. Pašvaldību vadītāji uzsvērā, ka izaicinājumi pašvaldībās ir atšķirīgi, tāpat kā reģionos, tāpēc analizēt tur notiekošos procesu nepieciešams regulāri nevis kampaņveidīgi. Tas ļaus laikus identificēt problēmas un tās attiecīgi risināt. To skaitā transporta jautājumus, skolu tīklu, sabiedrisko kārtību u.c. svarīgas jomas.
Pašvaldību vadītāji īpaši atzīmēja to, ka jārada arī pievilcīga, atbalstoša un uzticama vide uzņēmējiem, kuri investē reģionā. Svarīgi ir arī rūpēties par to, lai mazinātu uzņēmējdarbības riskus, tos prognozējot un piedāvājot uzņēmējiem konkrēti viņiem atbilstošas iespējas. Viņi min arī to, ka šī ir pēdējā iespēja mēģināt izlīdzināt reģionālo nevienlīdzību, minot konkrētus piemērus, kā veicināt iedzīvotāju uzticamību un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti.
Latgalē vissvarīgāk, protams, ir veidot darbavietas, atbalstīt uzņēmējdarbību, jo tieši šim reģionam ir vajadzīgs atspēriens. Un VARAM savā nākamajā darbības periodā īpašu uzmanību veltīs tieši reģioniem, pierobežai, tā lai dotu grūdienu attīstībai,” tā M. Sprindžuks.
VARAM ministrs vizītes nozlēgumā aicināja uz dialogu starp ministriju un pašvaldībām, minot arī to, ka šajā plānošanas periodā tiek veidoti labvēlīgāki kritēriji vides kvalitātes uzlabošanai Latgales reģionā.
Sergejs Maksimovs, LPR Attīstības Padomes priekšsēdētājs, Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, Daugavpils valstspilsētas domes deputāts Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, Ludzas novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, Preiļu novada domess priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs, Rēzekne valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe, Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Aivars Trūlis, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieksPēteris Rožinskis, Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Draudiņš, VARAM Ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos LPR Administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne
Informāciju sagatavoja
Latgales plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciāliste
Zaiga Lāce
