FM: Jāintensificē jauno ES fondu investīciju ieviešanas gaita
2023. gads ir noslēdzošais ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kad projektu īstenotājiem ir jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai pretendētu uz ES fondu līdzfinansējumu. Vienlaikus 2023. gadā ir jāpaātrina ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda (AF) investīciju ieviešana, lai pēc iespējas ātrāk ievērojami ieguldījumi ieplūstu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Par to liecina otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) pusgada informatīvais ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu.
“ES fondu tematiskajā komitejā ar ministriem esam pārrunājuši un turpināsim pēc būtības izskatīt un rast risinājumus ES fondu investīciju paātrināšanai un jēgpilnai projektu ieviešanai. Vienlaikus, ir jāmeklē efektīvākās pieejas investīciju sekmēšanai. Pirmkārt, rūpīgāk ir jāanalizē investīciju sagaidāmo atdevi un ietekmi pirms lēmuma pieņemšanas par investīciju programmu un projektu uzsākšanu. Otrkārt, jāuzlabo sadarbība ar partneriem, kā arī jāstiprina “konsultē vispirms” principa piemērošana visos līmeņos,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
ES fondu 2014.–2020. plānošanas perioda ietvaros no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 28. februārim ir uzsākti 172 jauni investīciju projekti par 293 miljoniem eiro, tādējādi kopumā no plānošanas perioda sākuma līdz šim brīdim projektiem piesaistot 4,66 miljardus eiro. Maksājumu pieteikumi Eiropas Komisijai (EK) iesniegti kopumā par 3,4 miljardiem eiro, savukārt Valsts budžeta ieņēmumos no EK ir saņemts 3,1 miljards eiro. No uzsāktiem investīciju projektiem pabeigta vairāk kā puse projektu par 1,5 miljardiem eiro, tajā skaitā 2022. gadā 304 projekti ar ES līdzfinansējumu 316 miljoniem eiro, lielākā daļa ilgtspējīga transporta, vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitātes, energoefektivitātes un pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomās.
Noslēdzot ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodu, šogad un nākamā gada sākumā vēl plānots 1 miljards eiro ES fondu atbalsta maksājumos projektu īstenotājiem. Līdz šī gada beigām vēl ir jāpabeidz lielākā daļa projektu kopā par 3 miljardiem eiro ES fondu finansējuma. Izņēmuma gadījumos jārod risinājumi projektu pabeigšanai pēc 2023. gada, tai skaitā ar 2021.–2027. perioda ES fondu finansējuma palīdzību. Vadot riskus, šī gada vasarā nepieciešamības gadījumā FM virzīs mērķētus darbības programmas grozījumus, lai Latvija varētu saņemt no EK visu pieejamo 4,6 miljardu eiro ES fondu finansējumu.
Pēc ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda programmas apstiprināšanas EK 2022. gada nogalē, ir uzsākts intensīvs investīciju realizācijas etaps, sākot ar investīciju nosacījumu izstrādi un projektu atlasēm. Tāpat ir jāturpina AF 1,82 miljardiem eiro ES finansējumu ieviešana. Ņemot vērā bezprecedenta sarežģījumus – augstu inflāciju, sadārdzinājumus, piegāžu ķēžu traucējumus, kas negatīvi ietekmēja arī investīciju ieviešanas gaitu, ES fondu un AF plāna īstenošanas pārvaldībā iesaistītajām iestādēm ir jāveic pasākumi investīciju paātrināšanai. Iespējami ātri ir jāuzsāk jaunā 2021–2027. gada plānošanas perioda ieviešana, šogad apstiprinot MK noteikumus investīcijām līdz 3,5 miljardiem eiro no kopējā finansējuma. Savukārt AF sekmīgai ieviešanai šogad vēl apstiprināms MK regulējums par 33 % no kopējā finansējuma un izpildāmi vēl 52 no 84 rādītājiem.
Līdz 2023. gada februāra beigām AF finansējumu ietvaros ir iesniegti 82 investīciju projektu iesniegumi par 736,5 miljoniem eiro jeb 40,3 % no AF piešķīruma kopā 1,82 miljardi eiro, īstenošanā ir 57 projekti par 464,6 miljoniem eiro. Visvairāk noslēgtu projektu līgumu ir nevienlīdzības mazināšanas jomā (19 projekti par 53,4 miljoniem eiro), savukārt, īstenošanā esošās finansiāli visapjomīgākās investīcijas (14 projekti par 168,7 miljoniem eiro) ir veselības aprūpes stiprināšanai. 3 projekti par 3,2 miljoniem eiro jau ir pabeigti, no tiem 2022. gadā – nevienlīdzības mazināšanas un veselības jomās, savukārt 2023. gadā likuma varas jomā.
Lai Latvija 2023. gada otrajā pusē varētu iesniegt EK nākamo un apjomīgāko AF maksājuma pieprasījumu 438 miljonu eiro saņemšanai valsts budžeta ieņēmumos provizoriski 2024. gada pirmajā pusē, 2023. gadā iestādēm jāpastiprina darbs AF plānā noteikto 2022. gadā izpildāmo 49 rādītāju (25 investīciju un 24 reformu) pabeigšanai. Nozaru ministrijām jāveic ārkārtas pasākumi “riskantāko” vēl neizpildīto rādītāju pilnīgas izpildes nodrošināšanai līdz šī gada vidum.
Lai turpmāk nodrošinātu investīciju uzsākšanas stingru plānveida mērķtiecīgu procesu un izpildes disciplīnas uzraudzību arī valdības līmenī, FM rosina ar MK lēmumu nostiprināt iestādēm ievērojamo regulējuma izstrādes un projektu iesniegumu atlases uzsākšanas laika grafiku.
Pusgada ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm ar datiem līdz 2023. gada 28. februārim ir pieejams ES fondu mājaslapā – Ziņojumi Ministru kabinetam un Saeimas komisijām (esfondi.lv).
Prezentācija
